Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Nesaprātīgā skolu reforma Jelgavā

Gunārs Kurlovičs, Jelgavas pilsētas domes deputāts
27.02.2019.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Janvāra beigās domes vadība nāca klajā ar paziņojumu, ka pēc pašvaldības pasūtījuma SIA “Dynamic University” izstrādājusi Jelgavas izglītības attīstības stratēģiju, kura paredz risinājumus arī izglītības iestāžu tīkla optimizēšanai. Izrādās, ka šis dokuments tapis gandrīz gadu un pašvaldībai izmaksājis 26000 EUR!

Diemžēl informācija, ka šis dārgais projekts top, laikam bija zināma tikai izredzētajiem, jo plašāk prezentēt to sāka tikai pēc 22.janvāra un triecientempā virzīja apstiprināšanai uz februāra domes sēdi.

Apspriešana un sabiedrības informēšana notika pie mums raksturīgā stilā – prezentējam, paklausāmies, ko jūs tur iebilstat, ieliekam ķeksi, ka apspriešana notika, un bez diskusijām un izmaiņām dzenam tālāk – pozīcijas deputāti nobalsos, kā vajag.

Sākotnēji iepazīstoties ar dokumenta saturu (neraugoties uz skolu specializācijām un citiem spriedelējumiem), konceptuāli viss ir saprātīgi – vērtēti ārējie faktori, tai skaitā pāreja uz vispārējās vidējās izglītības ieguvi tikai latviešu valodā, iestāžu ēku kapacitāte un reālais noslogojums.

Nav ko iebilst – apstākļiem mainoties izglītības iestāžu tīkla reformas nepieciešamas izmaksu efektivitātes nodrošināšanai. Tāpat nav iemeslu apšaubīt stratēģijas analītisko daļu – dati apkopoti, vērtēti, analizēti.

Īsts šausmu filmas scenārijs sākas tad, ja pamatīgāk izpēta rīcības plāna sadaļu ar attīstības scenārijiem. Turklāt netipiski stratēģijai tiek piedāvāti divi varianti “A” un “B”. Abiem droši var pārfrāzēt filmas nosaukumu - “Šausmas Sarmas ielā” vai “Šausmas Loka maģistrālē”.

Neapskatīšu plašo stratēģijas saturu, tai skaitā skaistās frāzes, kas šodien ir neatņemama plānošanas dokumentu sastāvdaļa, bet tikai to vispārizglītojošo skolu tīkla daļu, kuras reforma skar tiešā veidā.

Lai pārliecinātos, vai pašvaldības vadības rīcība ir sistēmiska vai problēmas tiek risinātas tad, kad tās samilzušas, apskatīsim pavisam neseno darbību vēsturi. Lai gūtu pārskatu par reālo ēku noslodzi, izmantosim pēc “Dynamic University” datiem saīsinātu tabulu.

Tajā skaidri redzams, ka kritiski rādītāji jau ilgu laiku ir tikai divām skolām – Spīdolas valsts ģimnāzija ir pārslogota – 174%, bet 6.viduskola noslogota tikai par 62%. Tāpat zināms, ka, pārejot uz valsts valodu vidusskolās, tuvākajā laikā skolēnu skaits saruks un noslodze kļūs kritiska ne tikai 6.vsk., bet arī 5.vsk.

Domes vadības risinājumi bija visnotaļ interesanti. 2017.gada ZZS Jelgavas priekšvēlēšanu programmā (par to var pārliecināties CVK mājaslapā) melns uz balta bija rakstīts – uzcelsim Spīdolas skolu. Stratēģijā par to nav ne vārda.

2018.gadā uz 6.vidusskolu gatavojās pārcelt Vakara maiņu vidusskolu, bet 6.vsk. skolēnu vecāku pretestības dēļ plāns realizējās tikai par 50% - vidusskolas daļu pārcēla, pamatskola palika iepriekšējā ēkā. Pilnīgi bezjēdzīgs pasākums.

Laikam izmisīgie mēģinājumi “piepildīt” 6.vsk. neļāva saskatīt pareizo risinājumu – uzreiz pievienot Jelgavas Amatu vidusskolai. Tas stratēģijā tagad beidzot definēts.

Kad notika sagatavošanas darbs pie ES fondu izlietojuma Jelgavā darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" 8.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi" investīciju apguves, kur Jelgavai ir pieejami 6696718 EUR ar praktiski neierobežotām iespējām aizņemties no Valsts kases daudz lielāku līdzfinansējumu – par šīm problēmām arī bija aizmirsts, un visi resursi novirzīti Jelgavas Valsts ģimnāzijai un Tehnoloģiju vidusskolai.

