Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr Latvijā notiek publiskas debates, vai satura producēšana krieviski LTV, Latvijas Radio un LSM būtu pieļaujama arī pēc 2026. gada, Ukrainā sistemātiska pāreja uz valsts valodu medijos turpinās pēc paredzētā grafika: no jūlija vidus krievu valoda pazudīs pat no privātajām TV un radiostacijām.

Jau vairāk nekā piecus gadus Ukrainā ir spēkā normas, kas paredz: neatkarīgi no to darbības veida (drukātie, raidošie, internetmediji utt.) tie var darboties vai nu ukraiņu un Krimas tatāru, vai arī Eiropas Savienības oficiālajās valodās — šāda norma iestrādāta, lai garantētu tādu Ukrainā bāzēto, bet angliski rakstošo mediju kā “Kyiv Post” vai “Kyiv Independent” darbību. Un tikai tad, ja jebkāds saturs tiek piedāvāts kādā no minētajām valodām, to drīkst publicēt vienlaikus arī tā paša medija krieviskajā versijā (pie nosacījuma, ka attiecīgajam medijam tāda vispār ir, jo lielākā daļa, protams, tādu neveido).

Līdz ar to Ukrainā, salīdzinot ar Latviju, nebūtu iespējami tāda veida preses izdevumi kā, piemēram, pie mums iznākošie laikraksti “Еженеделник Вести”, “Суббота”, “7 Секретов” vai “Панорама Резекне”, toties var darboties mediji pēc tā paša principa, kā dara “Ludzas Zeme”, kas visu valstisko saturu tulko no valsts valodas un izdod identisku versiju ar to pašu nosaukumu “Лудзас Земе”. 

Pirms desmit gadiem, kad Eiromaidana revolūcija jau bija beigusies, norisinājās Krimas aneksija un jau sākās karš Donbasā, pavisam normāli skaitījās, ka viens no lielākajiem TV kanāliem “IHTEP” turpina raidīt krieviski. Savukārt “1+1” kanālā vairāk nekā puse no satura turpināja būt krieviski, bet tagadējais prezidents Volodimirs Zelenskis valsts valodā uzstājās tikai tad, ja vajadzēja parodēt nacionālistu politiķus, un vienlaikus šī kanāla īpašnieks un “Privatbankas” dibinātājs Ihors Kolomoiskis, steigšus iecelts par gubernatoru savā dzimtajā Dņipropetrovskas apgabalā, izkarināja pie iestāžu ēkām sarkanmelnos Banderas militāros karogus un maksāja no savas kabatas 10 tūkstošus dolāru par katru “separu”, ko iedzīvotāji noķēruši viņa atbildības zonā.

Tagad jau sen Krievijas karavīriem Donbasā vairs nekādas vērtības nav, un arī mediju ainava Ukrainā pārveidojusies līdz nepazīšanai. Drukātie izdevumi pazuduši gandrīz pilnībā, toties to vietu ieņēmuši visādi Telegram kanāli, videoblogi un vēl dīvaināki komunikācijas veidi. Filmas jādublē valsts valodā kā kinoteātrī, tā televīzijā un straumēšanas servisos. Radiostacijās īstenota procentuālā kvota pašmāju mūziķu dziesmām. Privātajās televīzijās jau gadiem ilgi saturs laikā no 07:00 līdz 22:00 ir valsts valodā 90% raidlaika apmērā — izņēmums ir situācija, kad intervējamie cilvēki ir ārzemnieki un valsts valodu neprot. Tādās reizēs viņi drīkst atbildēt krieviski, angliski utt., taču vienalga viņiem jābūt spējīgiem saprast jautājumus ukrainiski, jo raidījumu vadītāji principa pēc runās vienīgi valsts valodā.

