Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bijušā Latvijas bagātākā cilvēka, izbijušā baņķiera Oļega Fiļa saimniekošana atklāj aizvien jaunus interesantus faktus, - izrādās, gandrīz visi viņa personiski kontrolētie uzņēmumi, izņemot vienīgi ar ABLV banku saistītos, oficiāli ir nodoti viņa 68 gadus vecajai mātei Nadeždai Fiļai.

Kā jau aprakstīts, vismaz divi no šiem uzņēmumiem – SIA Nurmuižas pils, kas nodarbojas ar baņķierim piederošās tāda paša nosaukuma pils apsaimniekošanu, un SIA A Deglavnieks, kam pieder nekustamais īpašums Rīgā, pēc visa spriežot, saviem darbiniekiem daļu atalgojuma iepriekšējos gados ir izmaksājuši „aploksnēs”,

Taču, ja šī attieksme pret nodokļu maksāšanu ieinteresēs Valsts ieņēmumu dienestu, bijušais baņķieris par to nebūs oficiāli atbildīgs, - viņa vietā atbildēt nāksies Fiļa mātei, kas abos šajos uzņēmumos ir iecelta par valdes locekli.

Kā rāda Lursoft dati, uzņēmumā A Deglavnieks Nadežda Fiļa par valdes locekli ir iecelta 2017. gada decembra beigās, bet par SIA Nurmuižas pils valdes locekli – jau 2016. gada februārī.

Tāpat Fiļs savu māti par oficiālu vadītāju ir iecēlis arī uzņēmumos V32, kur viņa kopš 2017. gada aprīļa ir valdes priekšsēdētāja, un Mazais Dzirnezers, kur Nadežda Fiļa valdes locekļa amatu ieņem kopš 2016. gada februāra.

Pietiek lasītāji jau zina, ka Fiļa iegādāto Nurmuižas pili apsaimniekojošās SIA Nurmuižas pils 2017. gada pārskats rādīja – kopumā šajā uzņēmumā strādājot un par eksbaņķiera labsajūtu rūpējoties veseli 19 darbinieki.

Tomēr uzņēmuma oficiāli sniegtie dati rādīja, ka tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā gada laikā bijuši tikai 2,94 tūkstoši eiro, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodoklī nomaksāti 10,46 tūkstoši eiro un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās – 20,9 tūkstoši eiro.

Aptuveni aprēķini rāda – tas nozīmē, ka oficiālā mēnešalga, par kuru Latvijas valstij maksāti nodokļi, Latvijas bagātākā cilvēka uzņēmumā ir bijusi tikai nedaudz virs 260 eiro mēnesī un par to, ka vismaz daļu atalgojuma saviem darbiniekiem Fiļa uzņēmums izmaksā „aploksnēs”, nav nekādu šaubu.

Savukārt pērn uzņēmuma kopējie maksājumi valsts kopbudžetā gan ir palielinājušies no 2,94 tūkstošiem eiro 2017. gadā līdz 17,47 tūkstošiem eiro pērn, toties iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi ir sarukuši no 10,46 tūkstošiem eiro līdz 8,68 tūkstošiem eiro.

Taču nozīmīgākais rādītājs ir valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. It kā tās ir pieaugušas no 20,9 tūkstošiem eiro līdz 22,41 tūkstotim eiro pērn. Tomēr uzņēmumā pērn joprojām strādājuši 17 darbinieki, un tas nozīmē, ka vidējā oficiālā alga ir bijusi nedaudz virs 310 eiro.

Nurmuižas pils gan nav vienīgais Fiļa uzņēmums, kas neaizraujas ar nodokļu maksāšanu Latvijas valstij: ja ticēt cita eksbaņķierim piederošā uzņēmuma A Deglavnieks gada pārskatiem un Valsts ieņēmumu dienesta informācijai, arī šajā SIA darbiniekiem tiek maksāta tikai minimālā alga.

Šo uzņēmumu Fiļs kontrolē netieši – caur to pašu SIA Nurmuižas pils, oficiāli uzņēmumā strādā septiņi darbinieki, un, kā rāda VID dati par 2017. gadu, valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās tas gada laikā samaksājis 11,5 tūkstošus eiro.

Tas nozīmē, ka vidējā oficiālā alga uzņēmumā 2017. gadā ir bijusi aptuveni 390 eiro – tātad tikai par desmit eiro lielāka nekā valstī oficiāli noteiktā minimālā alga 2017. gadā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...