Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šis ir saliedētības un integrācijas tēmas gads. Kopš maija katram ir viedoklis par to, kā Latvijai ir veicies ar integrācijas politiku. Lielākoties tie ir viedokļi par to, kas mums kā valstij ir un kas nav izdevies. Retumis ir arī ieteikumi, kas būtu jādara, taču tālāk par valodas prasmēm un vienotu izglītību valsts valodā šie ieteikumi reti kad sniedzas.

Visbiežāk kritikas izteicēji nevēlas dzirdēt vai redzēt to, kas ir paveikts šo 30 gadu laikā, vai paskatīties uz iemesliem, kas kavē noteiktu jautājumu attīstību. Vienkāršotais skatījums parasti apstājas pie idejas, ka integrāciju ir iespējams nodrošināt, visus piespiežot iemācīties latviešu valodu un skatīties medijus latviešu valodā. Ideja, ka mēs varam uzcelt informatīvu un ideoloģisku mūri starp Rietumeiropas vērtībām un agresīvo Krievijas autoritārismu, joprojām tiek uzskatīta par leģitīmu.

Minētie argumenti parasti tiek izvilkti situācijas saasinājuma brīžos, parādoties viedokļu atšķirībām, kuros var saskatīt, ka lielā mērā viedokļu dalīšanās notiek pēc etniskā principa. Spilgtākās šādas situācijas ir bijušas valodas referendums, Gruzijas karš, Krimas aneksija, Ukrainas karš un ikgadējais 9. maija pasākums pie nu jau bijušā Pārdaugavas pieminekļa, kas īpaši spilgti izpaudās 2022. gada 10. maijā.

Taču galvenais jautājums ir nevis, vai šie zīmīgie notikumi kaut ko īpaši demonstrē vai pierāda, bet gan, kāpēc interese par sabiedrības integrāciju un saliedētību parādās tikai tad, kad notiek kas ārkārtējs. Vai tomēr šie notikumi un sekojošais daļas sabiedrības sašutums nav simptoms tam, ka labi apzināmies - mēs kā sabiedrība, mediji, politiķi nepietiekami turam rūpi par saliedētības jautājumiem ikdienā? Papildus tam, ka kļūdāmies, skatoties uz integrāciju tikai tās šaurākā izpratnē, caur etnisko prizmu, reti kurš iedziļinās tajā, ko dara institūcijas, kas atbild par integrāciju. Reti kurš regulāri seko līdzi, kas tiek darīts un kā tiek darīts, lai sabiedrību saliedētu un kāda smaga cīņa tā ir, turklāt bieži vien cīņa ar vējdzirnavām.

Es atļaušos nelielu salīdzinājumu – saliedētības veidošanas process ir kā milzu kuģis, kuram, lai tas kustētos uz priekšu, ir nepieciešams nevainojams mehānisms un liela komanda. Vispirms ir jābūt nevainojamiem un skaidriem visiem tehniskajiem procesiem. Tad procedūrām, lai visa komanda varētu strādāt pēc vienotas pieejas, un, visbeidzot, pašai komandai jābūt zinošai un profesionālai. Lai kuģis uzņemtu pareizo kursu, ir nepieciešamas lielas pūles un spēks, tikai pēc tam, tas var peldēt rāmi un mierīgi, bet arī tad, kad kuģis kustās, uz tiltiņa ir jābūt kapteinim, bet komandai uz klāja vai motortelpā, lai nodrošinātu, ka ceļš ir mierīgs un kuģa ceļā neparādās kāds aisbergs.

Ko darām, lai sabiedrība kļūtu saliedēta?

Ja runājam par Latvijas situāciju, tad jāsaka, ka kuģis ar nosaukumu "Saliedētība" mums ir. Mēs arī sagaidām, ka tas uzņems pareizo kursu un slīdēs pareizajā virzienā. Taču ko mēs kā valsts esam izdarījuši, lai tas notiktu? Lēmējvara ir iedevusi veselus divus airus institūcijām, kurām būtu jānodrošina tas, lai kuģis sasniegtu galamērķi.

Nav jābūt ģēnijam, lai saprastu, ka šādā veidā līdz galamērķim nokļūt nevar, ņemot vērā, ka tik lielam kuģim pat izkustēties no vietas ir grūti.

Vēl viena lieta, kas tiek palaista garām diskusijās par to, ko kurš ir vai nav izdarījis, saistīta ar pašu integrācijas un saliedētības terminu.