Krimas tatāru telekanālā ATR savulaik norma skaitījās, ka viena stundu gara raidījuma ietvaros uzstājas Augstākās Radas deputāts ukrainiski, Krimas tatāri runā savā valodā, kāds intervējamais videopieslēgumā runā krieviski, bet arhīva kadros no Briseles skan Valda Dombrovska citāti angliski. Humora šovi un jauno komiķu sacīkstes, ko aiz kulturālās inerces ilgus gadus joprojām filmēja galvenokārt krieviski, cerot tādā veidā aizsniegt arī kādus auditorijas segmentus Krievijā un mazināt Kremļa propagadas ietekmi, pēc 24. februāra notiek vienīgi ukrainiski, nereti izmantojot tādas Karpatu kalniešu izloksnes, ko pārējās valsts daļās lāgā nesaprot.

Situācija atkal mainīsies jūlija vidū, kad stāsies spēkā jaunie normatīvi, kas pilnībā izskaudīs krievu valodu no raidošajiem medijiem Ukrainā. Valsts valodas aizsardzības pilnvarotais ombuds Tarass Kremiņs atgādinājis, ka no 17. jūlija “nevalsts valodas lietošana būs atļauta tikai izteicienos, īsās frāzēs vai atsevišķos vārdos, ko lieto programmas dalībnieki. Visas runas, intervijas, komentāri, paskaidrojumi, jautājumi, atsevišķas piezīmes utt., kas nebūs valsts valodā, būs jātulko, jādublē vai jāizrunā ukraiņu valodā,” paskaidro Kremiņs, pamatojot: šādas prasības TV un radio ēterā veicinās divvalodības režīma izbeigšanu.

Jau iepriekš Ukrainas Konstitucionālā tiesa noteica, ka divu valodu lietošana neatbilst ukraiņu valodas kā vienīgās valsts valodas konstitucionālajam statusam un pārkāpj pilsoņu tiesības saņemt informāciju un pakalpojumus valsts valodā.

“Tas rada ukraiņu valodas lietošanas telpas ārēju sašaurinājumu, grauj valodas lietojumu sistēmu no iekšpuses, izkropļo valodu, rada augsni sabiedrības iekšējai sadalīšanai, izraisot valsts valodas norietu,” spriedumā iepriekš norādīja Konstitucionālās tiesas Lielā palāta.

Protams, šie normatīvi neattiecas uz dažādiem Arestovičiem, Romaņenko, Mezirjām, Feļdmaniem un tamlīdzīgiem blogeriem vai analītiķiem, kas lielākoties nedarbojas ētera apraidē — bet, kolīdz viņi piedalās klasiskās TV apraides raidījumos, viņi vienmēr lieto valsts valodu.

Līdz ar to prognozējams, ka krievu valoda televīzijā saglabāsies kanālā “FreeДОМ”, kas ir uz krievvalodīgo auditoriju mērķēts telekanāls par notikumiem Ukrainā, taču tas kopš savas dibināšanas ir bijis nevis valsts kanāls, bet gan vairāku privāto televīziju kooperatīvs, kur sešas dažādas studijas rotācijas kārtībā veido saturu krieviski, lai arī ikdienā tās pašas studijas raida ukrainiski savos pamata kanālos. Turklāt “FreeДОМ” nav primāri domāts Ukrainas iekšējam patēriņam, bet gan informēt krieviski saprotošo auditoriju ārpus Ukrainas, tāpēc tas turpinās izmantot krievu valodu pie nosacījuma, ka attiecīgais saturs domāts ārpus savas valsts tirgus. Pārējos gadījums raidošo mediju saturs (lietojot valodas ombuda Kremiņa apzīmējumu) “nevalsts valodā” Ukrainas ēterā izzudīs vasaras vidū pat privātajās raidorganizācijās, jo no Ukrainas nedaudzajiem sabiedriskajiem medijiem tas izgaisis jau sen.

Piemērs, kā mūsdienās Ukrainas televīzijā izskatās ziņas no Latvijas:

https://www.youtube.com/watch?v=4VCSd5QBORY

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...