Iesaki rakstu: 
Tas, ka amatpersonas bijušas ļoti pieticīgas savās prognozēs par to, cik iedzīvotāju tautas skaitīšanas kampaņā izvēlēsies saskaitīties internetā, palielinājušas to 2,78 miljonu vērtā līguma daļu, ar kuru tautas skaitīšanas konkursā uzvarējusī firma GfK var rēķināties kā peļņu. Līguma summa balstīta prognozē, ka, negaidot tautas skaitītāju ierašanos, paši saskaitīsies līdz 10% iedzīvotāju, bet realitātē saskaitījās ap 25%. Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce gan Pietiek norāda, ka līgums starp ministrijas pārraudzībā esošo Centrālo statistikas pārvaldi (CSP) un GfK paredz precizējošas sarunas par darba apjomu un tās notiks. Otrdien izmaksu samazināšana starp CSP un GfK apspriesta, bet, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, pagaidām sarunās progresa par līguma summas izmaiņām nav.
No amatpersonu minētajiem argumentiem arī nolasāms scenārijs, ka GfK maksājamā summa visdrīzāk paliks nemainīga vai tuvu tam, to pamatojot ar dažādiem papildu tēriņiem vai to, ka negaidīti lielais elektroniski saskaitījušos skaits faktiski nemainīs intervētāju darba izmaksas. Jau tagad, pirms beigusies elektroniski aizpildīto anketu datu analīze, izskan, ka liels to procents būs aizpildītas nepilnīgi vai saturēs nepatiesus datus. Tāpat ne visās mājsaimniecībās, kurās elektroniski saskaitījies kāds iedzīvotājs, to būs izdarījuši visi, līdz ar to GfK apmācītajiem un algotajiem tautas skaitītājiem būs jāierodas šajās adresēs, kas radīs transporta un darbaspēka izmaksas.
„Domāju, ka cena ir adekvāta. Protams, ir jautājums, cik cilvēku saskaitīsies internetā,” pirms vēl bija noslēgusies tautas skaitīšanas posms internetā, Pietiek par 2 781 100 latu līgumu ar CSP teica GfK valdes locekle Iluta Skrūzkalne. Tobrīd elektroniski vēl bija saskaitījušies vēl tikai ap 10% iedzīvotāju, kas atbilda CSP prognozēm, kurās bazējās līguma cena. Tautas skaitīšana internetā bija lielais nezināmais, jo atkarībā no tā, cik iedzīvotāju saskaitīsies paši, varēja samazināties vai pieaugt GfK izmaksas - firmas algotajiem tautas skaitītājiem būtu jāapmeklē mazāk vai vairāk adrešu.
„Kurš to var noprognozēt? Tas bija savstarpējs risks – ja saskaitās mazāk, GfK uzņemas risku, ja saskaitās vairāk – tā ir mana veiksme vai laime,” par līguma balstīšanos tieši 10% prognozē izteicās Skrūzkalne. CSP priekšnieces vietnieks Kaspars Misāns Pietiek šo pieticīgo prognozi pamato ar aplēsēm par to, cik daudz Latvijas mājsaimniecībās pieejams interneta pieslēgums un dators, tāpat iedzīvotāju līdz šim ne visai aktīvi izmantotos e-pakalpojumus. Ja amatpersonas savos aprēķinos būtu bijušas tuvāk 25%, kas reāli saskaitījušies internetā, līguma summa, par kuru valsts iepirkusi GfK pakalpojumu, varēja būt mazāka.
GfK vadītāja Skrūzkalne uzsver, ka firma nekādi nav varējusi ietekmēt to, cik liels procents realitātē saskaitīsies internetā un līdz ar to samazinās tā dēvēto lauka darbu izmaksas, kā sociologi sauc tautas skaitītāju darbu, fiziski ierodoties pie aptaujājamajiem. „Es biju malā stāvētājs, man bija jāsamierinās ar tām aktivitātēm,” saka Skrūzkalne.
GfK vienlaikus ar tautas skaitīšanas kampaņu veic pasūtījumus arī ekonomikas ministra Arta Kampara pārstāvētajai apvienībai Vienotība, kas izpaužas kā dažādu socioloģisko pētījumu veikšana par šā politiskā spēka reitingiem. Summas, kas par to tiek maksātas, neizpauž, aizbildinoties ar komercnoslēpumu. Tomēr Skrūzkalne Pietiek noliedz, ka tās būtu zemākas par tirgus cenām, kas ļautu uzdot jautājumu, vai ar valsts pasūtījumiem netiek apmaksāti firmas pasūtījumi partijai. GfK arī bija tā, kas priekšvēlēšanu kampaņas laikā veica Vienotības pasūtīto iedzīvotāju aptauju, kurā cilvēki tika lūgti izvēlēties starp diviem iespējamiem premjera kandidātiem – Valdi Dombrovski un Jāni Urbanoviču (SC).
GfK nav vienīgā ar ekonomikas ministra Kampara pārstāvēto Vienotību saistītā firma, ko valsts CSP personā noalgojusi tautas skaitīšanas kampaņai. Sabiedrisko attiecību firmai Repute un mediju aģentūrai Inspired Communications par 157 tūkstošiem latu uzticēta tautas skaitīšanas mediju kampaņa. Tajā cita starpā iedzīvotāji intensīvi tika aicināti saskaitīties internetā. Repute un Inspired Communications līdzīpašnieks ir Vienotības priekšvēlēšanu kampaņas veidotājs Ainārs Ščipčinskis. Gan viņš, gan GfK pārstāvji, gan ekonomikas ministrs Kampars Pietiek ir nolieguši, ka pasūtījumi iegūti, pateicoties politiskajam lobijam.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
