Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izrādās, ka no mutīga "tiktokera", kas gatavs uzbrukt jaunai žurnālistei, līdz krietni piezemētākam paskaidrojumam policijā, kur taisnojas, ka viss teiktais ir tikai subjektīvs viedoklis, ir vien daži soļi. To apliecina Lato Lapsas piemērs.

Mazliet ieskatam par šo kungu – Lapsa nu jau ilgu laiku nav saistīts ar žurnālistiku, bet savā darbībā, manuprāt, cenšas imitēt savu piederību žurnālistu arodam. Viņš, pozicionējot sevi kā mediju pārstāvi, bieži veicis informācijas pieprasījumus valsts iestādēm, bet tās, baidoties no tiesību pārkāpumiem, samierinās un sniedz atbildes. Tas tieši saistās ar jautājumu, ka Latvijā likuma priekšā žurnālista definīcija ir plaši interpretējama. Jāatgādina, ka žurnālista statuss sniedz tiesības pieprasīt informāciju no valsts un sabiedriskajām organizācijām, tāpat nodrošina informācijas avotu aizsardzības privilēģijas. Turklāt tādējādi vieglāk sevi auditorijas acīs pozicionēt kā tādu, kas iestājas par taisnīgumu. Lapsa to izmanto.

Kādreizējais žurnālists gadiem darbojies no sabiedrisko attiecību aģentūras "P.R.A.E." telpām (to man apliecina vairāki bijušie aģentūras darbinieki), kā arī publiskajā komunikācijā izmanto portālu "Pietiek.com", kur starp dažādiem rakstiem regulāri atrodamas publikācijas, kurās vērsti agresīvi pārmetumi un "atmaskojumi" pret visvisādiem cilvēkiem, uzņēmumiem un valsts iestādēm. Šādus tekstus viņš regulāri velta arī medijiem, īpaši sabiedriskajiem. Paši varat iztēloties, pēc kā tas izklausās.

Lapsa savulaik bija viens no redzamākajiem un ietekmīgākajiem žurnālistiem. Viņam bijusi sava loma laikraksta "Diena" un ziņu aģentūras LETA redakcijās. Pēdējā desmitgadē ar Lapsas kungu žurnālistikā vairs nerēķinās un nopietni neuztver, bet pieņem zināšanā kā aktīvu "melnā PR" darboni. Kas nogāja greizi šī cilvēka vērtību skalā? Jautājiet pašam. Ņemot vērā, ka viņa metodes ir zemiskas – regulāri cenšas aizskart cilvēka cieņu, ņirgājas par izskatu utt. –, kopumā mūsdienu mediju vidē šo cilvēku uztver kā tādu toksisku fona troksni, bet visbiežāk par viņu esmu dzirdējis parunu, un šeit atvainojos lasītājiem par rupjību – "Nekustini s…du, smirdēs!".

Manās acīs šādu raksturojumu nostiprināja piemērs no 2015. gada. Tolaik viņš aktīvi rakstīja dažādus nīgrus rakstiņus par advokātu Induli Balmaku. Pats Balmaks vēlāk pieļāva, ka kampaņu pret viņu pasūtījis kāds jurists. Diemžēl jāatzīst, ka kādu periodu līdz 2015. gadam Lapsa rakstīja komentārus arī "Delfi" sadaļā "Versijas", saņēma par to naudu, tomēr tā gada pavasarī šī sadarbība izbeidzās. Te arī ir konkrēts piemērs, kā izpaužas Lapsas darbība un meli. Sadarbība pārtrūka, jo Lapsa atsūtīja viedokļrakstu, kurā, redakcijas ieskatā, netieši tika vēlēta konkrēta, identificējama cilvēka nāve, viņš tīksmīgi aprakstīja, kā iztēlojas, kā kādi tumšādaini iezemieši šo cilvēku varētu vārīt katlā, un tamlīdzīgas sadistiskas šausmas, kas tolaik raidīja pamatotus signālus – vai nu konkrētajam teksta autoram ir ļauni nolūki, vai arī, iespējams, viņš nejūtas tik labi, lai varētu atbildēt par saviem vārdiem.

