Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņemot vērā, ka Lietuvā, Igaunijā un Somijā ir aktualizējies jautājums par izstāšanos no Otavas konvencijas, gribēju uzrakstīt skaidrojumu par to, kādēļ mīnas tiek lietotas, kādas ir alternatīvas un kādēļ uzskatu: ja mēs esam nopietni par savu valsts aizsardzību, pretkājnieku mīnu lietošana ir kritiska un robežas nocietināšana, t.sk. ar mīnām jāsāk jau tagad, īpaši esošajā starptautiskajā situācijā, kad mums jādomā, kā maksimāli nodrošināt tieši savas spējas apturēt ienaidnieku un noturēt to maksimāli ilgi.

Mīnu lietošana ir tikai elements no kopējām spējām, kas domātas, lai apturētu, kavētu, novirzītu pretinieku vēlamā virzienā vai arī vienkārši nodrošinātu objektu perimetru drošību. Mīnas vienas pašas par sevi nerada vēlamo efektu, izņemot, ja tās lieto nemiernieki, kuru galvenais mērķis ir radīt psiholoģisku ietekmi. Prettanku mīnas lieto pret pretinieka smago tehniku, tādēļ to aktivizācija notiek tikai, ja uz mīnu tiek radīts 200-300 kg smags spiediens. Savukārt pretkājnieku mīnas ir stipri mazākas, un to detonators aktivizēsies neliela spiediena rezultātā.

Otavas konvenciju parakstījušās valstis atsakās no nevadāmo pretkājnieku mīnu lietošanas. Kādas tad ir alternatīvas, un kādēļ šīs alternatīvas nav tik efektīvas kā parastās mīnas? Parastās prettanku mīnas neviens neliedz lietot, un ceru, ka mēs to plānojam.

Bet, runājot par kājnieku mīnu veidiem, kam ir pašiznīcināšanās iespējas, pirmkārt, ir mīnas, ko var aktivizēt no attāluma ar signālu. Taču, ņemot vērā, kā Krievija ir attīstījusi elektroniskās karadarbības spējas, šādas mīnas vienkārši tiks noslāpētas un nedarbosies.

Otrkārt, mīnas, kas tiek iedarbinātas attālināti ar vadiem. Tādas nevar noslāpēt, bet vajadzīgs cilvēks, kas aktivizē mīnu brīdī, kad pretinieks ir virs tās. Šādam risinājumam vajadzīgs daudz personāla, bet arī mūsdienu dronu kara darbības laikā es noteikti negribētu būs tas zemessargs, kas sēž vada galā un gaida brīdi, kad uzspiest, jo skaidrs, ka drons uzbruks pirmais.

Treškārt, ir mīnas, kas tiek aktivizētas, ievietojot bateriju, bet deaktivizējas, kad baterija izlādējas (apmēram pēc 20 dienām). Varētu teikt, ka šīs ir īstais risinājums, taču no Ukrainas kara zinām, ka mīnu lauki kalpo jau trīs gadus un katru reizi, kad baterijas ir izlādējušās, kādam ir jāriskē ar savu dzīvību pretinieka acu priekšā, lai nomainītu baterijas.

Tādēļ, runājot ar ukraiņiem, ir skaidrs, ka diemžēl nekas efektīvāks par parastajām nevadāmajām mīnām nav izgudrots. Turklāt ir būtiski, ka abas mīnas - prettanku un pretkājnieku - tiek lietotas kopā, jo vienas pašas prettanku mīnas mīnu laukā, kas paredzēts pretinieka apturēšanai, ir ievainojamas. Respektīvi, lai to aizsargātu, vajag trīs reiz lielākus personāla un ieroču resursus, jo kājnieki var ieiet un deaktivizēt mīnas, ja blakus nav pretkājnieku mīnas. Bieži vien pretkājnieku mīna tiek likta lielās mīnas apakšā, kas nodrošina to, ka, mēģinot atmīnēt vienu mīnu, detonē otra jeb abas.

Vienlaicīgi svarīgi saprast, ka nocietinātu pozīciju veidošana, kuru mērķis ir pretinieka apturēšana, ir komplekss pasākums, kuru veido vairāki elementi – prettanku grāvji, pūķa zobi, prettanku eži, dzeloņstiepļu pinumi, kas savienoti ar mīnām (pretkājnieku, nevis prettanku), mīnu lauks un visbeidzot nocietinātas pozīcijas, ierakumi, no kurām ir iespējams ietekmēt ienaidnieku un kas pasargā mūsu karavīrus no pretinieka netiešā uguns.

