Nesajauciet: apsūdzība Jurašam ir nepamatota un ļauna vajāšana, bet apsūdzība Gulbim ir nopietna un liecina par smagu noziegumu
Jaunā konservatīvā partija*09.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jaunie konservatīvie uzskata, ka valstij būtu rūpīgi jāizvērtē visu iesaistīto personu loma digitālās televīzijas krāpšanas skandālā, kur apsūdzības izvirzītas bijušajam SIA "TET" valdes priekšsēdētājam Jurim Gulbim un vēl četrām personām. Tā, kā Juris Gulbis ir apsūdzēts krāpšanā saistībā ar digitālās televīzijas ieviešanu un mediji iepriekš ziņojuši, ka zaudējumi valsts uzņēmumam bijuši gandrīz 7,6 miljonu eiro apmērā, nekādā gadījumā nav pieļaujama kompensāciju maksāšana par šī amata atstāšanu. Tā vietā būtu nepieciešams rīkoties, lai piedzītu zaudējumus, ko valstij radījusi esošās vadības saimniekošana.
Jāatgādina, ka SIA "Tet" ( iepriekš SIA "Lattelecom") padomi jau kopš 2009.gada 1.decembra vada Gatis Kokins, kurš pats ir bijis klāt vairākos digitālās televīzijas ieviešanas posmos un šo 11 gadu laikā nekad nav publiski centies aktīvi rīkoties, lai atgūtu valstij nodarītos zaudējumus. Tā vietā ir notikusi izvairīšanās un iespējama pēdu slēpšana, kas turpinās līdz pat šim brīdim. "TET" padome izvēlējusies taktiku, tērējot valsts uzņēmuma naudu īpašu ārvalstu ekspertu algošanai. Ģenerālprokuratūra jau ir paudusi skaidru nostāju par notikušo, un faktiski "TET" padomes darbības var uztvert kā valsts līdzekļu izšķērdēšanu, par kuru vainīgie būtu saucami pie atbildības.
Valstij, kurai pieder vairākums SIA "TET" kapitāldaļu, ir nekavējoši jārīkojas un jānomaina valsts pārstāvis uzņēmuma padomē, jo esošie pārstāvji atrodas interešu konfliktā un nespēj objektīvi novērtēt patiesās valsts un sabiedrības intereses šajā uzņēmumā.
Kā ziņojuši mediji, pāreja uz digitālo televīziju tika izplānota pirms 20 gadiem, kad premjers bija Andris Šķēle. Izmeklētāji uzskata, ka tas bija iecerēts kā negodīgas peļņas projekts. Par projekta atslēgas uzņēmumu kļuva Londonā reģistrētais Kempmayer Media Limited, kas izrādījās "pastkastītes firma" ar ārzonās paslēptiem īpašniekiem. Kā norāda mediji, afēru atklāja 2003.gadā un uz apsūdzēto sola sēdās 20 personas, tajā skaitā Šķēles ģimenes uzņēmumu grāmatvedis Harijs Krongorns.
To, ka Kempmayer bija izveidota kā čaula viena mērķa sasniegšanai, atzina arī Stokholmas Starptautiskās tirdzniecības palātas šķīrējtiesa un lika samaksāt valstij vairāk nekā 5 miljonus eiro. Tos, par Šķēles aizdotu naudu, samaksājis Andrejs Ēķis, kurš bijis Kempmayer akcionāru sastāva organizētājs.
Mediji iepriekš norādījuši, ka šeit arī ir meklējams sākums tam, kas prokuratūras ieskatā ir uzskatāma par digitālās televīzijas projekta otro afēru. Kempmayer naudu bija paguvis iztērēt digitālās televīzijas iekārtās, kas no 2003.gada stāvēja muitas noliktavās Latvijā, bet vēlāk tika uzstādītas testa režīmā Zaķusalas tornī. Kempmayer raidītājus un staciju kopā ar parādu Šķēlem pārpirka Gintara Kavača vadīta firma. Kā vēsta raidījums, lai iztērētos miljonus Šķēle atgūtu un vecie raidītāji nestu ienākumus, Kavača firmai Hannu Digital bija jākļūst par ciparu televīzijas ieviesēju vai partneri, tāpēc 2008.gadā panākta sadarbība ar Lattelecom, kuru arī tolaik vadīja Gulbis.
* Publikācijā saglabāta oriģinālrakstība
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
