Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mediji ziņo par idiotiskām krimināllietām Latvijas tiesu sistēmā gadu no gada. Pamazām, bet neatlaidīgi gadu no gada pieaug klaji patoloģisko apsūdzību un spriedumu skaits — pat ja izņemam no statistikas ārā publiski redzamāko (Aivara Lemberga) lietu. Kā tas var būt? Vai viens no prokuroriem nejauši izpaudis atbildi?

Prokuratūras meli par „saplēsto” Krievijas karogu

2014. gada pavasarī vietējie prokremliskie “vatņiki” rīkoja Krimas okupāciju un aneksiju slavinošu demonstrāciju Vecrīgā. Kāds no darba mājās ejošs pavārs, kuram ir arī liela zemnieku saimniecība Dobeles pusē, izgāja caur ietvi aizšķērsojušo piketētāju pulciņu kā gulbis cauri zosu baram un nolocīja slotaskātu, pie kā bija piesiets Krievijas karogs.

Prokuratūra Daini Rūtenbergu sauca pie kriminālatbildības, pamatojoties uz 1944. gadā dzimušā, Latvijā visu mūžu dzīvojošā, latviski neprotošā Staņislava Razumovska izteikumiem, tam apgalvojot, ka viņa atnestais Krievijas karogs esot saplēsts un sabojāts, jāpērk jauns, ko Latvijā nevarot izdarīt (izrādījās meli — Krievijas karogu varēja nopirkt turpat ap stūri suvenīru veikalā, kur to pērk Latvijā uz mačiem iebraukuši Krievijas sporta komandu fani), ka būšot materiāli zaudējumi utt.

Tiesā izrādījās, ka prokurore visu apsūdzību izdomājusi no viena gala līdz otram. Karogs (lietiskais pierādījums) nemaz nebija saplēsts — Dainim Rūtenbergam izbrienot cauri “kremlinu” pulciņam, karogs bija nosmērēts gar zemi, taču sabojāts netika. Uz vietas nofilmētajā video bija redzams, ka Krievijas karogam patiesībā uzkāpis kāds policists, ātrumā metoties izšķirt iespējamos strīdniekus.

Viss apsūdzības raksts izrādījās safabricēts tikai uz Staņislava Razumovska — Kremļa režīma kolaboranta vēl no dziļiem okupācijas laikiem — izteikumiem, viņam nepatiesi uzdodoties par “cietušo”, kam esot nodarīti “zaudējumi”. Taču prokurori, kas uzraudzīja lietu un sastādīja apsūdzības rakstu, nesodīja.

Izolēts gadījums? Nē, viens no daudziem!

Citā gadījumā prokurors Andrejs Meļņikovs apsūdzēja Latvijas armijas karavīru, kurš atgriezās mājās no miera uzturēšanas misijas Afganistānā un kādā taktiskās vestes kabatā bija aizmirsis izņemt četras šautenes patronas un tukšu Glock aptveri. Viņu sauca pie kriminālatbildības, apgalvojot, ka viņš apzināti vedis kontrabandas munīciju pāri robežai. (Tiesa viņu attaisnoja.)

Nākamais gadījums: Jelgavas policists Sandis Dorbe iegāja pie kādas juvelieres, iedeva zelta plāksni (!) un pasūtīja zelta monētu, izgatavotu īpaši viņam vienā eksemplārā. Pēc tam viņš no kādas nezināmas personas Rīgā (vai varbūt tomēr Jelgavā — zināms īsti nav) dabūja nezināma sastāva ķīmisku “reaģentu”, no kā secināja, ka viņš esot ticis “apblēdīts” ar zelta provi.

Uz šī policista izteikumu pamata viņa paša kolēģi, neizdarot monētas ekspertīzi, arestēja juvelieri. Policists no aizturētās vēlāk pieprasīja piedzīt 800 latus. Pirmstiesas izmeklēšanā atklājās: monēta tiešām ir no zelta, tikai citas proves, tāpēc policistam nodarītais zaudējums ir veseli 75 santīmi. Neraugoties uz to, lieta tika virzīta uz tiesu — tikai tāpēc, ka Dorbe bija atzīts par cietušo un sniedza pretrunīgas “liecības”.

