Iesaki rakstu: 
Jau sengrieķu filozofs Platons skaidroja muļķības attīstību bremzējošo būtību: „Muļķība tieši tāpēc ir liels ļaunums, ka cilvēks, nebūdams ne krietns, ne labs, ne saprātīgs, pats ar sevi ir pilnīgā mierā, jo nedomā, ka viņam kaut kas trūktu, pēc kā būtu jācenšas.”
Pārceļot šo atziņu mūsdienu Saeimas vēlēšanu gaisotnē, negribot domas aizķeras pie vēlētāju izvēles motīviem. Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) ieņem otro vietu reitingos. Izteikšu savu subjektīvu viedokli. Tā kā latviešu mentalitāte un identitāte sakņojas laukos, Latvijas zemē, ir nepieciešams politisks spēks, kas tos pārstāv valstiskā līmenī. Tiktāl pareizi.
Problēmas rodas, ja šī politiskā spēka gars neatbilst tā burtam. Neminēšu daudzos negatīvos piemērus par ZZS, bet kā agronoms pakavēšos pie lauksaimniecības.
Latviešu tauta bez savas zemes nevar cerēt uz ilgtspējīgu pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem. Taču ZZS deputāti ir atbalstījuši visus likumus, kas samazina latviešiem piederošās zemes platības un veicina depopulāciju laukos. No 307 749 lauku saimniecībām 1995.gadā to skaits samazinājies līdz 81 796 (26,6%) 2015.gadā.
Ārzemniekiem bez Latvijas pilsonības pārdoti 1 048 509 ha (28,5% no privāto zemes resursu kopplatības) mežu un lauksaimnieciskās zemes. Laukos nodarbināto skaits no 430 000 1990.g. samazinājies līdz 71 100 2015.g. jeb par 358 900 (83,5%). Pēdējos 27 gados laukos likvidētas 223 vispārizglītojošās skolas.
ZZS atbalsta industriālos lauksaimniekus. 2000 saimniecības, kas lielākas par
„Ir Eiropas maksājumi, kur neko nevaram un nedrīkstam mainīt, jo tie domāti šim lauku „dzīvesveidam”. Tādēļ arī šie mazie lauksaimnieki saņems visu, kas viņiem pienākas. Bet tas nebūs tā, ka no citiem ES fondiem, kādi ir mūsu rīcībā, piedalīsim vēl papildu naudu klāt šim „dzīvesveidam”,” nicīgi deklarē zemk. ministrs J.Dūklavs.
ZZS nav latviešu tautas nacionālajām interesēm atbilstoša redzējuma un stratēģijas. Taču balsotājus par ZZS tas neatvēsina. Tie redz, dzird, bet atkal un atkal akceptē. Vai tā nav muļķība?
Muļķības skaidrojums vēsta, ka cilvēks, kura darbības nodara zaudējumus citam cilvēkam vai cilvēku grupai, turklāt nenesot nekādu labumu pašam subjektam vai pat tam kaitējot, ir muļķis. Tās pašas darbības akli atkārtojot, nonākam pie muļķības augstākās pakāpes – stulbuma.
Kad bijušajam Polijas prezidentam Kvasņevskim jautāja: „Vai nestāšanās ES nebūs muļķība?”, viņš atbildēja: „Nē, tā nebūs muļķība, bet gan stulbums.” Šo atbildi pārfrāzējot: „Vai balsošana par ZZS nav muļķība?”, piedodiet, atbildu: „Nē, tā nav muļķība, bet gan stulbums.”
Tā varētu būt arī atbilde uz režisora Viestura Kairiša neizpratni: „Par Brigmaņa Latviju ne tikai mirt, bet arī dzīvot negribētos. Kāpēc par Brigmaņa vadīto partiju balso man tik tuvie lauku iedzīvotāji un visāda veida zaļās domāšanas pārstāvji, ir pasaules lielākā mīkla.”
* pensionēts agronoms
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
