Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Neizprotamu un sabiedrībai neizskaidrotu iemeslu dēļ sarakstā ar potenciāli pārdēvējamām Rīgas ielām, kuru starpā tiek minētas Puškina, Ļermontova, Turgeņeva un Maskavas ielas, tiek pieminēta arī Gogoļa iela, kaut gan Gogolis ir viens no pasaulē lasītākajiem Ukrainas izcelsmes autoriem, kurš aprakstījis ukraiņus un izsmējis Krievijas impēriju.

Nikolajs Gogolis (pilnajā vārdā Миколa Гоголь-Яновський, Mikola Hohoļs-Janovsjkijs) dzimis 1809. gadā Poltavas apgabalā Ukrainas vidienē un bija cēlies no ukraiņu brīvo kazaku virsnieku un intelektuāļu dzimtām Lizohubiem, Kosjarovskiem, Janovskiem, kas pēc Aizkrāces stepju aneksijas spiestā kārtā nokļuva Krievijas cara pakļautībā. Tāpat kā daudzi citi Dņipro kreisā krasta apgabalu iedzīvotāji tolaik un tagad uzauga bilingvālā vidē (tēvs Vasilijs Panasovičs rakstīja satīriskas lugas gan ukrainiski, gan krieviski), vēlāk mācību laikā dzīvoja izteikti ukrainiskajā Čerņihivas apgabalā, kur sāka pirmos nopietnos literāros mēģinājumus, kā arī piedzīvoja pirmās pratināšanas un izsekošanas no cara amatpersonu puses.

Jau kopš pirmajiem stāstiem, kas apkopoti ar nosaukumu “Vakari lauku sētā Dikaņkas tuvumā”, jaunais autors, kura vārdu Krievijā izrunāja kā “Nikolaju Gogoli”, attēloja ainas no Ukrainas dzīves, nevairoties krievus bieži atainot kā komiskus vai negatīvus tēlus, atklāti lietojot lamuvārdus “moskaļi” un “kacapi” (līdz mūsdienu apzīmējumam “vatņiki” bija vēl jāgaida gandrīz 200 gadi). Ukrainas motīvus viņš turpināja nākamajā grāmatā “Mirgoroda”, kuras darbība iziet ārpus tāda paša nosaukuma pilsētas Poltavščinā un kurā Gogolis pievēršas Ukrainas kazaku vēsturei slavenajā stāstā “Tarass Buļba”, kas plaši pieejams arī latviskajā tulkojumā.

Lai iegūtu lielāku auditoriju, Gogolis devās uz Pēterburgu un rakstīja krieviski, tāpat kā to darīja daudzi citi XIX gs. intelektuāļi, kas bija spiesti rēķināties ar atrašanos cara impērijas sastāvā — sākot no Krišjāņa Valdemāra, kas savu publisko ekonomista darbību veica galvenokārt krieviski, un beidzot ar Tarasu Ševčenko, kurš dzeju rakstīja ukrainiski, bet dramaturģiju — krieviski. Gogoli pozitīvi novērtējušie Krievijas kritiķi un redaktori kopš paša sākuma uzskatīja viņu par ukraiņu autoru, kurš savos darbos izmanto tēmas, kādas raksturīgas arī citiem ukraiņu autoriem.

Sekmju iedrošināts, Gogolis ķērās pie tolaik inovatīviem literāriem paņēmieniem (groteskas un sirreāliem pārspīlējumiem), jo tie bija īstie, ar ko aprakstīt Krievijas impērijas realitāti un tās birokrātiju. “Revidents”, “Deguns”, “Šinelis” ir populāri darbi vēl mūsdienās, un tieši pēc Krievijas sabiedrību izsmejošu darbu parādīšanās Gogoli pamazām sāka saukt ne vairs par ukraiņu, bet krievu rakstnieku, jo viņam bija izdevies parādīt Krieviju trāpīgāk un satīriskāk nekā pašiem krieviem.

“Netālu no govslopa gulēja gados jauns plencis ar sarkanu kā svilpim degunu, nostāk sēdus krāca uzpircējs ar dažādiem krāmiem un grabuļiem; zem ratiem gulēja čigāns, uz zivju vezuma — čumaks (zivju tirgonis — tulk.); uz paša ceļa izplestām kājām bārdains moskalis ar jostām un aprocēm… nu, visādu klaidoņu bars, kā jau gadatirgos ierasts.” (1831.)