Nevis “iestāžu darba brāķis”, bet sistēma

Pirms 10 gadiem Ilmārs Poikāns, tobrīd vēl tikai nezināmais anonīmais “hakeris Neo”, izgaismoja milzīgu drošības caurumu VID EDS, demonstratīvi nolādējot datus, taču tos nepubliskojot. Lai nodemonstrētu datubāzes caurumu, viņš uzrādīja tikai tos datus, kuri gada beigās būtu jāpublicē šā kā tā — lielākoties valsts amatpersonu deklarāciju datus, kopējo atalgojuma līmeni dažādos pašvaldību uzņēmumos utt.

Taču AB LV banka, kura tobrīd vēl nebija aizvērta par naudas mazgāšanu un Ziemeļkorejas ballistisko kodolraķešu programmas finansēšanu (!), griezās policijā pret Neo, kaut arī tas nebija publicējis nevienu ciparu no AB LV un (kā vēlāk noskaidrojās) pat pats nebija tos apskatījis, jo kopējais informācijas blāķis bija tāds, ka to nevarētu izlasīt pat robots.

Ilmārs Poikāns toties apskatījās izdevniecības Jumava datus, par ko tās vadītājam Jurim Visockim vēlāk bija kas sakāms: “Būtu ne tikai skatījies, bet arī publicējis. Aiziet! Tad būtu visiem redzams, ka literatūras izdošana latviski nenes nekādu bagātību, un visai kultūrai finansējumu vajag palielināt!”

Tomēr par cietušo sevi nosauca kredītiestāde, kuras darījumu dati nebija ne publicēti, ne apskatīti (retrospektīvā skatoties — varbūt vajadzēja gan, ja reiz ASV uzraugi tur atrada apiešanu globālajām sankcijām pret Ziemeļkorejas totalitāro režīmu), un beigu galā viena no izmeklētājām, kas virzīja attiecīgo procesu, pēc apsūdzības celšanas “pilnīgi nejauši” izrādījās kļuvusi par... “cietušās” kredītiestādes darbinieci ar attiecīgu algu. Ilmāru Poikānu visās instancēs notiesāja par AB LV datu iegūšanu, ko viņš nebija ne izlasījis, ne publicējis, ne pārdevis kādam, un tikai toreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis apžēloja Neo.

Krimināllietas pret medijiem un žurnālistiem

Ogres TV studijas vadītājam Artūram Robežniekam un pilsētas mēram Egilam Helmanim celtā patoloģiskā apsūdzība jau bijusi aprakstīta atsevišķā lielā rakstā, tālab te būtība: 2009. gadā Helmaņa politiskais konkurents, vietējais Ogres multimiljonārs Kārkliņš apgalvoja, ka Helmanis ar Robežnieku esot gribējuši no viņa izspiest Ls 6000 (kam nav neviens pierādījums, tāpēc Ogres policisti tam neticēja — nācās izsaukt vienību no Rīgas), tad pats nosvieda uz galda naudu (kam neviens nepieskārās) un pieteicās par cietušo.

Lieta tika skatīta rajona tiesā, apgabaltiesā, Augstākajā tiesā, atkal apgabaltiesā un tagad vēlreiz nosūtīta Augstākajai. Neviens pierādījums vai liecinieks neapstiprināja Kārkliņa teikto, bet prokuratūra virzīja Kārkliņa izteikumus kā “pierādījumus” un “cietušā liecības”. Ar to ir pieticis, lai jau divreiz taisītu notiesājošus spriedumus, vēlāk attaisnotu, taču prokurori mēģinās vēl, jo pārsūdzējuši atkal.

Citā situācijā Ludzas Zemes redaktori sauca pie kriminālatbildības par publicētu viedokli — viņa bija aprakstījusi kādu vietējo juristi, kuru bija ieraudzījusi tiesas zālē divdomīgā situācijā. Ne bez Latvijas Žurnālistu savienības uzmanības redaktore tika attaisnota, taču nekavējoties ierosināja nākamo krimināllietu — pret šīs pašas avīzes žurnālisti, kas aizgāja no žurnālistikas, un viņu pirmajā instancē jau notiesājuši.

