Nepārsūdzamie kriminālprocesu lēmumi: Kalnmeiers aizmūk no atbildes
L. Lapsa18.01.2011.
Komentāri (8)
Iesaki rakstu: 
LR ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram nav ko teikt par pēdējā laikā aizvien biežāko situāciju, kad prokuratūra sastāda tādus kriminālprocesa izbeigšanas lēmumus, kas faktiski nevienam nav pārsūdzami. Savukārt Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš sava priekšnieka vietā apgalvo – viņš vispār nesaprotot, par kādiem kriminālprocesiem runa.
Kā jau ziņots, pēdējā laikā LR Ģenerālprokuratūra aizvien biežāk atsaka pārsūdzības iespējas kriminālprocesos, aizbildinoties ar Kriminālprocesa likuma normām un to pamatojot ar viedokli, ka sabiedrības pārstāvji nav uzskatāmi par cietušajiem iespējamos noziedzīgajos nodarījumos, kuros ievērojamus zaudējumus cietusi Latvijas valsts.
Skaļākais no šiem gadījumiem saistīts ar Ģenerālprokuratūras lēmumu izbeigt kriminālprocesu par iespējamu valsts amatpersonu noziedzīgu vai nolaidīgu rīcību saistībā ar Parex bankas krahu un pārņemšanu, sastādot šo lēmumu tā, lai to nebūtu iespējams pārsūdzēt ne tikai tām personām, kas bija vērsušās prokuratūrā ar iesniegumiem bankas pārņemšanas sakarā (tostarp Valsts kontrolierei Ingunai Sudrabai un finanšu ministram Einaram Repšem), bet arī jebkuram citam, kas uzskata sevi par cietušu no Parex bankas kraha un pārņemšanas.
Pēc šī gadījuma Pietiek vērsās pie Kalnmeiera ar oficiālu pieprasījumu, vēloties uzzināt, kāda ir viņa kā LR ģenerālprokurora nostāja šajā jautājumā un ar kādiem argumentiem viņš to pamato. Tāpat Kalnmeieram tika pieprasīts paskaidrot, vai viņš kā LR ģenerālprokurors uzskata par pieņemamu situāciju, kad LR pilsoņiem nav tiesību izteikt neapmierinātību ar paviršu prokuratūras pārstāvju darbu un pieprasīt šī darba pārskatīšanu un uzlabošanu.
Taču Kalnmeiers uzskatījis par labāku no atbildēm uz šiem jautājumiem izvairīties, to sniegšanu pārliekot uz virsprokurora Kalniņa pleciem. Tas savukārt paziņojis, ka „prokuratūra nekādā veidā neierobežo LR pilsoņiem tiesības izteikt neapmierinātību ar paviršu prokuratūras pārstāvju darbu un pieprasīt šī darba pārskatīšanu un uzlabošanu, taču darba (konkrētu lēmumu) pārskatīšana var notikt likumā noteiktā kārtībā”.
Nekādus konkrētus argumentus Kalniņš gan nav minējis, to pamatojot ar apsvērumu, ka „diemžēl nerodas iespēja izvērtēt prokuroru rīcību un izteikties par norādi” saistībā ar pārsūdzības neiespējamību, jo neesot saprotams, par kādiem tieši kriminālprocesiem runa. Turklāt, kā piebilst visprokurors, īstais vainīgais jebkurā gadījumā esot nevis Ģenerālprokuratūra, bet gan likumdevēji.
Seko mums 
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.