Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms dienām desmit medijos parādījās un ātri vien pazuda ziņa par to, kā no Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra, Nacionālās apvienības jaunbiedra Jāņa Grasberga „ģimenes uzņēmumam” – zemnieku saimniecībai Zilūži piederoša mikroautobusa piena produkti bez nepieciešamās Rīgas domes atļaujas tirgoti pie… tās pašas Zemkopības ministrijas ēkas. Ziņa pazuda, bet man ir palikusi virkne jautājumu šai sakarā – ceru, ka kāds medijs spēs un, galvenais, vēlēsies uz tiem atbildēt.

Pirmais jautājums. Lūk, precīzs augstās amatpersonas citāts: „Es pirms tam nezināju, ka Rīgā ir vairāki kvartāli un tirdzniecības atļauja jākārto katrā atsevišķi. Vienīgais pārkāpums, kas bija, ja neskaita apstāšanos, nebija atļauja tieši šajā reģionā tirgot produktus. Tā ka tur tāda likumdošanas nesakārtotība.”

Izlasīsim vēlreiz un rūpīgi. Augstā amatpersona mums mēģina ieskaidrot – neesot, lūk, zinājusi, ka „Rīgā ir vairāki kvartāli”. Un vēl – kā jau politiķim pienākas – vēlmi „ieoptimizēt” septiņus eiro, kas būtu par šo atļauju jāsamaksā, mēģina attaisnot ar to, ka „tāda likumdošanas nesakārtotība”. Kaut patiesībā ir tieši otrādi – viss ir labi sakārtots, un katram, kas kaut ko grib tirgot uz ielas stūra, ir jāiegādājas atļauja. Tāpat kā par braukšanu sabiedriskajā transportā, autostāvvietu utt.

Un te nu būtu labi gan no paša politiķa, gan no viņa partijas – Nacionālās apvienības vadības saņemt precīzu skaidrojumu – vai viņi tiešām sevi uzskata par tik īpašiem, ka uz viņiem neattiecas „parastajiem cilvēkiem” rakstīti likumi? Un, ja kāds pieprasa viņiem tos ievērot, viņi runā par “tādu likumdošanas nesakārtotībau”?

Otrais jautājums. Izrādās, līdz pat nesenai pagātnei zemnieku saimniecība un attiecīgi viss piena bizness ir bijis paša tagadējā politiķa īpašumā. Tagad viņš skaidro, ka „nu jau dažus mēnešus viņa saimniecība juridiski pieder brālim”, un pamatojums ir – „normatīvi neļauj politiķim reizē būt arī saimniecības īpašniekam”.

Atkal izlasiet rūpīgi. Līdz šim kungs bija Kocēnu novada deputāts, un šis statuss viņam nu nekādi netraucēja ne būt zemnieku saimniecības īpašniekam, ne tirgot piena produktus no „savām gotiņām”, kā rakstīts uzņēmuma mājas lapā. Bet tagad pēkšņi normatīvi viņam vairs neļaujot.

Nekādi normatīvi attiecībā uz amatpersonu interešu konfliktiem pēdējā gada laikā nav mainīti. Mēs labi zinām politiķus, kuri daudzus gadus ir Saeimā un vienlaikus ir arī savu zemnieku saimniecību īpašnieki, godīgi deklarē ienākumus utt. Bet tagad pēkšņi parādās viens īpašs zemnieku saimniecības īpašnieks, kurš apgalvo, ka nenosaukti „normatīvi” viņam liekot atteikties no sava īpašuma.

Un te nu būtu labi gan no paša politiķa, gan no KNAB precīzi saprast – kas tad pēkšņi ir mainījies likumos? Vai arī varbūt likumos nav mainījies nekas, bet Grasberga kunga zemnieku saimniecība nodarbojas nevis tikai ar gotiņām un pieniņiem, bet arī… jā, ar ko tad, interesanti, tā patiesībā nodarbojas?

Vai arī ir vēl kāds iemesls, kura dēļ politiķis ar acīmredzami sadomātu ieganstu no tās atbrīvojas? No publiskas informācijas mēs zinām, ka parasti gan politiķi, gan uzņēmēji, gan tie, kas savieno abas nodarbes, no īpašumiem, tos pārrakstot uz tuvu cilvēku vārda, mēdz atbrīvoties tad, kad baidās, ka viņu saimniecisku nodarīju vai, vienkārši izsakoties, noziegumu izmeklēšana vai atklāšana var novest pie mantas aresta un/vai konfiskācijas. Vai tiešām šis varētu būt no šādiem gadījumiem?

Trešais jautājums. Kāpēc vispār plaukstošas – kā mums tiek apgalvots – zemnieku saimniecības īpašnieks pēkšņi no tās atbrīvojas un metas politikā? Kāds ir patiesais iemesls? Līdzīgi piemēri jau ir bijuši, un Andris Šķēle ir tikai pirmais, kas nāk prātā. Ne Grasberga kungs, ne Nacionālās apvienības vadītāji nav uzskatījuši par nepieciešamu par to painformēt vēlētājus. Bet varbūt derētu?

Ceturtais jautājums – faktiski iepriekšējā turpinājums. Skatos, ka 2018. gada pavasarī Pietiek publicētajā Nacionālās apvienības biedru sarakstā Jānis Grasbergs vēl vispār nav atrodams. Tas nozīmē, ka par Nacionālās apvienības biedru viņš ir kļuvis pēdējā gada laikā.

Kļuvis – un uzreiz, apsteidzot neskaitāmus vecbiedrus, partijas „politbirojā” izraudzīts par īsto kandidātu uz partijas kontrolētās Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra amatu.

Parlamentārais sekretārs, ja nu kāds nezina, ir amatpersona, kas nodrošina ministrijas interešu pārstāvību parlamentā, kontaktus ar deputātiem utt. Savukārt Jānis Grasbergs, kā izriet no viņa līdzšinējiem nedaudzajiem publiskajiem skaidrojumiem, ir bijis tikai Kocēnu vietējais deputāts, bet pamatā rūpējies par „savām gotiņām”.

Viss kas pasaulē notiek, kas netic, var palūkoties uz KPV LV ministriem, bet tomēr – kādiem tādiem slēptajiem talantiem ir jāpiemīt gotiņu aprūpētājam, lai viņu bez kādas vērā ņemamas politiskās pieredzes ieceltu par galveno Zemkopības ministrijas lietu kārtotāju parlamentā?

Tikai tāpēc, lai neatpaliktu no Jaunās komunistiskās… atvainojiet, konservatīvās partijas, kura Tieslietu (!!!) ministrijas parlamentārā sekretāra amatā ieliek smagos noziegumos apsūdzētu personu? Vai arī tomēr ir kādi nopietnāki, tikai slēpti iemesli, kuru dēļ „gotiņu draugs” taisa tik fantastiski strauju karjeru?

Būtu patiesi demokrātiski, ja Nacionālās apvienības vadība, jaunais zemkopības ministrs Kaspars Gerhards un KNAB viestu skaidrību šajos jautājumos, lai nesanāktu tā, ka skaidrību rada orderi, apsūdzības raksti un tiesu spriedumi.

An error has occured