Grāmatu un lugu augošā popularitāte ļāva Gogolim apceļot Eiropu, kur viņš cita starpā uzturēja ciešus personiskus un literārus sakarus ar poļu rakstnieku t.s. “ukraiņu skolu”, kas pievērsās ukraiņu kultūras atainojumam pēc tam, kad Polija vispirms zaudēja Ukrainu, bet pēc tam — arī pati savu neatkarību.

Neraugoties uz sava paša uzvārda etimoloģiju, Gogolis neatbalstīja vārda “hoholi” lietošanu, jo tam ir diezgan nejēdzīga izcelsme — ukrainiski šis vārds burtiski nozīmē “cekulu”, taču paši ukraiņi to nelieto attiecībā uz tradicionālo kazaku matu šķipsnu galvvidū, kādu patiesībā sauc par “čub”, un tam savukārt nav atrodams ekvivalents krievu valodā.

Gogolis, padzirdot šo vārdu kā etnisku apzīmējumu, reaģēja asi — lūk, tipisks gadījums: dzejnieks Kapnists, kādā sarīkojumā iepazīstinot Gogoli ar ietekmīgo senatoru un slepenpadomnieku Muravjovu, sacīja: “Iesaku jums manu labo paziņu Gogoli, viņš ir “hohols”, tāpat kā es.” Šis ieteikums Gogolim acīmredzami negāja pie sirds, un viņš uz Muravjova sacīto “Šķiet, man nav nācies iepriekš ar jums saskrieties”, atbildēja ar asu sarkasmu: “Iespējams, ekselence, tā man ir liela laime, jo esmu slimīgs un vājš cilvēks, kuram saskriešanās ar kādu var izrādīties kaitīga.” Muravjovs, noklausījies šo žultaino atbildi, novērsās no Gogoļa, bet tas, ne no viena neatvadījies, nekavējoties aizbrauca prom.

Krievu dzejnieks Osips Mandelštams savos pētnieciskajos darbos argumentēja — Gogolis rakstīja krieviski, domās tulkojot no ukraiņu valodas. Uz to norāda daudzas tekstu konstrukcijas, kas raksturīgas ukraiņu valodai, tāpēc krieviski iegūst svaigu, inovatīvu noskaņu, nodrošinot autoram popularitāti.

Vēlākos gados, turpinoties Krievijas impērijas ekspansijai Balkānu un Kaukāza virzienā, līdz tam neitrālais apzīmējums “lielkrievi” sāka izpausties jau kā “lielkrievu šovinisms”. Redzot, ka arī viņa darbos psiholoģiskā reālisma vietā sācis iezagties Krievijas imperiālisms, bet humānisma vietā — Maskavas patriarhāta demagoģija, Gogolis pirms nāves sadedzināja “Mirušo Dvēseļu” otrā sējuma gandrīz pabeigto manuskriptu.

Pagājušogad latviski iznākušajā “Ukrainas Vēstures” sējumā viens no tās līdzautoriem, ukraiņu rakstnieks, žurnālists un literatūrzinātnieks Olehs Kudrins, kurš ikdienā strādā ziņu aģentūrā UKRINFORM, kā piemēru XIX gs. ukraiņu identitātes maiņai un nostiprināšanai izmantojis tieši Gogoļa biogrāfiju un daiļradi.

“1833. gadā Gogolis apsvēra iespēju par profesūru Kijivā: “Tur es pabeigšu Ukrainas un Krievijas dienvidu vēsturi”. Ievērojiet: ne “Ukrainas un Jaunkrievijas”, ne “Mazkrievijas un Jaunkrievijas”, un ne vienkārši “Krievijas dienvidu”, bet gan “Ukrainas un Krievijas dienvidu vēsturi”. Jo rusifikācijas periodā, kad nevarēja vai nedrīkstēja sacīt “ukraiņu”, bija jāraksta “dienvid-krievu”; tāpēc Ševčenko pēc 1860. gada savu ukraiņu ābeci bija spiests nosaukt par “Dienvid-krievu ābeci”. […] Būtība identitātes izpratnē slēpjas šādu mijiedarbībā esošu lietu pieņemšanā, vai arī nespējā tās uztvert — jā, rakstnieka Gogoļa valoda pārsvarā ir krievu valoda, bet viņa darbu melodija, aranžējums un mentalitāte — pavisam noteikti ir ukraiņu,” cita starpā raksta Kudrins.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...