Ilgstoši mums pastāvēja integrācijas politika un noteikti integrācijas mērķi. Pamatā tie bija skaidri noteikti 1) vienota vēstures izpratne; 2) labas valsts valodas lietošanas prasmes; un 3) piederības sajūta Latvijai.

Finansējums šim jautājumam bija sporādisks – ir pat bijuši tādi brīži, kad Sabiedrības integrācijas fondā bija piešķirts finansējums, lai nodrošinātu valsts valodas prasmju apguvi. Tomēr pamatā valsts finansējums valodas mācīšanai piešķirts netika. Pamatā Latvijā ar šo jautājumu nodarbojās lielākās Latvijas pašvaldības no sava budžeta un pēc savas iniciatīvas (Rīga un Daugavpils). Vēl valodas prasmju jautājumu risina skolas savā ikdienas darbā, arī tās skolas, kurās mācības notika bilingvāli, ar tiem skolotājiem un viņu valsts valodas prasmēm, kādi nu konkrētajai skolai bija pieejami.

Par vienotu vēstures izpratni rūpējās politiķi, piemēram, uz laiku (septiņus gadus) iekļaujot atsevišķu Latvijas vēstures mācību priekšmetu skolu programmās.

Un tiešām dažādos izvērtējumos un pētījumos1 var redzēt, ka gan vēstures izpratne, gan valsts valodas lietošanas biežums un prasmes uzlabojas.

Bet kas rūpējās par piederības sajūtu Latvijai?

Kādas rūpes? Tam būtu jānotiek automātiski. Ja Tu saproti, ka Latvija tika okupēta, ja tu proti latviešu valodu, tad Tu mīli šo valsti un jūties tai piederīgs. Tik vienkārši, vai ne?

Te gan rodas jautājums – bet kāpēc tik daudzi mūsu tautieši emigrē uz citām valstīm, turklāt emigrē, jūtoties vīlušies un nesaprasti. Savā valstī nenovērtēti? Vai tomēr piederības sajūtas veidošanai netrūkst vēl kas? Turklāt, vai tam tiešām ir tikai etnisks aspekts?

Sašutušie parasti nepamana, ka pēc tam, kad politika un tās mērķi ir definēti, tās ieviešanai dzīvē ir jāseko arī mērķētam un adekvātam finansējumam. Lai iekustinātu etniskās integrācijas kuģi ar diviem airiem nepietiek, taču tieciet man, tie, kas ar šo jautājumu ikdienā strādā, airējās bez apstājas, slapju muguru.

Bet sabiedrība nestāv uz vietas, un arī tādi jautājumi kā integrācija, sabiedrības saliedētība, noturīgums attīstās. Sabiedrības gaidas par valsts politikas realizācijas rezultātu pieaug. Vai valsts spēj tikt līdzi? Ir jāapzinās, ka saliedētības jautājumu nevar atrisināt viens ministrs vai viena institūcija. Tas ir starpnozaru jautājums, jo ietver ļoti daudzus dzīves aspektus.

Kāpēc saliedētība, nevis integrācija?

Ja sākumā Latvijā integrācijas politiku aplūkoja tikai no starpetnisko attiecību prizmas, tad ar laiku šajā jautājumā iesaistītie – pētnieki, politikas veidotāji, Sabiedrības integrācijas fonds - saprata, ka šī joma ir attīstījusies, un nu jau to vairs nevērtē tikai etniskas integrācijas kontekstā. Šodien sabiedrības attīstības problemātika tiek aplūkota sabiedrības saliedētības izpratnē. Šo terminu skata krietni vien plašāk nekā 20.gadsimta 90.gados vai 21.gadstimta sākumā. Šādu pieeju var redzēt arī jaunajās saliedētības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam, kurās saliedēta sabiedrība ir definēta kā izpratne par kopēju labumu, kas ietver: iedzīvotāju atbildības izjūtu par līdzcilvēkiem un vēlme palīdzēt jeb solidarizēties, cieņa pret vispārīgiem sabiedrības noteikumiem, pilsoniskā/politiskā līdzatbildība, piederība: uzticēšanās institūcijām, taisnīguma izpratne un cieša saikne ar valsti, kā arī iedzīvotāju savstarpējās attiecības: savstarpējā uzticēšanās, sociālā tīklošanās, sabiedrības daudzveidības pieņemšana.

