Nikotīna tvaicēšana jeb veipošana ir ievērojami mazāk kaitīga nekā smēķēšana
Pietiek lasītājs10.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Visiem tiem, kas vēlas būt svētāki par pašu Romas pāvestu un aizliegt absolūti visu, pret ko vien iebilst kaut niecīgākā aktīvistu grupa, vajadzētu ņemt vērā, ka veipošana jeb nikotīna produktu tvaicēšana ir ievērojami mazāk kaitīga nekā smēķēšana, - to skaidri apliecina Londonas King's koledžas Psihiatrijas, psiholoģijas un neiroloģijas institūta jaunākais pētījums. Pēc pētījuma datiem, tvaicēšanas produktu lietošana salīdzinājumā ar smēķēšanu ievērojami samazina tādu toksisko vielu iedarbību, kas veicina vēzi, plaušu, sirds un asinsvadu slimības.
Neatkarīgais ziņojums, ko pasūtījis Veselības un sociālās aprūpes departamenta Veselības uzlabošanas un atkarību birojs, ir līdz šim visplašākais pārskats par tvaicēšanas riskiem. Kā konstatēts pētījumā, lai gan tvaicēšana nav nekaitīga, īpaši cilvēkiem, kuri nekad nav smēķējuši, tā rada tikai nelielu daļu no smēķēšanas radītā veselības apdraudējuma īstermiņā un vidējā termiņā.
Ziņojumā tika apskatīti daudzi tvaicēšanas aspekti, tostarp tas, kādus produktus lieto tvaicēšanai, to ietekme uz veselību (gan absolūtā, gan salīdzinājumā ar smēķēšanu) un sabiedrības priekšstati par kaitējumu. Autori pārbaudīja iedarbības biomarķieru (potenciāli kaitīgu vielu līmeņa mērījumi organismā), kā arī potenciālā kaitējuma biomarķieru (ķermeņa bioloģisko izmaiņu mērījumi) veiktās izmaiņas tvaicēšanas vai smēķēšanas dēļ.
Spēcīgākie pierādījumi, kur bija lielāks pētījumu apjoms, tika iegūti no iedarbības biomarķieriem. Izpētot pētījuma datus, atklājās, ka tabakai raksturīgo nitrozamīnu, gaistošo organisko savienojumu un citu toksisko vielu līmeni, kas ir saistīts ar galvenajām smēķēšanas izraisītajām slimībām, tvaicējot var konstatēt ievērojami zemākā līmenī.
“Vēzi izraisošo un citu toksisko vielu iedarbības līmenis cilvēkiem, kuri veipo, ir ievērojami zemāks nekā tiem, kas smēķē. Palīdzība cilvēkiem pāriet no smēķēšanas uz tvaicēšanu ir jāuzskata par prioritāti, ja valdība vēlas panākt, lai Anglijā 2030. gadā nebūtu dūmu,” norāda viena no ziņojuma autorēm dr.Debija Robsone.
Salīdzinot biomarķierus starp cilvēkiem, kuri tvaicē, un cilvēkiem, kuri nesmēķē vai neveipo, atklājās, ka tie bieži bija līdzīgi, taču dažos gadījumos tvaicējot tika novērota toksisko vielu iedarbība. Tāpēc izmeklētāji secināja, - lai arī tvaicēšana ir mazāk kaitīga nekā smēķēšana, tā var radīt zināmu risku, jo īpaši cilvēkiem, kuri nekad nav smēķējuši.
Tikmēr sabiedrības izpratne par smēķēšanas un tvaicēšanas kaitīgumu ir nepilnīga, konstatēts pētījumā. 2021. gadā tikai 34% pieaugušo smēķētāju zināja, ka veipošana ir mazāk kaitīga nekā smēķēšana, savukārt tikai 11% pieaugušo smēķētāju zināja, ka nikotīns nav galvenais ar smēķēšanu saistīto veselības problēmu cēlonis.
Pētījums liecina, ka tvaicēšana jeb veipošana kļūst arvien populārāka. Saskaņā ar jaunākajiem datiem, 2022. gadā veipoja jeb tvaicēja 8,3% iedzīvotāju salīdzinājumā ar 7,1% 2021. gadā un 6,3 % 2020. gadā.
Tvaicēšanas popularitāte arī palielinājusies jauniešu vidū. Aptauja, kurā piedalījās 11 līdz 18 gadus veci jaunieši Anglijā, liecina, ka pašreizējā tvaicēšanas izplatība 2022. gadā ir 8,6 %, salīdzinot ar 4,0 % 2021. gadā un 4,8 % 2020. gadā. Turklāt pieaug to skaits, kuri tikai vienu reizi pamēģina veipošanu. Toties veipošana jauniešu vidū, kuri nekad nav smēķējuši, joprojām ir ļoti zema – to dara tikai 1,7%.
“Smēķēšana ir nāvējoša, un tā nogalinās katru otro pastāvīgo smēķētāju, tomēr aptuveni divas trešdaļas pieaugušo smēķētāju, kuri patiešām gūtu labumu no pārejas uz tvaicēšanu, nezina, ka tvaicēšana ir mazāk kaitīga. Tomēr mūsu pētījumi liecina, ka arī tvaicēšana nav bez riska. Tāpēc mēs stingri atturam ikvienu, kurš nekad nav smēķējis, sākt smēķēt vai tvaicēt,” saka pētījuma vadošā autore, profesore Anna Makneila.
Anglijas galvenā ārsta vietniece dr. Dženeila Degruhi atgādina, ka katru minūti kāds tiek ievietots Anglijas slimnīcā smēķēšanas dēļ. “Ik pēc astoņām minūtēm kāds mirst no smēķēšanas izraisītas nāves. Šis svarīgais pētījums ir jaunākais sērijā, kurā rūpīgi apkopota zinātne par tvaicēšanu, lai palīdzētu samazināt smēķēšanas radīto kaitējumu,” sacīja galvenā ārsta vietniece.
Pētījuma autori norāda, - ja ir izvēle starp smēķēšanu un tvaicēšanu, tad labāk izvēlēties tvaicēšanu, bet vēl labāk izvēlēties elpot svaigu gaisu.
Seko mums 
Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