Vēsturiskās Valsts ģimnāzijas ēkas rekonstrukcija un mācību vides uzlabošana ir vajadzīgs pasākums, bet bija arī citas prioritātes, kas bija zināmas, bet piemirstas. Tad tika pasūtīta stratēģijas izstrāde, kam vajadzēja, vismaz tautai, piešķirt dziļi zinātnisku jēgu topošajai tīkla optimizācijai. Ja kāds uzskata, ka šīs darbības vērtējamas kā sistēmiska pieeja izglītības problēmu risināšanai – tās ir viņa tiesības. Es tam nekādi nevaru piekrist.

Kā tīkla problēmas tiek risinātas stratēģijā, saīsinātā veidā publicēts “Jelgavas vēstnesī”, tāpēc neatkārtosimies, tikai paanalizēsim, kā tas var izvērsties praksē. Sekas nebūs iepriecinošas daudziem, jo “skatījums no malas” daudzas problēmas tiešām redz labāk, bet konkrētiem risinājumiem nepieciešams labāk pārzināt vietējos apstākļus. To apliecina arī rezultāts.

“A” variantā 6.vsk. beidz pastāvēt, Spīdolas Valsts ģimnāzija pārceļas uz 6.vsk. ēku RAF rajonā ,un, lai “attaisnotu” šo pārcelšanu, tai jāsāk uzņemt arī 1.-6.klases, jo “jāpiepilda” 950 - vietīga ēka.

Lai arī teikts, ka 6.vsk. tiek reorganizēta – tāpat skaidrs, ka likvidēta, bet 5.vsk. un 2.pamatskola turpina darbu, “palielinot audzēkņu skaitu”. Kur tos ņems? Skaidrs, ka viņi no Pārlielupes būs spiesti ceļot uz pilsētas otru galu. Bet nav jau teikts – varbūt dosies citā virzienā.

Zināms, ka pilsētā visi bērni tiek nodrošināti ar vietām 1.klasē. Kāpēc Spīdolas ģimnāzijai jāsāk uzņemt 1.klase? Pilnīgs absurds! Rezultāts būs kvalitātes kritums proģimnāzijas klasēs (7.-9.) un beigās arī vidusskolā. 4.vsk. vienmēr strādājusi ar maksimālo ēkas noslodzi, bet izglītības pieprasījumu valsts valodā Pārlielupē apmierina, tāpēc tā sauktais plāns “A” vispār izskatās graujoši – vai Spīdolas Valsts ģimnāzijai 6.vsk. ēkā 1.-6. klasēs būtu jāuzņem mazākumtautību programmās? Gandrīz izskatās, ka kāds to vēlētos.

Sīkāk neiedziļināsimies, jo jau šodien zināms, ka viedā vadība izvēlējusies variantu “B”, kura sekas diemžēl ir tādas pašas. “B” variants paredz Jelgavas 2. pamatskola un Jelgavas 6. vidusskola apvienošanu, bet Jelgavas Spīdolas ģimnāzija pārceļas uz Sarmas ielu 2. Abos variantos rezultāts ir viens – upurē vienu bilingvālo skolu un “izbrīvē” vietu Spīdolas ģimnāzijai, kurai tāpat jāuzņem 1.-6. klases, lai “B” variantā “attaisnotu” savu atrašanos nu jau tikai 800 – vietīgā ēkā.

“B” variants ir tikpat “saprātīgs” kā “A” variants, jo tiek “apvienotas” ģeogrāfiski tālu viena no otra esošas skolas, un reti kurš vecāks gribēs vest savus bērnus uz Pārlielupi, ja nu galēju apstākļu spiests. 6.vsk., kas būs kļuvusi par pamatskolu, tāpat paliks pustukša.

Jau ilgus gadus Jelgavas Spīdolas ģimnāzija pēc vismaz trim dažādiem publiskotajiem Latvijas skolu reitingiem ir pilsētas labākā skola (diezgan tālu atstājot aiz sevis Jelgavas Valsts ģimnāziju), bet tiek pretnostatīta bilingvālajām skolām kā to nelaimju cēlonis. Lai mazinātu spriedzi, tiek solīts, ka 2.pamatskolas 1-3. klases uzņems netālu esošā 5.vsk. Ko darīs pārējie? Būs jādodas uz pilsētas otru galu, kas no rīta pārslogoto satiksmi pār vienīgo tiltu padarīs vēl sarežģītāku.

Attēlā - Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...