Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts raksts Enerģētikas zaļais mezgls”. Rakstā norādīts, ka Latvijas delegācija vizītes laikā ASV 2022. gada aprīlī saņēmusi piedāvājumu iegādāties sašķidrināto dabasgāzi (SDG) par ievērojami zemākām cenām nekā pagājušajā gadā tirgū bija pieejamas. Seko apgalvojums, ka sarunas ar ASV gāzes kompānijām neesot tikušas uzsāktas un līgums neesot noslēgts, kā rezultātā noprotams, ka Latvija nav guvusi ievērojamu ekonomisku labumu.

Tāpat tiek pausti pārspriedumi par cerībām atgriezties pie Krievijas dabasgāzes piegādēm. Pēc šīs publikācijas nonākšanas atklātībā, www.lsm.lv pārpublicēja aģentūras LETA ziņu, kurā tika norādīts, ka Latvija pagājušajā gadā neizmantoja iespēju iegādāties ASV piedāvāto SDG, kas bija būtiski lētāka nekā Eiropas tirgū pieejama. Arī LTV Panorāma 16. martā informēja skatītājus – Latvija nav izmantojusi iespēju pirkt lētāku SDG no ASV.

Šāda pagājušā gada notikumu interpretācija neatbilst ne informācijai, kas ir saņemta par vizītes norisi un rezultātiem, ne faktiskajām iespējām piegādāt SDG 2022. gadā, ne arī Latvijas valdības un Saeimas politikai attiecībā uz gāzes piegāžu ceļu attīstību.

Situācija pēc 2022. gada 24. februāra

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī kļuva skaidrs, ka dabasgāzes piegādes no Krievijas tirgotājiem vairs nebūs iespējamas, tādēļ bija jārod diversifikācijas iespējas. Latvija pēdējā gadā ir sasniegusi ievērojamu dabasgāzes patēriņa samazinājumu, tomēr tā joprojām ir nozīmīgs enerģijas avots, gan elektroenerģijas, gan siltuma ražošanā, kā arī industriālajos procesos.

Lai apgūtu jaunus piegāžu ceļus, Latvijas valdības delegācija, kuras sastāvā bija Ekonomikas ministrijas un AS "Latvenergo" pārstāvji, devās uz ASV, lai apzinātu SDG piegādes iespējas. Vizītes laikā tika iegūtas zināšanas par SDG tirgu ASV un iespējām saņemt SDG piegādes uz Latviju, kā arī tika identificēti vairāki šķēršļi piegāžu nodrošināšanai, pie kuru pārvarēšanas bija jāuzsāk darbs, piemēram, komerciālo kontaktu un pieredzes trūkums SDG tirgū, piegāžu ceļu neesamība.

Komerciālo kontaktu veidošanas tika uzdots risināt AS "Latvenergo" pārstāvjiem, kuri arī nekavējoši uzsāka darbu pie tirgus izpētes un konfidencialitātes līgumu parakstīšanas ar ASV SDG ražotājiem un tirgotājiem. Šādi līgumi ir viens no priekšnosacījumiem, lai tiktu uzsāktas sarunas par komerciāliem darījumiem un tie būtu par pieņemamām cenām un piegāžu apjomiem.

Atbilstoši vizītes dalībnieku paustajam tūlītējs piedāvājums iegādāties SDG netika izteikts, un kā tuvākais piegāžu periods tika minēts laika posms no 2025. gada. Šāda SDG piegādātāju pozīcija atbilst arī tajā laikā vispārpieejamai informācijai par ASV komersantu iespējām palielināt ražošanas jaudas un palielināt piegādes uz Eiropu. Jānorāda, ka tirgus ekonomikās līgumi tiek slēgti starp komercuzņēmumiem, nevis valdībām, līdz ar to arī valdības delegācijas iespējas veikt komerciālas sarunas objektīvi ir ierobežotas.

Dabasgāzes piegādes iespējas 2022.gada aprīlī – mīti un realitāte

Nozīmīgs šķērslis tūlītējai darījumu veikšanai bija pieejamo piegāžu ceļu neesamība. Lai saprastu pagājušā gada aprīļa situāciju, ir jāatgriežas pie tās, nevis jāskatās no šodienas perspektīvas, kad daudzas lietas jau ir sakārtotas. Jāatgādina, ka pagājušā gada aprīlī vienīgā alternatīva dabasgāzes piegādēm no Krievijas bija Klaipēdas SDG terminālis.

Tajā brīdī ziņas par Somijas vai Igaunijas SDG termināļa izveides perspektīvu bija cerīgas un iedrošinošas, bet ne ar 100% īstenošanas garantiju . Savukārt maijā tika atklāts Polijas un Lietuvas dabasgāzes savienojums - lai arī ļoti gaidīts, pastāvēja pamatoti jautājumi, cik tas īstermiņā varētu palīdzēt Latvijai SDG piegāžu jomā.

