Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Publisku protesta vēstuli saistībā ar AS Latvenergo padomes atlaišanu parakstījušo „labas pārvaldības ekspertu” vidū ir bijis vismaz viens „eksperts”, kura labklājība ir tieši atkarīga no Latvenergo vadības labvēlības iepirkumu jomā.

„Mūsuprāt, nav pieļaujama situācija, kad bez saprotama pamatojuma pirms termiņa tiek atlaista konkursa kārtībā atlasīta neatkarīga uzņēmuma padome,” teikts Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei un valdības vadītājam Krišjānim Kariņam adresētā atklātajā vēstulē, ko Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vārdā līdz ar tā vadītāju Latvijā Andri Grafu parakstījuši vēl četrpadsmit citi „labas pārvaldības eksperti”.

To uzņēmēju vidū, kuri parakstījuši šo protesta vēstuli, ir arī Andris Lauciņš, kura nodarbe atbilstoši dokumentam ir „EY partneris” (domāta auditorkompānija Ernst & Young Baltic). Taču vēstulē ne ar vārdu nav minēts, ka A. Lauciņa kā uzņēmēja labklājība ir vistiešākajā veidā atkarīga no AS Latvenergo vadības un tās lēmumiem iepirkumu jomā.

Līdz izmaiņām likumdošanā attiecībā uz patieso labuma guvēju atklāšanu par energonozares būvkompāniju SIA Energoremonts Rīga bija zināms tikai tas, ka tās lielākais līdzīpašnieks ir noslēpies aiz ofšoru paradīzē Kiprā reģistrētas ārzonas kompānijas Lornford Limited.

Taču tagad uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir atklāts, un Lursoft datu bāze rāda, ka vismaz kopš šā gada 11. marta lielākais SIA Energoremonts Rīga patiesais labuma guvējs caur Kipras ārzonas kompāniju ir tieši „labās pārvaldības eksperts” A. Lauciņš.

AS Latvenergo nevēlas atklāt pilnu un detalizētu informāciju par līgumattiecībām ar A. Lauciņa uzņēmumu, aizbildinoties ar „likumdošanu un konkurences nosacījumu apsvērumu dēļ”. Tomēr valsts kapitālsabiedrība atklāj, ka „šobrīd ar SIA Energoremonts Rīga tiek īstenoti darbi 12 spēkā esošu pakalpojumu un būvdarbu ietvaros par kopējo summu 5,48 miljoni EUR”.

Savukārt Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā atrodamā informācija atklāj veselu virkni apjomīgu līgumu, ko A. Lauciņa uzņēmums slēdzis ar AS Latvenergo. Piemēram, par TEC-2 mehānisko iekārtu uzturēšanas remontu 2018.-2019.gadā vien SIA Energoremonts Rīga ar AS Latvenergo noslēgusi līgumu par 1,995 miljoniem eiro.

Uz A. Lauciņa uzņēmuma tiešu un izšķirīgu atkarību no Latvenergo un citiem valstiskajiem energoprojektiem skaidri norādīts arī uzņēmuma 2018. gada pārskatā: „Kopumā pārskata gada apgrozījums sasniedza 12 938 903 EUR, kas ir par 26% zemāks nekā gadu iepriekš. Apgrozījuma kritums galvenokārt saistīts ar Pļaviņu un Ķeguma HES hidroagregātu rekonstrukcijas darbiem.”

Tikmēr Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta (BKPI) viceprezidents un vadītājs Latvijā A. Grafs atteicās atbildēt uz Dienas jautājumu – vai pirms atklātās vēstules parakstīšanas viņš kā „labas pārvaldības eksperts” ir pārliecinājies, vai nevienam no parakstītājiem personiskā finansiālā labklājība nav pilnībā vai daļēji atkarīga tieši no AS Latvenergo vadības lēmumiem.

Tā vietā A. Grafs trešdien medijiem izplatīja garu paziņojumu „Par BKPI motivāciju parakstīt atklāto vēstuli “Par izmaiņām Latvijas lielākā un vērtīgākā uzņēmuma AS Latvenergo padomē””, taču saistībā ar iespējamiem parakstītāju interešu konfliktiem „labās pārvaldības eksperts” vien lakoniski norādīja: „Par katra vēstules parakstītāja personisko motivāciju atbild pats parakstītājs.”

