Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mazāka celtniecības uzraudzība un brīvas rokas būvniekiem, iebildumu tiesību atņemšana iedzīvotājiem un pašvaldībām, lai varētu pelnīt tieši nāvējošās Maximas objekta būvnieki, — ar šādu lobismu savulaik sekmīgi nodarbojās tagadējais Rīgas mēra kandidāts Vilnis Ķirsis (Jaunā Vienotība).

Kā atceramies, tad lielveikala būvniecību Zolitūdē, kas noveda līdz 54 cilvēku nāvei 2013. gada 21. novembrī, pasūtīja un finansēja Nīderlandē dzimušā, tagad Šveicē slapstošamies Kanādas nekustamā īpašuma oligarha Ričarda Homburga holdingā ietilpstošā meitasfirma Homburg Zolitude, kas pēc objekta pabeigšanas to pārdeva Maximas grupā ietilpstošai SIA Tineo. Tam pašam R. Homburgam piederošās citas firmas, neuzklausot iedzīvotāju iebildumus, būvēja vēl citus objektus vairākos Rīgas mikrorajonos.

Gadu pirms Zolitūdes Maximas sagrūšanas iedzīvotāju grupa Mežciemā centās panākt sabiedriskās apspriešanas nozīmēšanu par vēl viena Homburg objekta būvēšanu Maximas uzdevumā, jo iedzīvotāji būvlaukumā bija nobildējuši slejamies rūsainus stabus. Rīgas dome ļāva Homburga menedžerim Džeimsam Torpejam apsaukāt iedzīvotājus, draudēt viņiem ar tiesām, ar naudas piedzīšanu un pat krimināllietām policijā, ja rīdzinieki iedrošināsies sūdzēties, “jo mums ir vara un nauda to izdarīt”!

Turpretī uzņēmuma pārstāvis slavēja Rīgas domi un būvvaldi “par sadarbību”, kā ikvienam dzirdams Pietiek publicētajā draudu audioierakstā:

https://www.pietiek.com/raksti/ka_domes_institucijas_nirgajas_par_protestiem_pret_homburg_eku_mezciema

Ne šajā gadījumā, ne citos lielapjoma būvniecības gadījumos Mežciemā nav tikusi izsludināta sabiedriskā apspriešana.

Zolitūdes Maximas attīstājam palīgā metās Vilnis Ķirsis, tolaik Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs, tagadējais Rīgas mēra amata kandidāts no Jaunās Vienotības, bet tobrīd vēl “zatlerists”. 2012. gada 21. decembrī, tieši 11 mēnešus pirms 54 cilvēku nonāvēšanas Homburga attīstītajā projektā Zolitūdē, izplatīja preses paziņojumu ar virsrakstu “Homburg konfliktā būtu jāuzklausa abas puses”, kurā pēc tikšanās ar Dž. Torpeju atklāti lobēja R. Homburga intereses un kaunināja iedzīvotājus, ka tie iedrošinājušies cerēt uz sabiedrisko apspriešanu. "Ir pilnībā skaidrs, ka Būvniecības likums ir jāmaina [...],” pakalpīgi skaidroja Vilnis Ķirsis.

To izdzirdot, Saeimas Juridiskās komisijas toreizējā priekšsēdētāja Ilma Čepāne pilnībā noraidīja V. Ķirša un Dž. Torpeja izteikumus un sacīja, ka uzņēmēji nereti spriež tikai no savu interešu viedokļa: “Diemžēl pārāk bieži būvuzņēmēji īsteno projektus, absolūti ignorējot vietējo iedzīvotāju intereses. Reizēm var vienīgi apbrīnot vietējo pašvaldību amatpersonu dedzību un labvēlību, ar kādu tiek dalītas būvatļaujas apšaubāmiem projektiem. Jānoraida izteikumi, ka tiesāties varot buldozera krāsas dēļ vai ar kādu citu sadomātu ieganstu: tiesa var skatīt tikai tādas personas iesniegumu, kuras intereses ir aizskartas. Bet nav patiess apgalvojums, ka iesūdzēt tiesā būvuzņēmēju var jebkurš,” toreiz atgādināja Ilma Čepāne.

Taču Vilnis Ķirsis un Džeimss Torpejs nelikās mierā: 2013. gada janvārī, kad nepareizi uzbūvētais jumts Zolitūdes objektā jau klusībā stiepās, liecās un lēnām deformējās, viņi sarīkoja “apaļā galda diskusiju”, kurā (protams) atkal neuzaicināja nevienu mikrorajonu iedzīvotāju biedrību pārstāvi. Tur abi atkal atkārtoja, cik svarīgi esot izmainīt likumu, lai R. Homburgs un citi ārzemnieki varētu būvēt visu un jebko, neprasot viedokli vietējiem “aborigēniem” un neļaujot viņiem pārsūdzēt būvatļaujas.

