Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šīs rindas rakstu pēc tam, kad esmu izlasījis visu negāciju par Baibu Broku publiskajos interneta resursos, - šķiet, lielākā daļa rakstītāju būtu gatavi LU prorektori un Biatlona federācijas prezidenti paši savām rokām nožņaugt. Saprotu, ka aizstāvības raksts izsauks tikpat lielu asinskāri ne tikai pret Baibu Broku, bet arī mani.

Nevēlos vilkt paralēles ar Baibas Brokas ieslodzīšanu pirmstiesas izmeklēšanas izolatorā uz divām dienām ar politiskiem paziņojumiem par Indriķa Muižnieka apstiprināšanu vai neapstiprināšanu LU rektora amatā. Kādas tur paralēles – tikai sakritības dēļ abi notikumi vienlaikus. Tikai sakritība – vispirms publiski pierādīt, ka slikta ir rektora komanda, bet pēc tam – ka slikts ir pats rektors.

Šoreiz stāsts ir par kaut ko citu – par sporta federāciju finansēšanu Latvijā. Latvijas likumdošana paredz, ka visa atbildība par notiekošo vienā vai otrā sporta veidā – par izlašu sagatavošanu un atlasi, par dalību starptautiskās sacensībās, par bērnu un jaunatnes sportu, par tiesnešiem, treneriem, tehniskajiem darbiniekiem gulstas uz attiecīgā sporta veida federācijas pleciem.

Ir bagātākas un nabagākas federācijas, un lielākoties tas atkarīgs no tā – bagātāka vai nabagāka ir globālā federācija, rāda vai nerāda sporta veidu televīzijā un vai sporta veidam ir gana daudz sekotāju amatieru – bērnu, jauniešu un senioru, kam var nopārdot inventāru, suvenīrus, krekliņus, bumbas utt. Jo tieši kupls sporta veida tautas sportistu pulks parasti ļauj katrā sporta veidā izstrādāt jaunas tehnoloģijas, dizainu vai funkcionalitāti.

Latvijā bagātākā federācija ir Futbola federācija, un tik bagāta tā ir galvenokārt tādēļ, ka tai ir ļoti bagāta globālā mātes organizācija FIFA un Eiropas reģionālā organizācija UEFA. Tādēļ cīņā par Futbola federācijas vadību tiek sasaukti kongresi vai katru mēnesi, bet ļoti reti ir dzirdams par aktivitātēm un savstarpējiem kašķiem, vēlot citu sporta veidu federāciju prezidentus.

Tāpat federācijas bagātību lielā mērā nosaka – sporta veids ir olimpiskais vai neolimpiskais. Olimpiskajiem sporta veidiem tiek ievērojami lielāka valsts dotācija.

Ir dārgāki vai lētāki sporta veidi. Biatlons ir ievērojami dārgāks sporta veids nekā orientēšanās, bet ievērojami lētāks nekā autosports. Latvija varētu ieguldīt visu savu sporta naudu, lai iedabūtu F1 trasē vienu Latvijas sportistu, bet tad neviena cita sportista Latvijā nebūtu.

Es ceru, ka visi lasītāji ir pamanījuši, ka par sporta federāciju vadītājiem ļoti reti tiek celti labākie sportisti vai treneri. Par sporta federāciju vadītājiem parasti tiek celti cilvēki, kas labi orientējas finansēs, kas var piesaistīt sponsorus vai paši sponsorēt.

Tā hokeja federāciju vada Aigars Kalvītis, tenisa federāciju – Juris Savickis, rokasbumbas federāciju – Mārtiņš Bičevskis, autosporta – Jānis Naglis utt. Un arī valdes un padomes sporta federācijās nereti ir nokomplektētas ar baņkieriem, politiķiem un lielierēdņiem, kas vajadzības gadījumā spēj federācijai „pienest” naudu.

Mazākām federācijām par prezidentiem parasti vēl cilvēkus no sava sporta veida ar zināmu ietekmi sabiedrībā un pazīšanās loku uzņēmēju aprindās. Baiba Broka pati itin profesionāli ir gan slēpojusi, gan šāvusi, tādēļ arī ievēlēta par Biatlona federācijas prezidenti. Viņai tika viena no nabadzīgākajām federācijām starp olimpisko sporta veidu federācijām, kaut biatlons tiek itin bieži translēts televīzijā.