Kā var nojaust, lai nodrošinātu šos visus aspektus, saliedētības "kuģa" komandai jābūt vēl profesionālākai un finansējumam atbilstošam sagaidāmajiem rezultātiem, tomēr novārtā paliek vēl viena lieta – sabiedrības saliedētībā ļoti liela loma ir arī pašai sabiedrībai. Saliedētību nevar nodrošināt vai pilnībā ieviest kāda valsts vai nevaldības institūcija. Viena institūcija var dot pareizās norādes, signālus, iniciatīvas, taču nozīmīgs darbs ir jāiegulda arī visām ministrijām, politiķiem, citām valsts un pašvaldības iestādēm, medijiem, nevaldības organizācijām un galu galā ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Ir jāapzinās, ka šī ir tā joma, kur katrs negatīvs notikums, agresīva reakcija, nepārdomāts publiskas personas komentārs, aizspriedumos balstīts lēmums var būt darvas piliens, kas bojā to labo, kas ir paveikts. Saliedēta sabiedrība neizveidojas dažos mēnešos un pat ne dažos gados, tas ir pastāvīgs darbs.

Kas traucē nodrošināt saliedētu sabiedrību?

Saliedēta sabiedrība veidojas, ja valsts un sabiedrība apzinās, ka pret ikkatru iedzīvotāju jānodrošina cieņpilna izturēšanās. To var panākt, rūpējoties par labklājību, tiesiskumu un cilvēktiesības, taču to nevar izdarīt viena atsevišķa iestāde, kam tiek uzticēts rūpēties par integrāciju. Tas ir Sīzifa darbs, ko nekad nevar pabeigt, ja tajā neiesaistās visi.

Sabiedrības integrācijas fonds jau šobrīd rūpējas par daudzām saliedētas sabiedrības definīcijas sadaļām. Dalām pārtikas un higiēnas pakas maznodrošinātajiem visā Latvijā, lai viņi nenonāktu līdz situācijai, kad kādam nav ko ēst. Rūpējamies, lai pilsoniskā sabiedrība, nevaldības organizācijas, kas ikdienā dara nenovērtētu un ļoti svarīgu darbu dažādu cilvēku grupu interešu aizstāvībā, varētu celt savas rīcības spējas un prasmes, tādējādi panākot kvalitatīvākus lēmumus un dažādu sabiedrības grupu aktivitāti un uzklausīšanu. Atbalstām diasporas saiknes saglabāšanu ar Latvijas valsti.

Piešķiram finansējumu komercmedijiem, lai tie varētu nodrošināt kvalitatīvu un daudzveidīgu saturu, kā arī neizzustu dažādi informācijas pasniegšanas kanāli. Strādājam ar darba devējiem un jauniešiem, lai veidotu izpratni, kādu ļaunumu diskriminācija nodara sabiedrībai kopumā. Atbalstām daudzbērnu ģimenes, izsniedzam Goda ģimenes apliecības un rūpējamies par pēc iespējas plašāku un lielāku atlaižu klāstu šīs kartes turētājiem. Paralēli tam Sabiedrības integrācijas fonds strādā ar patvēruma meklētājiem un bēgļiem, kā arī nodrošina Ukrainas civiliedzīvotājiem latviešu valodas apguvi un informatīvo tālruni 24/7 un tā ir tikai daļa no fonda darbiem un uzdevumiem.

Bet pat tad, ja, nosaucot to visu, šķiet, ka tēmu loks ir ļoti plašs un daudzveidīgs, ar to nepietiek, lai katrs izjustu sabiedrības saliedētībā nozīmīgas pārmaiņas, ja šos jautājumus nerisina sasaistē ar citiem jautājumiem un citām institūcijām.

Viena atsevišķa institūcija nevar atrisināt sabiedrības skepsi par to, ka kādreiz valsts sniegtie pakalpojumi mēdz būt tikai skata pēc, jo tad, kad cilvēkam tos patiesi vajag, tad tos nevar iegūt vai iegūt pietiekami laicīgi. Nevar atrisināt to, ka sabiedrībā zināmas personas mēdz publiski izteikt naidīgus komentārus par mazaizsargātajām grupām, nevar atrisināt ēnu ekonomikas jautājumus, kas daudzus cilvēkus iedzen dziļākā nabadzībā, liedzot viņiem pieeju bezdarba, maternitātes, slimības u.c. pabalstiem utt.

 Turklāt fonds pat nevar brīvi veikt tās aktivitātes, kuras eksperti iesaka kā nepieciešamas, lai sabiedrību saliedētu. Piemēram, nevar nodrošināt latviešu valodas apmācības, jo fondam tam nav piešķirts finansējums, tātad nav arī uzticēta šī funkcija. Fonda budžets veidojas no dažādu ministriju piešķirta finansējuma, kam vienmēr nāk līdzi norādes, kam tieši tas ir jātērē, bet ne vienmēr norādes ir savstarpēji saskaņotas starp iesaistītajām ministrijām.

