Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ir, protams, interesanti airBaltic sakarā medijos lasīt ziņu par tās prezidenta atalgojuma apmēru, ka „atkal viņi kādu aiz borta atstāja” vai „nolaišanās laikā radās dažas tehniskas problēmas” un tamlīdzīgas ziņas, kuras tiek pamanītas un kurām parasti seko publikas vētraina reakcija. Protams, tas neko labu par aviokompāniju neliecina, taču vairāk vai mazāk tā ik pa laikam gadās visiem. Taču šoreiz vēlos vērst uzmanību uz kaut ko nesalīdzināmi nopietnāku, iespējams, lielākajai auditorijas daļai neizprotamu problēmu, taču konsekvenču ziņā ļoti nepatīkamu.

Pirmdien, 2017.gada 2.oktobrī portālā „Dienas Bizness” rakstā ar virsrakstu „airBaltic pirmo komercreisu veica pirms 22 gadiem” AS Air Baltic Corporation Korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Briede sniedz informāciju, ka 2018. gada vasaras sezonā airBaltic uzsāks jaunus lidojumus uz Lisabonu (Portugāle), Malagu (Spānija), Splitu (Horvātija), Bordo (Francija) un Gdaņsku (Polija). http://www.db.lv/ekonomika/transports-un-logistika/airbaltic-pirmo-komercreisu-veica-pirms-22-gadiem-467151

No pirmā acu uzmetiena it kā laba ziņa, pozitīva informācija, mērķauditorija – potenciālie pasažieri, priecājas par jauniem galamērķiem, taču ir pilnīgi skaidrs, ka airBaltic kaut kas ir nogājis greizi. Un tas ir kārtējais aiz borta atstātais pasažieris, bet kaut kas nesalīdzināmi nopietnāks.

Uzņēmumam airBaltic ir par dārgu naudu pasūtīts, konsultantu vispusīgi izanalizēts, labi pārdomāts un izstrādāts, valdes izlolots un galu galā padomes un akcionāra akceptēts nopietns dokuments - 5 gadu attīstības plāns. Tas pagājušā gada novembrī tika prezentēts arī kādā intermodālā transporta konferencē, tāpēc par to, kuros maršrutos airBaltic saskata vislabākās attīstības iespējas un tāpēc atklās jaunus maršrutus nākamo piecu gadu laikā, ir publiski pieejama informācija:

https://twitter.com/thatjohn/status/752839145547001856?s=09

Salīdzinot pirms nepilna gada izstrādāto airBaltic 5 gadu attīstības plānu ar „Dienas Biznesā” atklātībā nodotajiem kompānijas plāniem 2018.gadam, ar lielu pārsteigumu un neizpratni jāsecina, ka tie ir pilnīgi atšķirīgi! Protams, kaut kas nedaudz galamērķu sarakstā varētu pamainīties, jo kaut kas nav izdevies vai parādījusies kāda jauna un negaidīta iespēja, piemēram, šogad Liepāja, par ko ir īpašs stāsts, taču kopumā viena gada laikā ilgtermiņa stratēģijā nekam būtiskam mainīties nevajadzētu.

Taču rodas iespaids, ka tiek runāts par divām dažādām kompānijām, ka airBaltic Korporatīvās komunikācijas vadītāja ir ko galīgi sajaukusi, jo airBaltic nākamā gada lidojumu jauno galamērķu sarakstā iekļautās Lisabona, Malaga, Splita, Bordo, Gdaņska – neviena no šim visām vēl pirms gada nešķita pat piecu gadu attālumā, taču tagad pēkšņi ir kļuvušas par jaunām labākajām iespējām.

Toties pirms gada prezentētās „labākās iespējas” – neviena! Vai vienkārša sakritība? Šāda varbūtība tīri matemātiski ir ļoti maz ticama, lai varētu vispār tikt nosaukta par sakritību. Šim negaidītajam pavērsienam varētu būt trīs racionāli izskaidrojumi:

a) akcionārs un padome tiek/tika maldināti;

b) valde nepilda pašas izstrādāto plānu;

c) valdes lēmumi netiek balstīti uz racionāliem un ilgtspējīgiem kritērijiem.

Šāda praktiskās rīcības nesakritība ar iepriekšējiem nodomiem varētu arī nozīmēt, ka airBaltic piecgades plāna „ražošana” nav nepieciešama, jo kompānijas valde ir pierādījusi, ka tai nav ne jausmas, kā aviācijas tirgus pat pēc gada vai diviem izskatīsies. Papīrs, protams, pacieš visu, bet tas tomēr gala rezultātā iznāk ļoti dārgs „papīrs” - fikcija, kas gribot negribot jāapmaksā solidāri visiem airBaltic pasažieriem.

Vai šādas 2018. gada vasaras sezonai iecerētās radikālās atkāpes un spontānus lēmumus atbalsta arī uzņēmuma padome un akcionārs? Vai viņiem šīs izmaiņas šķiet uzmanības vērtas, un par ko tās liecina? Vai ir vēl citas aviācijas jomas, par kurām airBaltic valdei nav ne jausmas?

„Novirzes no plāna” parasti ir pirmais, kas labiem vadītājiem norāda uz virzienu, kuru vērts papētīt - kas nogājis greizi, kas nav bijis pareizi. Tā ir labas pārvaldības prakses neatņemama sastāvdaļa. Problēmas ar pārvaldību pašas no sevis nepāriet – tām nav gadījuma raksturs kā nereti ar tehniskajām vai komunikācijas kļūdām.

Ja kompāniju vada cilvēki, kuri no aviācijas maz ko saprot vai pieņem iracionālus lēmumus – tā ir pavisam nopietna problēma: manuprāt, daudz vairāk uzmanības vērta nekā, ka „atkal viņi kādu aiz borta atstāja”.

* Raksta autora pseidonīms

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...