Inventārs sportistiem ir dārgs (bail iedomāties, cik dārga ir Rastorgujeva šautene), tautas sportistu skaits biatlonam nav kupls (nav to, kas pirktu tieši tādas pašas slēpes kā izlases līderim). Pārbraucieni pa globālajām sacensībām sportistiem maksā dārgi, pie kam komandā ir ne tikai Andrejs Rastorgujevs un Baiba Bendika, bet arī gandrīz desmit sportistu, kurus televīzijā rāda reti, bet uzvārdus un rezultātus sporta žurnālisti piemirst vai nevēlas publicēt.

Komandai līdzi dodas arī treneri un slēpju speciālisti, bet gan sportistiem, gan treneriem ir jāēd, jālej bākā benzīns, jāguļ viesnīcas gultā, nevis teltī pie trases. Un atcerēsimies – Andrejs Rastorgujevs jau būtu mainījis sporta pavalstniecību, startētu kādas lielākas valsts izlases sastāvā, saņemtu par to pieklājīgu stipendiju, ja par Biatlona federācijas vadītāju nebūtu kļuvusi Baiba Broka, kas cik necik sakārtoja izlases finanses.

Biatlona federācijai valsts dotācija labākajā gadījumā sedz 25% visu izdevumu, iespējams, ka vēl itin daudz izdodas savākt no pašvaldībām, kuras pārstāv konkrētie sportisti. Pārējā nauda ir jāsavāc federācijai, kas šajā gadījumā nozīmē – federācijas prezidentei Baibai Brokai.

Esmu visai ilgu laika posmu Orientēšanās federācijas prezidents un ar milzu prieku šo pienākumu atstājis pirmajam, kas bija gatavs to uzņemties. Tolaik bija ļoti grūti izlūgties nelielu sponsorējumu Latvijas izlases dalībai Pasaules čempionātā laikā.

Gandrīz viss atbalsts, ko izlūdzos, nāca no lielajām Latvijas zāļu ražošanas un vairumtirdzniecības kompānijām – vienkārši es šo institūciju vadītājus itin labi pazinu. Palīdzēja „Latvijas gāze” un „Latvijas valsts meži”. Viesnīcām un inventāram, kā arī sporta nometnēm naudas sanāca daudz par maz, kur nu vēl lidmašīnu biļetēm.

Un tomēr – tas notika laikā, kad Māra Kučinska un Danas Reiznieces – Ozolas nodokļu reforma vēl nebija notikusi un varēja izlūgties ziedot no peļņas. Tagad tā nav – un daudz mazāk palicis ziedotāju. Es pat lāga nesaprotu, kā pašreizējai Orientēšanās federācijas un Biatlona federācijas vadībai izdodas savilkt galus kopā.

Pērn Saeimas komisijās daudz iznāca piedalīties sēdēs kopā ar Valsts ieņēmumu dienesta un KNAB atbildīgajām amatpersonām. Pārsteidza viņu negatīvā attieksme pret sportu un sporta nevalstiskajām organizācijām. Radās iespaids, ka šajās valsts struktūrās valda pārliecība: sporta dzīvi vada blēži, finansējuma piesaiste ir korupcija utt.

Baibas Brokas mēģinājumu piesaistīt finansējumu no celtniekiem nosaukt par korupciju var tikai cilvēki, kas nekad nav izstiepuši tukšu sauju pret iespējamajiem sponsoriem smaidot un klanoties. Tas ir patiesi nepateicīgs pasākums, kurā lielā mērā nākas pazemoties, bet lielākoties – saņemt atteikumu. Vēl jāpiebilst, ka KNAB publiski nopeltie celtnieki sponsorējuši Biatlona federāciju 2017. gadā, kad LU Rakstu māja vēl bija tāls un grūti sasniedzams sapnis.

Atļaušos prognozēt:

- krimināllieta par it kā korupciju, atbalstot Biatlona federāciju, Rāvim, Milleram un Brokai vilksies gadiem un beigsies NEARKO, toties reputācija būs sagrauta, un tas atstās iespaidu arī uz biznesu;

- rezultāts – nomelnot Latvijas Universitātes vadību ir sasniegts, tagad politiķi centīsies par rektoru iecelt sev uzticamu politisku figūru (prognozēju, ka nesekmīgi un Indriķis Muižnieks paliks rektora amatā, tiesa, vēl daudz sirmāks un ar lielākām aterosklerotiskām pangām sirds asinsvados);

- uzzinājuši, ka par sporta federāciju sponsorēšanu var tikt pieskaitīti korumpantiem, uzņēmēji pārstās ziedot sporta federācijām. Šī KNAB interpretācija, ka ziedojums federācijai ir korupcija, atstās dramatiskas sekas Latvijas sportam – uz Eiropas un pasaules čempionātiem Latvijas sportisti pārtrauks braukt.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...