Pats A. Lauciņš gan apgalvo, ka nekādu interešu konfliktu savā situācijā nesaskatot, bet pazīstamās pretkorupcijas ekspertes Iveta Kažoka un Inese Voika, kas citkārt labprāt izsakās par šādām tēmām, šoreiz uz jautājumiem saistībā ar šo situāciju kategoriski atteicās atbildēt.

Savukārt Saeimas deputāte, bijusī organizāciju Delna un Providus vadības pārstāve Vita Tērauda situāciju Dienai raksturoja šādi: „Tagad informācija par uzņēmuma īpašniekiem ir publiski pieejama, līdz ar to nav sarežģīti noskaidrot katra cilvēka saistību ar kādu uzņēmumu. Es nedomāju, ka šim cilvēkam obligāti būtu jānorāda sava saistība, tomēr, atspoguļojot viņa viedokli publiski, būtu svarīgi norādīt viņa saistību, jo tas parāda viņa izteikumus citā gaismā un kontekstā.”

Andris Lauciņš: man nav nekāda interešu konflikta!

- Vai jūs parakstījāt vēstuli par Latvenergo padomes atlaišanas nesakritību ar labas korporatīvās pārvaldības principiem?

- Jā, tā ir taisnība.

- Vai jums gadījumā nav interešu konflikta, parakstot šādu vēstuli?

- Kādā ziņā?

- Saistībā ar kompāniju Energoremonts Rīga.

- Nu, neredzu nekādā veidā tādu konfliktu. Tur nav. Korporatīvās pārvaldības principi būtu jāievēro visiem neatkarīgi no tā, kādas varētu būt intereses saistībā ar vienu vai otru padomes locekli. Man šādu interešu nav ne ar vienu no viņiem.

- Kas jūs īsti esat Energoremontā Rīga?

- Ziniet, tas īsti neattiecas uz šo jautājumu. Es tikai varu apliecināt, ka man tur nav nekāda interešu konflikta.

- Ja es pareizi saprotu, jūs esat patiesais labuma guvējs šajā uzņēmumā.

- Kas es esmu, to visu var redzēt reģistros. Es esmu saskaņā ar likumdošanu atklāts kā viens no kompānijas patiesā labuma guvējiem, un šeit nav nekāda interešu konflikta par konkrēto jautājumu, par kuru jūs man jautājat.

- Cik lielu daļu no ienākumiem Energoremonts Rīga gūst no Latvenergo pasūtījumiem?

- Es neatceros, man jāapskatās. Man nav tādas informācijas. Tur viņiem pašiem jāprasa vai jāskatās finanšu pārskatos.

- Nav tā, ka jūs esat ieinteresēts, lai šī padome paliek, jo tas nodrošina Enegoremontam Rīga pasūtījumus no Latvenergo?

- Es saprotu, ko jūs jautājat. Tas nekādi no kādiem korporatīvās pārvaldības principiem, no padomes praktiskām iespējām kaut ko ietekmēt nesienas kopā. Konkrētu iepirkumu var ietekmēt iepirkuma komisija. Teorētiski, ja ļoti mēģina skatīt kaut kāda sazvērestības teorijas, to varētu ietekmēt kāds valdes loceklis, ja viņš būtu iepirkumu komisijā. Šajā gadījumā runa iet par klaju korporatīvās pārvaldības principu pārkāpumu, kurš izpaužas sekojoši, ka profesionāli ievēlēta un atlasīta padome tiek atlaista bez acīm redzama iemesla un tās vietā tiek ieteikti cilvēki, kas acīm redzami ir politiski saistīti. Tas ir tas jautājums, par ko šī vēstule tika sagatavota. Tā vietā, lai pievērstu uzmanību šim jautājumam, jūs cenšaties atrast kaut kādu sazvērestības teoriju, ka tās ir ieinteresētas vienā vai otrā konkrētā padomes loceklī. Tā nav.

- Jūs nekādu interešu konfliktu tur nesaskatāt?

- Nē, es ne tikai nesaskatu, viņa tur arī patiesi nav.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...