Mēģināju pievienot bildi, kāda izskatījās tā sauktā Surovikina aizsardzības līnija, ko Krievija uzbūvēja Ukrainas dienvidos. Un te ir būtiski, ka šai līnijai ir visi elementi, citādi, kā parādīja ukraiņu izraušanās Kurskā, kur nebija mīnas un piesedzošie spēki nebija pietiekami, šādi nocietinājumi ir vējā izmesta nauda. Vienlaicīgi, ņemot vērā mūsu austrumu robežas ģeogrāfiju, vietu, kur var izbraukt ar transportu, nav nemaz tik daudz, un tās varēs nobloķēt salīdzinoši vienkāršāk. Daudz vairāk ir vietu, kur jādomā, ka nepieļaut pretinieka kājnieku iekļūšanu. Un šeit nevajag pūķa zobus, bedres utt. Te vajag vienīgi pretkājnieku mīnas un dzeloņstiepļu šķēršļus, un labas aizsargātas pozīcijas.

Mūsdienās nav iespējams uzbūvēt viduslaiku mūri, kas pats par sevi var apturēt barbarus. Nocietinājumu, kur mīnu lauks ir būtiskākā sastāvdaļa, jēga ir tāda, ka pretinieks nevar ieskrieties un mēģināt pārraut mūsu pozīcijas vai iebrukt valstī, bet gan ir spiests apstāties, lai tad viņu varētu iznicināt. Te gan svarīgi, ka ir pietiekami daudz atbalsta un netiešās darbības ieroču, lai to izdarītu. Vēlreiz paskatoties uz šo zīmējumu, iedomājamies, kā kāds lien šai līnijai pa vidu mainīt baterijas vai, vēl sliktāk, sēž ar vadiem un gaida ienaidnieku ar vadāmām mīnām. Pēc teorijas vadāmās mīnas ir domātas tikai pretinieka aizkavēšanai, nevis apturēšanai, lai var aizvērt ejas vietas, kur savi spēki atkāpjas.

Izmaksas. Būtiski atšķiras arī mīnu izmaksas. Ja parastā pretkājnieku mīna ir nopērkama līdz 30 eiro par gabalu, tad ar bateriju jau no 50 līdz 200 eiro, bet pašiznīcinošā – 30-100 eiro.), prettanku parastā būtu intervālā no 100 līdz 500 eiro (cenas ir ļoti ilustratīvas, jo pašlaik, ņemot vērā karu, tās varētu arī nebūt pieejamas vispār).

Varbūt šīs izmaksas vienai mīnai liekas arī smieklīgas, taču, ja sarēķina patēriņu uz 100x100 metrus lielu platību, kur nepieciešamas vidēji ap 1000 pretkājnieku un 50 prettanku mīnas... Lai nomīnētu visu austrumu robežu 460 km garumā un 100 m platumā ar parastajām pretkājnieku mīnām, nepieciešami apmēram 138 miljoni eiro. Savukārt jebkādas citas mīnas maksās vismaz divreiz, ja ne trīsreiz vairāk, tātad vismaz 276 miljonus. Nezinu vai tiešām mēs varam atļauties šādu starpību, bet, ja mums tiešām ir tik daudz naudas, tad varbūt beidzot ir laiks nomainīt Zemessardzē vecos ložmetējus.

Tāpat svarīgs ir laiks, lai šīs mīnas izvietotu. Ja pieņemam, ka viens apmācīts karavīrs minūtē var uzstādīt divas pretkājnieku vai vienu prettanku mīnu un mums ir viena apmācīta inženieru rota (120 karavīri), tad robežas nomīnēšanai būs vajadzīgi vismaz divi mēneši, nemaz nerunājot par pārējiem inženiertehniskiem risinājumiem, kas prasīs vēl ilgāku laiku. Tas nozīmē, ka laiks, kas nepieciešams, lai sagatavotu robežu, būs vismaz 3 vai pat 6 mēneši. Tas būs daudz par ilgu no tā brīža, kad redzēsim, ka parādās pazīmes, kas var liecināt par Krievijas nodomiem.

Pirmdien par ASV prezidentu kļūs Donalds Trumps, un mēs īsti nezinām, kāda būs viņa politika pret Ukrainu, Krieviju un NATO kopumā. Taču tas, ko mēs varam darīt jebkurā gadījumā, - nostiprināt savas spējas. Tādēļ robežas nocietināšana un mīnu lauku izveidošana jāsāk jau tagad, jo citādi tas var būt pārāk garš process. Galu galā robežas nocietināšana ir atturēšanas pasākums un līdzeklis, kā neielaist pretinieku savā teritorijā un atturēt no domām par iebrukumu.