Kā veidot saliedētu sabiedrību?

Saliedēta sabiedrība veidojas no daudziem elementiem. Līdzīgi, kā iepriekš rakstā minētajā kuģa metaforā, jāsāk ar vienotu izpratni, kurā virzienā kuģim doties. Jāsaprot visi iesaistītie un viss plašais jomu loks, kas veido saliedētu sabiedrību – varam to saukt par komandu. Nav tā, ka šai komandai savā starpā būtu nepārtraukti jākomunicē, tomēr pirms tā sāk darboties, būtu jāvienojas par skaidri sadalītām atbildības jomām, turklāt ar konkrētiem sasniedzamajiem rezultātiem un galvenais – atbildīgajiem.

Valdība ir pieņēmusi Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2021.–2027.gadam un tam sekojoši Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plānu 2022.–2023.gadam. Varētu sagaidīt, ka šie dokumenti, kā reiz, ir izstrādāti, lai apkopotu informāciju par visām starpinstitucionālajām aktivitātēm, kas Latvijā tiek veiktas saliedētas sabiedrības stiprināšanas nolūkos. Tomēr tā tas gluži nav. Minētajā plānā ir ietverta tā aktivitāšu daļa, kas tiešā veidā nepiekrīt citu ministriju risināmo jautājumu lokam.

Paralēli Saliedētības pamatnostādnēm ir arī tādi politikas plānošanas dokumenti kā Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, plāns personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2021.-2023. gadam, plāns sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai 2021.-2023.gadam, par Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2022.-2027.gadam un Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādņu 2022. – 2025. gadam īstenošanas plānu, par plānu romu stratēģiskā ietvara pasākumu īstenošanai 2022.–2023. gadam, plāns rasisma un antisemītisma mazināšanai 2022.-2023.gadam, plāns darbam ar diasporu 2021.-2023.gadam, sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam, par Valsts valodas politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gada, par pasākumu plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā u.c. saistīti dokumenti.

Nepārprotiet mani, es nekritizēju faktu, ka Latvijā ir vairāki plānošanas dokumenti, kas skar saliedētas sabiedrības veidošanas elementus. Veidi, kā panākt rezultātu, var būt dažādi, taču, piekritīsiet, ja vēlamies vienotas politikas ieviešanu, tad vairāku politikas plānu kontekstā būtu nepieciešama vismaz viena atbildīgā, koordinējošā institūcija, kurai ir galavārds strīdīgos gadījumos, īpaši tad, kad runa ir par tā saucamajām "sprādzienbīstamajām" tēmām.

Kad ir panākta vienošanās uzstādīto mērķu, uzdevumu un pamatatbildības turētāja jautājumā, tālāk var ķerties pie veicamajiem darbiem, lai saliedētības "kuģis" varētu uzņemt noteiktu tempu. Tas nozīmē, ka ar līdzšinējiem diviem airiem nepietiks.

Kopumā pagaidām sabiedrībai jāpaļaujas uz veiksmes faktoru, jo dīvainā kārtā, apejot pirmo loģisko procesa soli, tomēr Latvija ir nonākusi līdz nozīmīgam lēmumam – pāriet uz vienotu izglītības sistēmu. Vai tas bija laicīgi plānots, mērķtiecīgi virzīts saliedētības pasākums? Es teiktu, ka drīzāk apstākļu sakritības un īstā brīža faktors. Tas bija nepieciešams un jau gadiem gaidīts solis. Bet, vai ar Saeimas lēmumu vien pietiks, ja skolu tīkls saglabāsies esošajā izpildījumā? Ja bijušo mazākumtautību skolu pedagogu valodas kvalifikācija saglabāsies esošajā līmenī? Domāju, ka atbilde ir diezgan skaidra – nē, nepietiks. Ir jāplāno tālākie soļi, jo galu galā tas ir viens no būtiskiem stūrakmeņiem saliedētas sabiedrības veidošanā, taču nevienā no politikas dokumentiem nākamo soļu pagaidām nav.