Pirms lēmuma pieņemšanas par Lapsas teksta atraidīšanu galvenais redaktors aicināja mani un vēl vienu redaktoru uz apspriedi, lai nolemtu, kā rīkoties. Kopā izlēmām, ka šādu tekstu nedrīkst publicēt, ne tikai žurnālistikas ētikas un atbildības dēļ, bet arī konkrēta Krimināllikuma panta dēļ. Un, godīgi sakot, vienkārši veselā saprāta dēļ. Lēmumu pieņēmām, aizsūtījām atbildi. Nebija ilgi jāgaida, līdz minētā publicista informācijas kanālos parādījās vēstījums: "Līdz ar to mana sadarbība ar portālu "Delfi", kurš līdz ar savu galveno redaktoru acīmredzot pievienojas pērkamu vai citādi ietekmējamu mediju saimei, ir beigusies."

Iespējams, kunga lielais aizvainojums bija iemesls tam, kāpēc dažus gadus vēlāk "Delfi" redakcijas e-pastā iekrita vēstule ar fragmentiem no kādas kārtējās fantāziju grāmatas teksta, kurā acīmredzot tika cerēts aizskart galveno redaktoru saistībā ar viņa privātās dzīves jautājumiem. Tas bija tāds ļoti mīlīgs mēģinājums, kas tikai atkārtoti iezīmē Lapsas darba rokrakstu. Varu tikai minēt, ka sāpe par zaudētiem pārdesmit eiro honorāros tomēr bija gana dziļi iedūrusi, iespējams arī trieciens pašlepnumam.

Tātad neatkarīga medija atbilde, redakcionāla izvēle tūlītēji tika pārvērsta konspirācijā un izdomājumos par iemesliem, kāpēc raksts netika publicēts. Izmantoti uzmanības pievēršanas vārdi "pērkami", "ietekmējami". Tāpēc liecības un pieņēmumi, ka Lapsa nodarbojas ar dezinformāciju, nomelnošanu, man šķiet visai ticami. Esmu to redzējis tuvplānā uz savas komandas ādas. Bet lasītāji var arī paši "Google" ierakstīt atslēgas vārdus "Lapsa, Prae, nomelnošana, Krievija" – un parādīsies vairāki blogi un ieraksti par šo tematu, kur Lapsas metodes aprakstītas visai niansēti. Diemžēl lielākā daļa – anonīmi, jo, kā jau rakstīju iepriekš, latviešiem patīk šī paruna par noteiktas substances nebakstīšanu.

Raksta sākumā minēju par Lapsas kunga tekstiem "TikTok" un uzbrukumiem "Delfi" žurnālistei. Kas notika? Portālā "Diena" tika publicēta intervija "Kas un kā "pasūtīja" Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku". Tā lasāma šeit. Šajā rakstā medijs publicēja interviju ar Initu Lūri, kādreizējo VID izmeklētāju. Intervijā medijam viņa pauda, ka 2020. gada sākumā darbā viņai noteica uzdevumu "atrast jebko" pret Lato Lapsu, Jurģi Liepnieku un citām personām. Jāpiebilst, ka pati Lūre intervijas laikā ne reizi neminēja ne Lapsas, ne Liepnieka vārdu. Par šīm personām jautāja intervijas autors. Nav skaidrs, kāpēc un kā Lūre nolēma interviju sniegt tieši portālam "Diena". Vienlaikus žurnālistu vidē noplūda tāds pats intervijas teksts, kurā kā intervijas autors pierakstīts... Lato Lapsa. Vai tā ir kāda sabotāža, sagadīšanās vai neuzmanības kļūda, to droši pateikt nevar. Īsāk sakot, publikācija raisīja vairāk jautājumu nekā atbilžu.