Bet, domājot par humanitāriem apsvērumiem, jāatcerās, ka mīnu lauki, kas precīzi tiek dokumentēti un fiksēti ir viegli neitralizējami, tādēļ jādomā, kā vairāk izmantot jaunās tehnoloģijas, lai fiksētu maksimāli precīzu mīnu atrašanos un neizmantot to kā ieganstu, lai kaut ko nedarītu. Neviens nevar aizliegt aizstāvēties pret mūsdienu Hitleru ar visiem pieejamiem līdzekļiem.

Fotoattēls no: https://english.elpais.com/.../russia-constructs-800-km...

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nu laikam arī man pietiek!

FotoNu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti gribas arī man izteikties!
Lasīt visu...

21

Latvieši netic vadītāju spējām tikt galā un koordinēt visaptverošu dižķibeli

FotoLatviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Lasīt visu...

21

Tiesa atzīst – Valsts kultūrkapitāla fonda lēmums ir prettiesisks

FotoMūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Lasīt visu...

3

Ārlietu ministres Baibas Bražes pirmais gads Evikas Siliņas valdības komandā: lūdzu, nesmejieties pārāk skaļi!

FotoSaeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Lasīt visu...

18

Cerams, Latvijai ir kaut cik pašcieņas

FotoDaži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Lasīt visu...

3

Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...

FotoPubliskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Lasīt visu...

12

Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?

FotoKad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Lasīt visu...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Bez Amerikas. Ai un vai!?

Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau...

Foto

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā...

Foto

Valoda kā attieksme

Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72...

Foto

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada...

Foto

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda...

Foto

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti...

Foto

Ko politiķi tev nestāsta

Kas ir kopīgs Ādolfam Hitleram un Donaldam Trampam? Pareizi – tā ir demokrātijas instrumentu izmantošana autokrātisma un savas varas nostiprināšanas interesēs....

Foto

No Trampa līdz Latvijai: kas notiek, kad demokrātijai kļūst par šauru?

Vēsture mums māca: pat šķietami “taisnīgs vadonis” iedibina sistēmu, ko kādu dienu var mantot daudz...

Foto

Ošlejs un viņa fufeļrunas

Tā, pievēršam uzmanību, Jānis Ošlejs ir mainījis naratīvu (skat. Twitter ierakstu zemāk*). Tagad stāsts norit pēc jaunas metoģičkas, acīmredzot saistībā ar jauno amatu pie briškeniem....

Foto

Divi “spēkavīru rekordi” gandrīz vienā laikā. Viens Ukrainā, otrs ASV

Pēc piektdien Krivijrihā Krievijas sarīkotā gaisa trieciena šobrīd jau gājuši bojā 10 bērnu. Tas esot “rekords”,...

Foto

Vai likumi mainīs dzīvnieku mazuļu apriti Latvijas patversmēs

Biedrības Dzīvnieku pansija Ulubele vadītāja Ilze Džonsone apliecina, ka pērn ar patversmē nonākušajiem mājdzīvnieku mazuļiem situācija tiešām bijusi...

Foto

Domu Bufalo spārniņi

Pirms nedēļas cēlu trauksmi par armijas lietām - ministrija malači, noreaģēja operatīvi, izskatās, ka tika izspiests sajūgs vai norauta roķene. Labi. Pamēģiniet tagad...

Foto

Ziņojums par pūšošo momentu

Sāksim ar vecām un jaunākām ārzemju ziņām. Pagājušajā gadā notika NATO ģenerālsekretāru maiņa. Jādomā, ar atvieglotu nopūšanos amatu beidza pildīt norvēģis Jenss...

Foto

Pastāstīšu 1. aprīļa joku par Stukāna prokuratūru

Vakar bija 1.aprīlis, tāpēc pastāstīšu joku: Latvija ir tiesiska valsts, kurā par prokuroriem strādā tikai rūpīgi atlasīti - zinoši...

Foto

Neredzu, ka kāds labprātīgi izvēlētos pārsēsties no privātās mašīnas trolejbusā

Mašīna uz ilgāku laiku remontā, tādēļ iemēģināju sabiedriskā transporta alternatīvas. Ar domu – varbūt pāriet pavisam....