Vilnis Ķirsis atkārtoti solīja izmainīt likumu, kas nāktu par labu ne tikai Maximai un R. Homburgam, bet arī citiem ārzemniekiem: "Ir jāpanāk, lai tiesas šos jautājumus izvērtētu pēc iespējas ātrāk un panāktu kādu pagaidu noregulējumu. Vēl viens problēmas risinājums tiem objektiem, kurus apstrīdētas būvatļaujas dēļ nevar nodot ekspluatācijā, būtu būvvaldes izsniegta lietošanas atļauja, kas tikmēr, kamēr būvatļaujas lieta tiek iztiesāta, ļautu ekspluatēt objektu un gūt no tā peļņu. Šī lietošanas atļauja varētu kalpot arī par pamatu izsniegt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, ja objekts ir būvēts ar ES līdzfinansējumu,” shēmu zīmēja V. Ķirsis.

Tieši tā arī notika: R. Homburgs un Dž. Torpejs ar Viļņa Ķirša veiktās lobēšanas palīdzību dabūja, ko gribēja — izmaiņas likumdošanā, kas vietējiem iedzīvotājiem padara būvatļauju apstrīdēšanu vēl neiespējamāku, kāda tā bija līdz šim. Jau dažus mēnešus vēlāk V. Ķirsim bija izdevies panākt savu: 18. aprīlī LETA ziņoja — “Būvnieki apmierināti ar grozījumiem Būvniecības likumā”. Bet Dž. Torpejs joprojām nebija apmierināts! “Pieņemtie grozījumi no biznesa viedokļa nav ideāli, jo, lai arī būvatļaujas apturēšanas jautājums ir atrisināts, vēl joprojām pastāv iespējamība tikt ierautam tiesu procesos. Tā kā tiesu informācija ir publiska, tas vēl arvien var radīt problēmas ar finansējuma piesaisti no bankām vai citiem avotiem un tā izmantošanu projekta īstenošanai. Tomēr biznesa vārdā varu teikt, ka esam pateicīgi par šo risinājumu,” runāja Zolitūdes objekta attīstītāju priekšnieks.

Septiņus mēnešus vēlāk sagruva Maxima, aiznesot 54 cilvēku dzīvības.

Viļņa Ķirša vēsturiskais paziņojums no 2012.gada 21.decembra:

Informāciju sagatavoja Vilnis Ķirsis, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs.

Kaut arī Ekonomikas ministrija (EM) gatavo steidzamas izmaiņas būvniecības likumā, kas turpmāk vairs neļaus apturēt vērienīgus būvprojektus uz atsevišķu iesniegumu pamata. Tomēr starptautiskās kompānijas "Homburg" konflikta gadījumā vajadzētu vismaz uzklausīt otru pusi, uzskata Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis (RP).

Ķirsis, kurš jau ticies ar uzņēmuma pārstāvjiem, atzīst, ka šobrīd SIA "Homburg Bikernieku Properties" (HBP), kas aptuveni par sešiem miljoniem eiro plāno būvēt tirdzniecības centru Biķernieku ielā 121, patiešām atrodas neapskaužamā situācijā. Uzņēmums ir izstrādājis tehnisko projektu, saskaņojis to ar visām institūcijām (tostarp Rīgas domi), izpildījis visas plānošanas un arhitektūras uzdevuma prasības, tomēr tam uz dažu neapmierinātu iedzīvotāju iesniegumu pamata Rīgas domes Attīstības departamentā būvatļauja automātiski ir apturēta.

Saskaņā ar esošo likumdošanu HBP gaida gadiem ilga tiesvedība, mēģinot būvatļauju atjaunot. Likumos eksistē līdzekļi, kā atjaunot būvatļauju ātrāk (piemēram, prasīt tiesai pagaidu noregulējumu), tomēr pie esošā normatīvā regulējuma un prakses tas nedod garantiju, ka pabeidzot būvdarbus, ēka tiks pieņemta ekspluatācijā un juridiski droša būs tās tālāka izmantošana. Rezultātā HBP cieš reālus zaudējumus, jo nevar pabeigt projektu un izpildīt solījumus, ko devusi plānotā tirdzniecības centra potenciālajiem nomniekiem.

"Ir pilnībā skaidrs, ka Būvniecības likums ir jāmaina un par to šaubu nav. Taču, kamēr nav pieņemti grozījumi, spēkā ir esošais likums un saskaņā ar to arī otrai pusei ir savas tiesības. Šajā situācijā būtu pareizi uzklausīt arī viņus, jo, iespējams, ka ir vēl kādi aspekti, kuri gatavojot grozījumus minētajā likumā, nav ņemti vērā," Ekonomikas ministrijas pozīciju skaidro Vilnis Ķirsis (RP). Tiesa, viņš piebilst, ka tam gan nekādā gadījumā nevajadzētu kavēt grozījumu iesniegšanu, bet drīzāk gan palīdzēt izprast konflikta un ar to saistītās likumdošanas problēmas dziļāk. "Ja tā ir primitīva šantāža ar mērķi kavēt būvniecību, tad sarunas laikā tas būs skaidrs, bet, ja tur ir kādi nopietnāki argumenti, tas var palīdzēt uzlabot likumu," saka Ķirsis.

Papildu informācija:

Vilnis Ķirsis,

Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs

Tālrunis: +371 29189629

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...