Valsts pretējā galā savulaik pie kriminālatbildības sauca kādas Kurzemes avīzes redaktori, kura bija publicējusi acīmredzamu faktu — paziņojumu, ka sulu terminālam Ventspilī nomainījies direktors: Ivanova vietā nācis Petrovs. Tiesvedība tika ierosināta tikai uz atlaistā Ivanova privātas vēlmes pamata, un redaktore pirmajā instancē tika notiesāta par... patiesas informācijas publicēšanu. Apgabaltiesa vēlāk to atcēla, taču nevienam pat ar pirkstu nepakratīja.

Tiesnese Aija Orniņa atsaucās Latvijas Avīzes žurnālistam Artim Drēziņam un kāda raksta gatavošanas sakarā sniedza pilnīgi pareizu informāciju, ka iepriekš tiesāts blēdis, kas uzdevās par “uzņēmēju” un atkal centās izmānīt naudu no iedzīvotājiem, jau iepriekš ticis sodīts par naudas izkrāpšanu.

Informācija par noziedznieku notiesāšanu un tiem piespriestajiem sodiem Latvijā ir publiska, nevis slēpjama. Neraugoties uz to, prokurors Māris Leja sauca tiesnesi Orniņu pie kriminālatbildības par (uzmanību!) par tādu ziņu izpaušanu, kas... NAV valsts noslēpums! Orniņa tika notiesāta visās instancēs par patiesas, neklasificētas, faktam atbilstošas, publiskas informācijas apstiprināšanu.

Materiālu zaudējumu nodarīšana... uzbļaujot?

Bet laikā, kamēr visi augšminētie “briesmīgi šausmīgie noziedzīgie nodarījumi”, kas “pelna atbilstošu sodu”, tika pastrādāti un izskatīti tiesās, apgabaltiesā jau atradās apsūdzība Aivaram Lembergam, kur pirmdien gaidāms pirmās instances spriedums. Diez vai atrodas kāds, kurš šaubās, ka spriedums būs notiesājošs, jo A. Lembergs trīsdesdmit gadu gaitā saražojis sev pietiekami daudzus biznesa un politiskos oponentus, kas dara visu, lai Ventspils mērs no tiesas zāles tiks aizvests rokudzelžos. Bet kāds tad ir šīs tiesvedības “sausais atlikums”?

Tā kā 240+ sējumus nevar pārstāstīt, tad kā piemēru paņemsim t.s. “sešu prokuroru epizodi”. Tās būtība ir šāda: toreizējā valsts uzņēmuma VAS Ventspils Nafta valdes priekšsēdētājs Jānis Blažēvičs un valdes loceklis, galvenais jurists un eksprokurors Valentīns Kokalis, iepriekšēji vienojoties, organizētā grupā, iepriekš sadalot lomas, vēl 1992. gadā nolēma izveidot starpniekfirmu, kas saņems naftas un tās produktu pārkraušanas 20% atlaides no pašu vadītā valsts uzņēmuma, lai pēc tam pārdotu šos pakalpojumus NVS valstu klientiem dārgāk, bet starpību paturēs.

Lai abu vārdi neparādītos firmas dibinātājos vai īpašniekos, viens paprasīja starpniekfirmā par formālo īpašnieku skaitīties savam brālim, bet otrs — sievai. Savukārt pilsētas mērs, pēc izglītības ekonomists, no valsts puses tika iecelts par Ventspils Naftas valsts pilnvarnieku (pēc Rietumu biznesa terminoloģijas — uzraudzības padomes locekli). Kad pēc gandrīz gada darbošanās šo shēmu beidzot uzgājis neviens cits kā Lembergs, viņš kā valsts pilnvarnieks esot Kokali izlamājis “aizskarošos vārdos”, bet tas arī viss — Kokalis jau esot paspējis savas daļas pārrakstīt vēl tālāk uz kāda kandavnieka vārda.

Izrādījās, ka gan likums, gan Ventspils Naftas statūti specifiski aizlieguši valdes locekļiem (vai jebkādiem viņu radiem) būt dalībniekiem biznesā, kas sadarbojas ar to pašu valsts uzņēmumu. Par atbildi Kokalis & Co nevis izbeidza shēmu, bet tajā iesaistīja vēl arī Panamas ofšoru — kur nu kārtīgā shēmā bez tāda!