Bet vienota izglītība valsts valodā ir tikai viens no soļiem, kas veicina sabiedrības saliedētību. Esmu gatava to atkārtot vēl un vēl – saliedētības pamatnostādnēs ir iedots pareizs virziens, un ikviens var beidzot ieraudzīt, cik daudz un dažādi elementi veido saliedētu sabiedrību. Latvija nevar aprobežoties ar vienas institūcijas atbildību un viena saliedētības aspekta uzrunāšanu. Lai sabiedrība justos saliedēta un izjustu piederību valstij, būtu jāsāk ar kvalitatīvu izglītību ikvienam Latvijas iedzīvotājam valsts valodā. Jāturpina ar iespēju kopt mazākumtautību kultūru un katra iedzīvotāja individuālo savpatnību. Jānodrošina to, ka sociālie pakalpojumi un pabalsti ir pieejami tiem, kam tie pienākas, bez liekas kavēšanās, jānodrošina pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi un raitu, uzticamu un saprotamu tiesu sistēmu. Jādrošina mazaizsargāto grupu tiesības netikt diskriminētiem un netikt pakļautiem aizspriedumiem. Jāveicina caurspīdīgs lēmumu pieņemšanas process un sabiedrības dalība lēmumu izstrādē. Ja mēs risināsim šos ikvienam Latvijas iedzīvotājam būtiskos jautājumus mērķtiecīgi, plānveidīgi, kvalitatīvi un koordinēti, tad mums nebūs jātērē atsevišķs finansējums tam, lai cilvēki izjustu lielāku piederības sajūtu valstij.

Datos var redzēt, ka arī tā sabiedrības daļa, kas ikdienā ģimenē lieto krievu valodu, vairāk ir ēnu ekonomikā, mazāk spēj un prot nonākt pie valsts sniegtajiem pakalpojumiem, tieši tāpēc šai grupai ir vieglāk noticēt, kaimiņvalsts veidotajam naratīvam par "neizdevušos valsti", jo viņu personīgā pieredze ar to sakrīt. Bet, domājot par to, kā nodrošināt vienlīdzīgas iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem, jāatceras, ka vienlīdzība reizēm nozīmē atšķirīgus risinājumus atšķirīgos apstākļos. Jāņem vērā, ka daļa Latvijas iedzīvotāju, kas ikdienā ģimenē lieto krievu valodu, nav tādā pašā situācijā, kā tie, kas ikdienā ģimenē lieto latviešu valodu, to pašu var teikt arī par cilvēkiem ar invaliditāti, par maznodrošinātajiem, par cilvēkiem, kas pārstāv mazaisargātās grupas, un tāpēc, domājot par valsts sniegtajiem pakalpojumiem, valsts sniegto atbalstu un servisu, politiku izstrādē un pēc tam ieviešanā ir jāņem vērā visi specifiskie aspekti, kuri arī augstākminētajām grupām palīdzētu saņemt to, kas viņiem, kā valsts iedzīvotājiem, pienākas. Bet bez plānota, mērķtiecīgi koordinēta procesa un pats galvenais, politiskās ieinteresētības, paliksim pie Saliedētības kuģa, kura izkustināšanai no vietas ir piešķirti tikai divi airi.

Kas attiecas uz Sabiedrības integrācijas fonda pienākumiem – ja darbotos viss augstāk minētais, Sabiedrības integrācijas fonds varētu nodrošināt to, ko koordinēti valsts līmenī finansē ikviena labklājīga valsts – integrācijas un valodas kursus ikvienam ārzemniekam un patvēruma meklētājam, kas izrādījis interesi dzīvot un strādāt Latvijā. Fonds turpinātu sniegt atbalstu maznodrošinātajiem, lai tie izkļūtu no nabadzības loka ar mentoru un specializētā atbalsta personāla palīdzību, un monitorētu mazaizsargāto grupu stāvokli Latvijā, kā arī gatavotu ieteikumus politikas veidotājiem par to, kā valsts politikā pietrūkst un kas ir papildināms. Fonds turpinātu finansiāli atbalstīt NVO, lai tās varētu attīstīties, ne tikai eksistēt. Tad, kad visa sistēma darbotos kopsakarā un plānveidīgi, būtu iespējams arī iegūt datus, kurus analizējot varētu arī lemt par tālākajām veicamajām darbībām un attīstības virzieniem, analizēt, kas no tā, kas līdz šim ir paveikts, ir nesis lielāko efektu, bet kā trūkst.

Atrodoties Krievijai kaimiņos, Latvijas sabiedrībai un valstij vienmēr būtu jādomā par tās centieniem radīt "neizdevušās valsts" tēlu, tomēr Krievijas uzdevums būtu krietni apgrūtināts, ja paši izdarīsim maksimumu, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs justos vajadzīgs. Diemžēl šobrīd līdz tam vēl ir tāls ceļš ejams.

1 Skatīt, piemēram, Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu 2012.-2018.gadam ietekmes izvērtējumu - https://www.km.gov.lv/sites/km/files/media_file/nipsipp20ietekmes20izvertejums1.pdf (skatīts 08.11.2022.)

* Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...