Neraugoties uz publiskajiem apgalvojumiem, Vējoņa kanceleja paziņo: jūlija piemaksas un prēmijas neatklāsim
PIETIEK30.08.2017.
Komentāri (26)
Iesaki rakstu: 
Kaut gan 24. augustā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa preses sekretārs paziņoja, ka informācija par prezidenta kancelejas nodomiem turpmāk slēpt ziņas par konkrētu kancelejas darbinieku saņemto atalgojumu neesot patiesa, Pietiek šodien publicē dienu iepriekš parakstītu kancelejas oficiālu dokumentu, kurā skaidri norādīts - darbinieku jūlijā saņemtās piemaksas, prēmijas un naudas balvas mēs neatklāsim!
Lēmumu par Vējoņa kancelejas darbinieku aizvadītajā mēnesī saņemto piemaksu, prēmiju un naudas balvu slēpšanu ir parakstījis kancelejas vadītājs, iepriekš audita rezultātā Latvijas pasta vadītāja amatu zaudējušais Arnis Salnājs.
Kā norādīts lēmumā neatklāt saņemtās summas, kuras iepriekš ir pārsniegušas pat divus tūkstošus eiro vienam darbiniekam, tā pamatā esot Vējoņa kancelejas vadības pārliecība, ka no nodokļu maksātāju līdzekļiem veikto izmaksu publiskošana esot to saņēmēju privātās dzīves neaizskaramības pārkāpšana.
Vējoņa kancelejas vadītājs norāda, ka iepriekš publiskotajos datos „norādītas kancelejas konkrētas amatpersonas un darbinieki, tostarp apšaubīts to darbs un darba rezultāti”.
Tāpat „publikāciju rezultātā daudzu kancelejas darbinieku vārdi pirmo reizi izskanējuši publiski, turklāt galvenokārt negatīvā gaismā, pamatojoties uz vienas personas - personas datu pieprasītāja – vērtējumu”.
Vējoņa kancelejas vadītājs arī pieminējis, ka kritisks un vērtējošs viedoklis demokrātiskā sabiedrībā esot pieļaujams tikai saistībā ar politisku personu darbībām vai to izteikumiem, bet „vairāki” trekno prēmiju un piemaksu saņēmēji neesot nedz politiskas personas, ne arī amatpersonas.
Vairāki vārdā neminēti Vējoņa kancelejas darbinieki arī esot „vērsuši uzmanību uz minēto situāciju, norādot uz savu tiesību uz privātās dzīves neaizskaramības pārkāpumu un lūgumu darba devējam pārtraukt turpmāku personas datu apstrādi”.
Visbeidzot, kā norādījis Vējoņa kancelejas vadītājs, nopietns kaitējums trekno izmaksu saņēmējiem esot arī tas, ka pie „publikācijām pievienotie privātpersonu komentāri ir kancelejas darbinieku cieņu un reputāciju aizskaroši.
Vējoņa kanceleja esot pārliecināta, ka „plašu konkrētas amatpersonas ienākumu izziņošanu nevar uzskatīt par atalgojuma pamatotības un atbilstības kontroli, kā rezultātā būtu pieļaujama konkrētu kancelejas nodarbināto vārdu un uzvārdu publiskošana”.
Kā zināms, pašlaik administratīvā tiesa saistībā ar dažādas pieprasītas informācijas slēpšanu ir sākusi vairāk nekā desmit administratīvās lietas, kurās atbildētāja ir Vējoņa kanceleja. Nākamnedēļ Pietiek sāks publicēt kancelejas tiesai sniegtos skaidrojumus šajās lietās. Savukārt šodien atkārtoti publicējam nelielu ieskatu naudas balvās un prēmijās (neskaitot regulārās piemaksas), kas pērn izmaksātas Vējoņa kancelejas darbiniekiem.