Padsmit gadus vēlāk Kokalis beidzot “atcerējās”, ka viņam esot piederējusi ceturtdaļa no šī te Panamas ofšora (ko viņš nebija deklarējis), kam savukārt piederējusi piektdaļa no starpniekfirmas (kas viņam nedrīkstēja piederēt pat teorētiski). Tā vietā, lai atzītos shēmošanā, Kokalis uzrakstīja lūgumu atzīt viņu par cietušo, un prokurore Ilga Paegle viņu atzina par cietušo.

Lembergs esot pieprasījis, lai Kokalis samazina savu līdzdalību Panamas ofšorā no ceturtdaļas uz piektdaļu, tādā veidā izspiežot no Kokaļa 500 ASV dolārus. Tas viss noticis 1994. — 1995. gadā. Gan liecinieki, gan dokumenti pilnībā noliedz un neatbalsta to, ka šādi notikumi kādreiz būtu bijuši notikuši. Tomēr Kokalis ir un paliek cietušais saistībā ar paša veiktām shēmām, kamēr pret tām skaļi iebildušais Ventspils mērs ir apsūdzētais.

Kas kopīgs visām šīm patoloģiskajām krimināllietām?

Lielākajai daļai no šiem absurdiem ir kopīgs viens elements: krimināllietas ir uzsāktas uz tādu personu izteikumu pamata, kas ir kaut kādā ziņā ieinteresētas vērsties pret attiecīgo “aizdomās turamo”.

Kriminālprocesi tiek ierosināti uz nepārbaudītu izteikumu pamata, un šos sev par labu izdarītos izteikumus pēc tam izmanto, lai nosauktu attiecīgās personas par “cietušajiem”. Un tālāk visa pirmstiesas izmeklēšana tiek veltīta, lai no cietušajiem saņemtu papildus paskaidrojumus, ar kuriem pietiek, lai virzītu lietu uz tiesu, pat ja lietiskie pierādījumi brēc pretējo.

Ja Krievijas karogs nav saplēsts, bet tikai nosmērēts gar zemi no policista zābaka, tad prokuratūrā automātiski ticēs Krimas aneksijas slavinātājam, ja tikai viņš sevi uzdos par cietušo.

Ja viens policists gribēs iesēdināt juvelieri, tad ne tikai pārējie policisti, bet arī prokuratūra automātiski uzskatīs visu viņa teikto par patiesību, ja vien viņš sevi uzdos par cietušo — prokuratūra cels apsūdzību juvelierei par 75 santīmu kļūdu. Par zaptes burku aiznešanu no pagraba. Par informatīvas vēstules pieņemšanu zināšanai. Par “neslavas celšanu interneta portālā” ar izteikumiem, kas tur vispār nav atrodami un izlasāmi.

Aizvadītajā desmitgadē ir pieaudzis gan publiski apspriesto patoloģiju daudzums dažādās tiesvedībās, gan atklāta kritika no vēlēto amatpersonu puses — vislabāk to rezumējis neviens cits kā Valsts prezidents Egils Levits: “Tev ir jāredz prokuratūras loma valstī. [Līdz ar to] ir jāsaredz arī problēmas. Kāpēc prokuratūra ir darbojusies līdz šim, es teiktu, viduvējā līmenī. Vai pat nesasniedzot labākā gadījumā viduvējo līmeni. Vai ir pat zem viduvējā līmeņa.”

Sabiedrība teiks: “Idiotiskas krimināllietas? Priekš tam ir tiesa. Tak jau trīs instancēs patiesību noskaidros!”

Tā arī ir. Tiesas izskata visas šīs lietas, dažkārt pat diezgan rūpīgi. Pārbauda pierādījumus, pratina lieciniekus un tiesājamos. Dažreiz nozīmē kādu papildu ekspertīzi. Galu galā noskaidro patiesību, arī visos tajos 75 santīmu kriminālprocesos un neesošo, nenofilmēto Ogres reģionālo TV sižetu gadījumos. Un pēc pilnas patiesības noskaidrošanas vienalga spriedumos pārraksta prokuroru tekstus, atzīstot cilvēkus par vainīgiem dīvainos noziedzīgos nodarījumos, kam runā pretī visi pierādījumi, visi liecinieki un kur bieži vien nav konstatējama paša nodarījuma eksistence. Un brīnās par tiem nedaudzajiem gadījumiem kā Magoņa un Osinovska lietā, kur tiesai ir bijusi pietiekoši liela profesionalitāte nepārrakstīt prokuroru versiju spriedumā.

