Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pērn paklusām veselas divas reizes lēmusi par Latvijas Televīzijas vadības algu palielinājumu, kopumā Ivaram Beltem (attēlā) un viņa kolēģiem gada laikā nodrošinot atalgojuma pieaugumu par vairāk nekā 56 procentiem.

Līdz šim NEPLP tās jaunajā sastāvā bija atklājusi, ka algas palielinājumu par ceturto daļu LTV vadībai iepriekšējais padomes sastāvs piešķīris pagājušā gada 22. decembrī, kad „NEPLP iepriekšējā sastāvā pieņēma lēmumu par mēneša atlīdzības apmēra palielinājumu 25% apmērā no 2017.gada 1.februāra”.

Taču izrādās, ka tas nav bijis vienīgais pērn pieņemtais NEPLP lēmums par LTV vadības algas palielināšanu. Izrādās, ka līdzīgs lēmums - atkal par atalgojuma palielināšanu par ceturto daļu – ir pieņemts arī pagājušā gada sākumā. (NEPLP iepriekšējā sastāvā bija Ainārs Dimants, Aija Dulevska, Dace Ķezbere, Dainis Mjartāns un Ivars Zviedris.)

„Atbildot uz Jūsu 2017.gada 13.aprīļa e-pasta vēstuli par VSIA “Latvijas Televīzija” atalgojuma pieaugumu valdes locekļiem 2016.gadā, informējam, ka 2016.gada 28.janvārī NEPLP iepriekšējā sastāvā pieņēma lēmumu par mēneša atlīdzības apmēra palielinājumu 25% apmērā no 2016.gada 1.februāra,” skaidro NEPLP.

Faktiski identisks ir pamatojums Beltes un pārējās LTV valdes atalgojuma palielināšanai. „Vērā ņemti Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumu Nr.791 “Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu atbilstoši kapitālsabiedrības lielumu raksturojošiem rādītājiem, valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru” 13.punkta noteikumi un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 66.panta pirmās daļas astotā punkta un 79.panta ceturtās daļas noteikumi, kas paredz valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzību pārskatīt, ņemot vērā atalgojumu, ko saņem līdzīgu kapitālsabiedrību valdes locekļi,” par abiem palielinājumiem skaidro NEPLP.

Vienīgā atšķirība – par 2016. gada sākumā lēmumu atsauce ir uz to, ka „saskaņā ar SIA „Fontes Vadības konsultācijas“ 2014. gadā veikto pētījumu par valdes locekļu atalgojumu Latvijā („Top Executive Compensation Survey Latvia 2014“) toreizējā LTV valdes locekļu atlīdzība bija aptuveni 40% līmenī no vidējā vadošu darbinieku atalgojuma līdzīga izmēra uzņēmumos”.

Savukārt 2016. gada beigās vērā ņemts jau cits pētījums, no kura esot izrietējis, ka algas palielināšana par ceturto daļu neko nozīmīgu neesot devusi: „Saskaņā ar SIA „Fontes Vadības konsultācijas“ 2016. gadā veikto pētījumu par valdes locekļu atalgojumu Latvijā („Top Executive Compensation Survey“), toreizējā LTV valdes locekļu atlīdzība bija aptuveni 45% līmenī no vidējā vadošu darbinieku atalgojuma līdzīga izmēra uzņēmumos.”

Pietiek jau informējis, ka, kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonu deklarāciju datu bāzes informācija, 2015. gadā Ivars Belte LTV vadītāja postenī kopā saņēma 46 082 eiro jeb vidēji 3840 eiro mēnesī (pirms nodokļu nomaksas).

Savukārt pērn, neraugoties uz LTV sliktajiem darbības rezultātiem gadu iepriekš, Belte ir piedzīvojis īstu „trekno gadu”: viņa vidējais ikmēneša atalgojums ir pieaudzis par gandrīz tūkstoš eiro, sasniedzot 4764 eiro.

Kopā Belte pērn algā LTV ir saņēmis jau 57 175 eiro – par 11 093 eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Tas nozīmē, ka gada laikā Beltes ienākumi LTV bija pieauguši par 24% - gandrīz ceturto daļu.

Kā izrādās, ar to LTV vadības atalgojuma straujais kāpums neapstāsies un šogad turpināsies vēl nedaudz straujākos tempos: pēc tam, kad pagājušā gada beigās NEPLP iepriekšējā sastāvā „uz atvadām” ir pieņēmusi lēmumu par mēneša atlīdzības apmēra palielinājumu LTV valdei 25% apmērā no 2017.gada 1. februāra, un tas nozīmē, ka, ņemot vērā iepriekšējos aprēķinus, Beltes vidējais mēneša atalgojums, kas vēl pirms diviem gadiem bija 3840 eiro mēnesī, nu jau būs pieaudzis līdz gandrīz sešiem tūkstošiem eiro mēnesī.

Belte 2016. gadā pie straujā ienākumu palielinājuma tika, neraugoties uz to, ka LTV viņa vadībā 2015. gadu beidza ar 1,19 miljonu eiro zaudējumiem. Pats Belte pagaidām nav vēlējies sniegt nekādus skaidrojumus par savu „trekno gadu” un pamatojumu straujajam atalgojuma palielinājumam. No LTV komunikācijas direktores Daces Jansones atbildes izrietēja, ka LTV vadība uz šo jautājumu atbildēt nevēlas.

Pietiek jau informēja, ka, kamēr Latvijas radio darbinieki ir mēģinājuši iztikt ar savām krīzes gados samazinātajām algām, LTV vadībai un „krējumam” pērn nav bijis retums arī četrciparu prēmijas, naudas balvas un piemaksas, - par to, ka šī neoficiālā informācija varētu atbilst patiesībai, liecina LTV vadības lēmums slēpt pērn televīzijas valdes locekļu un „priekšnieku” saņemtās papildu piemaksas.

LTV vadība jau kopš februāra beigām cenšas izvairīties no sabiedriskās televīzijas vadības un „krējuma” papildienākumu atklāšanas. Pietiek jau ir publicējis LTV vadības skaidrojumu, ko sabiedriskās televīzijas vārdā parakstījis Belte.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

FotoJau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Lasīt visu...

21

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

FotoKā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Lasīt visu...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...