19 prēmijas virs 1000 eiro „par darbu”
Egitai Kazekai, kancelejas vadītāja vietniecei - 1974,23 eiro
Guntim Puķītim, kancelejas vadītājam - 1952,75 eiro
Kristīnei Jaunzemei, Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskajai padomniecei - 1921,05 eiro
Jānim Kažociņam, Valsts prezidenta nacionālās drošības padomniekam, Nacionālās drošības padomes sekretāram - 1869,82 eiro
Maijai Manikai Valsts prezidenta ārlietu padomniecei - 1869,82 eiro
Andim Jēkabsonam, Valsts prezidenta ekonomikas padomniekam - 1869,82 eiro
Jānim Siksnim, Valsts prezidenta preses padomniekam - 1869,82 eiro
Jānim Plepam, Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomniekam - 1636,09 eiro
Mairai Sudrabiņai, Ordeņu kapitula sekretārei - 1467,68 eiro
Ilzei Salnai, Preses dienesta vadītājai - 1426,60 eiro
Lindai Puķītei, Juridiskās nodaļas vadītāja vietniecei - 1346,12 eiro
Jānim Māsiņam, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas informācijas tehnoloģiju galvenajam speciālistam - 1337,22 eiro
Ingai Šteinbrikai - 1302,04 eiro
Renāram Vildem, Valsts prezidenta protokola vadītājam - 1284,10 eiro
Skaidrītei Zarānei, Valsts prezidenta protokola konsultantei - 1133,70 eiro
Ilonai Kancānei, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas vecākai grāmatvedei - 1088,58 eiro
Inesei Kahanovičai, Juridiskās nodaļas juristei - 1067,99 eiro
Ievai Viļumai, Juridiskās nodaļas juristei - 1067,99 eiro
Evitai Brečai, vecākajai ekonomikas konsultantei - 1052,90 eiro
Naudas balvas – pat virs divarpus tūkstošiem eiro
Egitai Kazekai, kancelejas vadītāja vietniecei - 2632,31 eiro
Kristīnei Jaunzemei, Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskajai padomniecei - 2561,40 eiro
Andim Jēkabsonam, Valsts prezidenta ekonomikas padomniekam - 2561,40 eiro
Jānim Kažociņam, Valsts prezidenta nacionālās drošības padomniekam, Nacionālās drošības padomes sekretāram - 2561,40 eiro
Maijai Manikai, Valsts prezidenta ārlietu padomniecei - 2561,40 eiro
Jānim Siksnim, Valsts prezidenta preses padomniekam - 2561,40 eiro
Jānim Plepam, Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomniekam - 2241,23 eiro
Mairai Sudrabiņai, Ordeņu kapitula sekretārei - 2010,52 eiro
Elenai Lodočkinai, Apžēlošanas dienesta vadītājai - 1906,65 eiro
Lindai Puķītei, Juridiskās nodaļas vadītāja vietniecei - 1844,00 eiro
Jānim Mūsiņam, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas informācijas tehnoloģiju galvenajam speciālistam - 1831,81 eiro
Renāram Vildem, Valsts prezidenta protokola vadītājam - 1759,04 eiro
Evitai Brečai, vecākajai ekonomikas konsultantei - 1754,84 eiro
Ingai Steinbrikai, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas galvenajai grāmatvedei - 1736,05 eiro
Ilzei Salnai, Preses dienesta vadītājai - 1563,40 eiro
Ilonai Kancānei, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas vecākajai grāmatvedei -1491,20 eiro
Inesei Kahanovičai, Juridiskās nodaļas juristei - 1423,99 eiro
Ievai Viļumai, Juridiskās nodaļas juristei - 1423,99 eiro
Tomam Kalniņam, Preses dienesta fotogrāfam - 1387,87 eiro
Annai Hrapan-Gromņickai, Preses dienesta tulcei - 1386,42 eiro
Lailai Rutks arī Rutkis, sekretariāta vadītajai - 1338,92 eiro
Vitai Ruksei, Valsts prezidenta protokola konsultantei - 1323,00 eiro
Kristīnei Vilkai, Apžēlošanas dienesta vecākajai speciālistei - 1302,22 eiro
Inetai Zavadskai, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas grāmatvedei - 1268,69 eiro
Guntai Slesarei, Valsts prezidenta ārlietu padomnieces konsultantei - 1250,50 eiro
Anetei Ugainei, Preses dienesta komunikācijas speciālistei - 1243,00 eiro
Skaidrītei Zarānei, Valsts prezidenta protokola konsultantei – 1242,42 eiro
Elvīrai Stepanovai, Preses dienesta komunikācijas speciālistei - 1241,85 eiro
Zigmundam Liniņam, Jūrmalas rezidences pārvaldniekam - 1196,20 eiro
Gatim Bergmanim, Preses dienesta operatoram - 1170,31 eiro
Andai Pečulei, konsultantei plānošanas jautājumos - 1150,00 eiro
Kristīnei Reisai-Dāboliņai, sabiedrisko projektu konsultantei - 1150,00 eiro
Intai Butkus, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas vecākajai lietvedei - 1014,25 eiro
Žannai Trankalei, Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītājas vietniecei - 1002,94 eiro
Foto no Facebook.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.