Kā tas var būt, ka “zem viduvējā līmeņa” strādājošajai prokuratūrai izdodas gandrīz stabili vienmēr panākt notiesājošus spriedumus, pat visdīvainākajās krimināllietās, kamēr pat augstākās raudzes advokāti arvien biežāk ziņo par procesuālajiem pārkāpumiem, kas neļauj īstenot aizstāvības puses tiesības? Ja tomēr principu, ka šaubu gadījumā jāspriež par labu apsūdzētajam, neviens nav mēģinājis atcelt?

Tieslietu sētā kretīni dejo

Atbilde slēpjas iepriekšminētā Māra Lejas rakstā “Princips "šaubu gadījumā par labu personai" kriminālprocesā”, kas publicēts Jurista Vārdā pirms nepilna gada. Autors, tolaik būdams Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurora pienākumu izpildītājs, pauž šādas idejas: “Gadījumos, kad galvenais pierādījums ir vienīgā liecinieka (cietušā) liecība, pamatojoties uz principu “in dubio pro reo”, tiesai nav šķēršļi notiesāšanai, ja [...], neskaitot vienīgā apsūdzošā liecinieka liecību, nav citu apsūdzošu netiešo pierādījumu (indikāciju). Ja noziedzīgo nodarījumu apraksta pats cietušais, uz šī pamata apsūdzēto var notiesāt [...]”

Tātad pēdējos gados prokurori paši apzināti veido shēmu, kurā jāiesaista tiesneši: neņemt vērā dokumentus, pierādījumus, lieciniekus, ekspertīžu rezultātus un neko citu — pietiek ar liecību no personas, kura iepriekš atzīta par cietušo, un cilvēks ir apsūdzams un notiesājams uz vienas personas izteikumu pamata. Ja vien šī persona formāli atzīta par “cietušo”.

Droši vien jāpiekrīt, ka taisnprātīgi strādāt būtu grūti. Dokumenti jāizlasa un jāpārbauda, vai tie vispār ir parakstīti, vai kopijas ir apstiprinātas un apliecinātas, vai eksistē oriģināli (Lemberga lietā, piemēram, nav neviens pats viņam piedēvēto uzņēmumu īpašumtiesību dokumentu oriģināls), ir jāpārbauda lietiskie pierādījumi, ir liecinieki jāpratina, ir jānosaka un jāveic ekspertīzes. Savukārt, piešķirot cietušā statusu personai gadījumos, kad tā ir personiski vai materiāli ieinteresēta vērsties pret apsūdzēto, prokuroram atliek vienīgi apsūdzībā pārrakstīt par cietušo atzītās personas izteikumus, jo ir droši, ka arī tiesneši varēs darīt to pašu, un viņiem nevienam par to nekas nebūs.

Šis izskaidro, kāpēc pieaug patoloģisko krimināllietu (un līdz ar to idiotisko spriedumu) skaits. Ogres multimiljonāram pietiek apgalvot, ka Helmanis — pat vēl nebūdams ievēlēts domē — esot gribējis vērsties pret viņu, un miljonāru atzīst par cietušo, kas nozīmē, ka prokuratūrai un tiesām vajagot viņa izteikumiem ticēt.

Ventspils multimiljonārs Kokalis savulaik neatļauti smēlis miljonus no paša vadīta valsts uzņēmuma caur starpniekfirmu, guvums pēc tam legalizēts, bet miljonārs atzīts par cietušo no Lemberga veselu 500 dolāru apjomā: tāpēc, ka Kokalim uz paša izteikumu pamata senāk piešķirts cietušā statuss, viņa izteikumi vispirms jāieraksta apsūdzībā, bet pēc tam gan jau arī spriedumā. Ziņas par to, ka kādam advokātam, savulaik PSRS varas aktīvam balstam, piešķirts cietušā statuss par apzīmējumu “kolaborants”, šajā slimīgi kroplajā statistikā nav izlēciens, bet rūpīgi bīdītas sistēmas kārtējā pazīme — iegūsti cietušā statusu, un automātiski viss virzīsies tālāk!