Tā radīja neskaidrību par teksta tapšanas apstākļiem un mērķiem. Tāpēc "Delfi" žurnāliste Laine Fedotova pēc iknedēļas redakcijas sapulces un mana mudinājuma veidoja publikāciju, pēc būtības skaidrojot – par ko vispār "cepiens"? Kādi ir mediju standarti faktu pārbaudē, un kā tas attiecas uz konkrēto materiālu? Kāda šeit ir vai nav redzama saistība ar "melno PR"? Fedotovai uzticos kā apņēmīgai žurnālistei, kurai rūp mediju vide, tāpēc šķita un aizvien šķiet, ka viņa bija piemērota autore šādai publikācijai. Ar viņas publikāciju iespējams iepazīties šeit. Jāatzīst, ka rakstā bija arī dažas neuzmanības kļūdas, kuras "Delfi" pēc publicēšanas laboja (piemēram, Ainārs Ērglis pārrakstīšanās dēļ bija pieminēts kā Andrejs Ērglis). Cenšamies, lai raksti būtu iespējami precīzi, bet reizi pa reizei kādas neuzmanības kļūdas nepamanītas izkļūst redakcionālajam sietam cauri.

Acīmredzot sirmajam kungam šāda publikācija valsts populārākajā komercmedijā nebija plānota, tāpēc uzreiz pēc raksta viņš, manā ieskatā, rupji aizskāra žurnālistes godu un cieņu. Tas bija nevīrišķīgi un gļēvi. Es viņa citātus šeit neminēšu (daļa no tiem redzama policijas atbildē zem šī teksta), bet tie bija gan vienkārši aizvainojumi un meli, gan arī divdomīgas piezīmes par to, kurā vietā žurnālistei vajadzētu sevi aizskart.

Pēc šī kunga video "TikTok" un aizvainojumiem mani pārņēma žēlums, jo, diez, kam gan jānotiek cilvēka galvā, lai šādi izturētos pret vairāk nekā divreiz jaunāku žurnālisti? Pieļauju, ka šis drīzāk ir jautājums Lato Lapsas ģimenei, draugiem un līdzcilvēkiem. Ja tādi, neskaitot naudas partnerus, vēl ir palikuši. Es ceru, ka ir.

Žurnāliste vērsās policijā ar aicinājumu uzsākt kriminālprocesu. Lapsa tika aicināts skaidrot savu rīcību. Tajā brīdī arī viņa bravūra un meli par žurnālisti un pasūtījumu pārtapa subjektīvā viedoklī. Diemžēl policijas inspektore kapteine Lāsma Pometko Lapsas mīkstmiesīgo izlocīšanos pieņēma un lietu neuzsāka. Protams, lēmums tiek pārsūdzēts. Turklāt pēc paskaidrojumu sniegšanas minētais publicists turpināja nomelnošanu un savus aizvainošanas darbus. Tikai tagad viņam pieslēdzās palīgos arī Jurģis Liepnieks – līdzīgs materiāls ar apvainojumiem un nepamatotiem pieņēmumiem parādījās arī portālā "Puaro". Cita starpā – Liepnieks savulaik draudzīgi diņģējies par savu klientu satura publicēšanu "Delfi", bet tagad acīmredzot nolēmis, ka tas vairs nebūs aktuāli.

Ja reiz minētās Lapsas izdarības ir fona troksnis, kāpēc to visu vispār rakstu? Tāpēc, ka pagājušā gada oktobrī, stājoties "Delfi" galvenā redaktora amatā, lasītājiem solīju skaidrot redakcijas un mūsu žurnālistu darbu. Vienlaikus es nevēlētos savā dzīvē vairs tērēt laiku, lai runātu par šo fona troksni un smaku, kas no tā nāk, tāpēc "Delfi" pozīcija ir ignorēt Lapsas kunga skaļās aktivitātes, jo, manā ieskatā, tām vienkārši nevar ticēt, kā arī nav vērts tērēt laiku un enerģiju. Ja nu kādā kriminālprocesā gadīsies kāds rezultatīvs noslēgums, tad arī varēsim pie temata atgriezties.

