Iesaki rakstu: 
Šie ir jautājumi, uz kuriem progresīvo aizsardzības ministram Andrim Sprūdam vajadzētu saņemties un atbildēt visai sabiedrībai. Ja, protams, ir, ko atbildēt.
Droni:
1. Cik dronus tad galu galā ir AM nosūtījusi Ukrainai? Cik no vietējiem ražotājiem?
2. Kādēļ vietējiem ražotājiem tika prasīts iegūt militārā ražotāja licenci, lai piegādātu dronus, kas tiek ražoti no civilām detaļām, kas nopērkamas internetā?
3. Vai ir skaidrs plāns, cik tad dronus LV taisās piegādāt Ukrainai un cik būs LV ražotie?
4. Jūs paziņojāt, ka AM tērēs NBS vajadzībām 20 miljonus dronu “armijas” izveidei un no tiem 10 miljonus droniem, 10 miljonus infrastruktūrai. Vai AM ir izklāstījusi vietējiem ražotājiem kādus dronus AM taisās iepirkt? Vai arī tie nebūs vietējie droni, ko NBS vēlas? Kādēļ jātērē 10 miljoni infrastruktūrai, kuras ar esošajiem tempiem un tā arī neizbūvēto Sēlijas poligonu utt. nebūs ātrāk kā pēc 5 gadiem?
Industrija:
1. Pagājušajā gadā tika noslēgts lielākais līgums par IRIS T pretgaisa aizsardzības sistēmas iepirkšanu. Kādu industriālo piedāvājumu ir piedāvājis komersants? Vai varam sagaidīt kādu rūpnīcu Latvijā līdzīgi kā Patria?
2. Jūs sākotnēji paziņojāt, ka jaunā artilērijas munīcijas rūpnīca, ko būvēs Valsts aizsardzības korporācija, uzsāks ražošanu jau šogad, tad nesen teicāt, ka tikai 2026.gadā. Tādi mainīgi plāni! Kad tad tomēr tā ražošana tiks uzsākta?
3. Kādus jaunus projektus gatavo Valsts aizsardzības korporācija?
4. Kad tiks iepirktas FOX 4x4 automašīnas, kas izstrādātas Latvijā un ko vajag NBS? Pagaidām tā jūsu deklarētā militārās industrijas attīstība ir tikai deklaratīva, jūs pats neko vēl neesat izdarījis, viss ir iepriekšējo ministru iesāktais!
NBS attīstība:
1. Pagājušajā nedēļā MK apstiprināja NBS attīstības plānu, un ministrijas preses relīzē teikts, ka tas paredz arī NBS skaitlisko pieaugumu līdz 31 000 un 30 000 rezervistu. Kad plānots sasniegt šos skaitļus?
2. Aizkraukles pašvaldība sūdzas, ka jūs esat atteicies izmantot Vecbebru tehnikuma telpas VAD karavīru izvietošanai. Tad straujāka VAD karavīru iesaukšana un NBS skaitliskā sastāva straujāka palielināšana nav prioritāte? (Uzbūvēt visu jaunu būs ilgi un neiespējami.)
3. Atšķirībā no VAD plaši tika reklamēta rezervistes karavīru apmācība, kas ilgst tikai 3 nedēļas, nesagatavo pilnvērtīgus karavīrus, bet tāpat patērē instruktoru resursus, par ko Jūs pats esat teicis, ka tie nav pietiekoši, lai straujāk audzētu VAD iesaucamo skaitļus. Tad straujāka audzēšana nav prioritāte?
NBS komandieris:
1. Nākošā gada janvārī beigsies esošā NBS komandiera pilnvaru termiņš, un ir jāapstiprina jauns komandieris. Kādus kritērijus izvirzīsiet nākošajam komandierim? Igaunijā iecēla “kara komandieri”. Vai mēs izvēlēsimies atkal tādu, kas teiks, ka viss ir labi, uztraukumam nav pamata?
Seko mums 
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.