Šobrīd visi šie infrastruktūras projekti veiksmīgi funkcionē un garantē mūsu reģiona piegāžu drošumu - bet tā tas nebija 2022. gada aprīlī.

Tā brīža situāciju Klaipēdas SDG terminālī labi ilustrē 2022. gada 19. aprīļa Ministru kabineta sēdes protokols Nr.22, kurā fiksēts, ka pēc informatīvā ziņojuma "Par gāzes apgādes turpmāko stratēģiju" izskatīšanas tika lemts uzdot Ekonomikas ministrijai nodrošināt, ka AS "Latvenergo" sadarbībā ar ieinteresētajiem juridiskajiem dabasgāzes patērētājiem veic kopīgu dabasgāzes iepirkumu, rezervējot nepieciešamo jaudu Klaipēdas SDG terminālī 2022. gada 4. ceturksnī. Tas liecina, ka vienīgās pieejamās jaudas dabasgāžu piegādēm, uz kurām bija iespējams pretendēt, bija pati 2022. gada nogale, kurā līdzās Lietuvas tirgotājiem par piekļuvi bija jākonkurē arī ar Somijas, Igaunijas un Polijas tirgotājiem.

Šeit jāņem vērā vēl viens būtisks aspekts - ilgtermiņa līgums par piekļuvi terminālim ir nosacījums, lai SDG piegādātāji piekristu noslēgt līgumu. Ja kādam tirgotājam Baltijas reģionā ir vēlme iegādāties lielus dabasgāzes apjomus, tad tikpat lieliem apjomiem jābūt rezervētiem izkraušanas punktā, kādā SDG terminālī.

Realitātē tas nozīmēja, ka bija jāiegūst ilgtermiņa līgums Klaipēdas SDG terminālī. Šāda iespēja radās tikai par 2023. un turpmākajiem gadiem. Publiski zināms, ka AS "Latvenergo" ir noslēdzis ilgtermiņa līgumu ar Klaipēdas SDG termināli. Tajā brīdī arī parādījās iespējas slēgt ilgtermiņa piegāžu līgumus.

Par Latvijas enerģētisko neatkarību no Krievijas

Kopš Krievijas uzsāktā iebrukuma Ukrainā Latvijas valdība ir konsekventi meklējusi iespējas organizēt SDG piegādes no pasaules dabasgāzes tirgus un pārtraukusi dabasgāzes tirdzniecību ar Krieviju, kā arī veikusi pasākumus, lai atbrīvotos no Krievijas ietekmes Latvijas enerģētikas uzņēmumos.

Jau, sākot no 2022. gada aprīļa, Ministru kabinets ir uzklausījis informāciju un lēmis par iespējām izbūvēt papildu infrastruktūru, kas garantētu piegāžu drošību reģionā. Sākotnēji tā bija gan iesaistīšanās Paldisku SDG termināļa izbūvē (starp citu, Paldisku SDG virzība retrospektīvi parāda, cik sarežģītā un izaicinājumiem pilna bija kopējā situācija ne tikai Latvijā), gan lēmums īstenot Latvijā SDG termināļa projektu, gan arī lēmums atteikties no Krievijas gāzes piegādēm.

Darbs pašlaik turpinās pie Latvijas SDG termināļa attīstības. Dabasgāzes piegādes no Krievijas pašlaik vairs nenotiek, un personīgi neredzu iespējas pie tām atgriezties. Latvijas politikas mērķis ir izveidot daudzveidīgus SDG piegāžu ceļus no stabilām demokrātijām uz Baltijas reģionu. Latvijas enerģētiskā neatkarība ir skaidrs valdības mērķis un atgriešanās pagātnē pie enerģētiskās atkarības no Krievijas tiek pilnībā izslēgta. Jāatgādina, ka pagājušajā gadā Saeimā pieņēma arī grozījumus Nacionālās drošības likumā, kā rezultātā ir sākts dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" pārdošanas process, lai atbrīvotos no Krievijas ietekmes kritiskās infrastruktūras uzņēmumā.

Nobeigumā jāuzsver, ka 2022. gads bija liels izaicinājums enerģētikas politikas veidotājiem un uzņēmumiem, kuri ir iesaistīti Latvijas un reģiona gāzes apgādes drošības nodrošināšanā. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā politikas veidotājiem bija aktuāls jautājums par iespējām fiziski nodrošināt nepieciešamos dabasgāzes apjomus, lai nevajadzētu ierobežot siltuma un elektroenerģijas ražošanu. Tāpēc jo pārspīlētāki šķiet apgalvojumi, ka ne tikai Latvija, bet pat viss reģions, t.sk. Somija, Igaunija un Lietuva, nav izmantojis iespēju iegādāties lētu resursu, vienkārši aizbraucot vienā vizītē uz ASV.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...