Līdzīgi kā ar dezinformāciju sociālajos tīklos, nekad nevar bez pierādījumiem uzreiz pateikt, kāpēc cilvēks izplata melus vai vienkārši aplamības, – varbūt rīkojas kādas citas valsts interesēs, tikpat labi tas var būt saistīts ar biznesa mērķiem, tās var būt kādas ģimenes darīšanas (piemēram, brāļa), bet reizumis vienkārši sevis apjūsmošana, uzmanības trūkums un klikšķu vākšana. Vai kas no tā atbilst Lapsas kungam, precīzi un pierādāmi pateikt nevar. Ja nu jūs varat un vēlaties – publiski vai konfidenciāli – dalīties ar informāciju, droši varat man rakstīt – e-pasta adrese: [email protected]. Izmantoju arī "Signal" lietotni.

Noslēgumā vēlos vēl teikt, ka cilvēki reizēm uzķeras uz dažādiem apmelojumiem par Latviju kā neizdevušos valsti. Tam ir racionāls pamats, jo uzticēšanās valsts iestādēm, institūcijām, politiķiem ir ļoti zema. Tā ir zema pamatoti, jo valsts savus iedzīvotājus regulāri "piekāš". Ceturtā daļa iedzīvotāju ir nabadzības riska zonā, tādā pašā nabadzības bedrē atstāta veselības nozare, izglītība un zinātne. Ir tiesas, kuras nevar iztiesāt gadiem, ir korupcijas skandāli, kas vienkārši izčab (iesaku LR1 "Atvērto failu" epizodi par Lemberga stipendiātu lietu), ceļi daudzviet ir tādā stāvoklī, ka teju jābrīnās, kā mūsu mašīnas vēl turas kopā. Tā visa ir taisnība. Taču, cienītie lasītāji, demokrātiskā valstī diemžēl bieži atrodas indivīdi, kas šīs un citas problēmas un zemo uzticēšanos izmanto savtīgos un nelietīgos nolūkos, tāpēc būsim piesardzīgi un informāciju vērtēsim kritiski. Šajā sakarā nāk prātā vērtīga Gētes atziņa: "Nekas nav pretīgāks par vairākumu, jo to veido nedaudzi spēcīgi līderi, blēži, kas pielāgojas, vājie, kas asimilējas, un masa, kas tipina līdzi, nemaz nezinot, ko tā grib." Ticu, ka, vērtējot informāciju kritiski un nošķirot drazu no žurnālistikas, varam veidot mūsu valsti par kripatiņu labāku.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Viegli ironiska eseja par kādas pasakas latviskotās versijas arhitektūru

FotoKādā senāku laiku dziesmā vai pat kinematogrāfiskā tēlā (atmiņa diemžēl vairs nav saglabājusi precīzākas ziņas par konkrētu avotu) – dzimtene alegoriski salīdzināta ar pamātes tēlu. Vai šis salīdzinājums patiešām ir absurds? Uzkrītoši pieaugošs empātijas deficīts pārvaldē (bet ne tikai), absurdā un nesamērīgā nodokļu nasta, uz tās rēķina pārmērīgi uzblīdusī un dāsni atalgotā birokrātija, ārišķīga eksaltācija un vienlaikus – neadekvāti augsts pašnovērtējums, tiesiskais nihilisms tur, kur tas nekādā gadījumā nedrīkstētu būt, un tamdēļ – nereti veselajam saprātam gluži vienkārši nepieņemama netaisnība – daudziem padarījusi dzīvi gluži vai nepanesamu.  
Lasīt visu...