Salīdzinot dažādus t.s. “pierādīšanas standartus” (izmantosim šo apzīmējumu) dažādās profesijās, žurnālistikā ir vispārzināms kritērijs: ja viens avots kaut ko apgalvo, tas vēl maz ko nozīmē. Žurnālistiem jāsameklē pilnīgi nesaistīts otrs avots, kas saka to pašu, un mūsdienās vēlams vēl arī trešais — ja nu gadījumā tie pirmie divi negribot paši ieguvuši neprecīzu informāciju no kāda kopēja izejas punkta.

Ja ieinteresētā persona (piemēram, kāds miljonārs) žurnālistiem apgalvo briesmu lietas par savu vietējo pilsētas mēru, ka tas neļaujot miljonāram aizbūvēt represēto piemiņas vietu ar lielveikalu un kļūt par vēl lielāku miljonāru, tad jebkuram žurnālistam vai lasītājam ir skaidrs — miljonārs ir personiski ieinteresēts šādā tekstā, tāpēc tā izsakās. Turpetī krimināllietas ietvaros (pie kam tieši krimināllietā, ne civiltiesiskā strīdā vai administratīvā lietā) par cietušo atzītas personas liecība, pat ja tā ir diametrālā pretrunā ar visu pārējo liecinieku sacīto un lietas dokumentiem, var būt par vienīgo apsūdzētā vainas pierādījumu, un tiesa var taisīt notiesājošu spriedumu, pat ja cietušajam ir konstatējama tieša, personīga ieinteresētība vērsties pret apsūdzēto, un visi pierādījumi līdz ar lieciniekiem neapstiprina ieinteresētās puses izteikumus. Krimināllietā cietušā liecības var kalpot par vienīgo vainas pierādījumu jo īpaši tajos gadījumos, kad saskatāms par cietušo atzītā personīgs “zobs” uz apsūdzēto, materiālas intereses, politiski virsmotīvi utt., pie kam cietušais to nemaz neslēpj.

Līdz ar to varam izteikt gandrīz drošu prognozi, ka Lembergam pirmdien piespriedīs notiesājošu sodu un viņš tiks arestēts tiesas zālē. Katrā epizodē notiesāšanai pietiks ar vienas ieinteresētās personas liecību, ja vien šī persona pirms tam formāli atzīta par cietušo. Vairs nav vajadzīgi ne kaut cik objektīvi liecinieki, ne pierādījumi, ne ekspertīzes.

Krimināllietu izskatīšanā mums iestājusies pat ne Baltkrievija, bet kaut kas vēl grūtāk izprotams un akceptējams. Jo Baltkrievijas gadījumā vismaz ir saskatāms režīma motīvs — mocīt un represēt tautu, lai noturētos pie varas. Tikmēr pie mums patoloģiskās krimināllietas var apdraudēt ikvienu no mums — nav jābūt kandidātam uz Ogres domi vai žurnālistam jebkurā Latvijas malā.

Tāpēc, ka ne Jelgavas juveliere, ne karavīrs miera uzturēšanas misijā, ne zemnieks no Dobeles — neviens no viņiem nav Lembergs. 

Tālāka lasāmviela:

https://nra.lv/latvija/158733-salauztais-slotaskats-piketa-vai-tiks-prasita-prokuraturas-atbildiba.htm

https://jauns.lv/raksts/zinas/210437-par-cetru-patronu-ievesanu-apsudzetais-karavirs-attaisnots

https://jauns.lv/raksts/zinas/175322-jelgava-tiesajas-par-75-santimu-izkrapsanu

https://juristavards.lv/doc/276427-princips-saubu-gadijuma-par-labu-personai-kriminalprocesa/

https://www.pietiek.com/raksti/ludzu_tiesu_pienemt_blakus_lemumu_par_prokurora_jura_jurisa_iespejamo_noziedzigo_ricibu_anrija_lemberga_pedejais_vards_tiesas_prava

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

FotoLūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu speciāliste Linda Meldrāja ilgstoši neatrodas darbā, vadītājs piever acis, „speciāliste” saņem algu un ir kā tukša vieta, jo faktiski neveic darba pienākumus, saņem algu par mākslīgi radītu dīkstāvi ilgāk par gadu.
Lasīt visu...

12

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

FotoRail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes atmosfēru.
Lasīt visu...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

Kāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez...

Foto

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

Viens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās...

Foto

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”...

Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...