21

Es nevilcinājos – es vienkārši nezināju! Stāsts par cīņu ar slimību, sistēmu un netaisnību

FotoMani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Lasīt visu...

21

Man ir cits viedoklis

FotoCenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Lasīt visu...

21

Ja kas...

FotoPretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir  smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Lasīt visu...

21

Vienā laivā. Plusiņi un mīnusi

FotoJau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Lasīt visu...

21

Kurzemes hercoga Jēkaba parāda atgūšana no Anglijas karaļa: tiesību vēstures skatījums

FotoVēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Lasīt visu...

6

Biedri Švinka, kādā pozā Jūs sēžat pie sarunu galda?

FotoLatvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Lasīt visu...

21

Mums ir arhibīskaps un Sv. Meinardam – mantinieks!

FotoLatvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ne smieties, ne raudāt. Iespējams, dārgākā traģikomēdija Latvijas vēsturē

Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz...

Foto

Un tad uz skatuves uznāk meluškāni – sapuvušās sistēmas aizstāvji

Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus....

Foto

Tiesiskais teātris 2025.gada. 7. jūnijā: vēlēšanas, kurās nestrādāja nedz sistēma, nedz atbildība

Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana,...

Foto

Gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī

Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas...

Foto

Dažas domas pašvaldību vēlēšanu sakarā

Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt...

Foto

Nu traki ar tiem populistiem

Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt....

Foto

Ulbrokas baseins sapelējis tāpat kā Ulbrokas vara

Vienā no “bagātākajām” pašvaldībām Latvijā – Ropažu novadā – sākusies pirmsvēlēšanu peldēšana....

Foto

Kāpēc kolaboranti nīst partizānus? Par bailēm, nodevību un neērto patiesību

Pievērsiet uzmanību attēlam. 1952. gads. Šie vīri dzīvo mežā jau astoto gadu. Nevis kā dzērāji, plikadīdas...

Foto

Latvija – poligons ar vēja parkiem?

Iespējams, ka tuvā nākotnē skaistos dabas skatus, ar kuriem šodien lepojamies, indiešu bērneļi Latvijā varēs skatīt tikai bilžu grāmatās. Pie...

Foto

Ar ko novērsīsim līdzīgus uzbrukumus?

Ukrainas veiksmīgais uzbrukums Krievijas stratēģiskajām aviobāzēm viennozīmīgi ir ļoti būtisks notikums un ne tikai notiekošajā Ukrainas – Krievijas karā, bet arī...

Foto

Neiespējamais konservatīvisms

Konservatīvisms ir pieeja politikai, kas paredz, ka sabiedrībā pastāvošajā kārtībā ir iekodētas konkrētas sabiedrības locekļu līdzāspastāvēšanai pielāgotas prakses un ka tās ir jāaizsargā pret...

Foto

Feminists Igors

Rīgā ir deputāts, kurš ir feminists un vārds. Viņš, šķiet, dzīvo no svaiga gaisa, "Roltoniem" un sociālistiski zaļajām idejām – vismaz, spriežot pēc viņa...

Foto

Eiropa, vai patiešām virzies pa pareizo ceļu?

Pāris komentāri par trim publikācijām attiecībā uz "zaļo" dienaskārtību, kas dažu pēdējo dienu laikā piesaistīja uzmanību un, manuprāt, labi...

Foto

Tie, kas atļaujas apšaubīt žurkālistu rīcību, apdraud Latvijas drošību!

Gaidot pašvaldību vēlēšanas, Latvijas Žurnālistu asociācija aicina politiķus un deputātu amata kandidātus saglabāt cieņu saziņā ar žurnālistiem....

Foto

Aicinu izmeklēt pārtikas iepirkumu Rīgas skolām

Es neko nevaru apgalvot droši, jo pēdējā laikā man nav laika plašiem pētījumiem. Tāpēc es tikai pastāstīšu, ko es darītu,...