No "Demokrātiskajiem patriotiem" izstājos, bet turpināšu darboties politikā
Jānis Bordāns17.02.2014.
Komentāri (66)
Iesaki rakstu: 
Labdien, godājamie biedri! Es - kā viens no biedrības Demokrātiskie patriotidibinātājiem - 2011.gadā dibināju biedrību ar mērķi rosināt Latvijas iedzīvotājus kopīgam darbam - sabiedrības uzticības valstij atjaunošanai, atbildīgai līdzdalībai savas valsts nākotnes veidošanā. Man ir gandarījums, ka šīm idejām audzis sekotāju skaits. Paldies par atbalstu! Tas reizēm gan ir radījis dažādus pārpratumus politiskajās aizkulisēs, taču vienlaikus mani stiprinājis, turpinot uzsāktos darbus.
Būdams tieslietu ministrs, diezgan skaudri apzinājos un sapratu, ka situāciju valstī ir nepieciešams mainīt, turklāt - ka to IR iespējams paveikt. Tas nav ne viegli, ne ātri, bet tas ir iespējams. Tam nepieciešama griba, cilvēkresursi, kā arī nopietna un atbildīga attieksme pret darbu. Turklāt vēl viens būtisks faktors - tam nepieciešams atrast piemērotāko veidu un formu.
Pastāv vairākas biedrošanās formas, tostarp biedrības un partijas. Biedrības mērķi ir aizsargāt un realizēt tajā esošo biedru intereses, veidot tām atbilstošu sabiedrisko domu u.tml. Savukārt partijas būtība ir mērķtiecīgs darbs, kas vērsts uz noteiktu vērtību īstenošanu praksē, izmantojot valsts varu. Jo politiskās partijas mērķis ir varas realizācija.
Tāpēc, lai nostiprinātu skaidrību starp atšķirīgajiem biedrības un politiskas partijas mērķiem, iespējām un uzdevumiem, kā arī, lai biedrība arī turpmāk varētu attīstīties atbilstoši tās mērķiem, biedrošanās pasākumus nesajaucot ar valsts varas realizēšanu, esmu nonācis pie secinājuma - izstāties no biedrības Demokrātiskie patrioti.
Lai turpinātu darbu ceļā uz valsts varas realizāciju, tam nepieciešams radīt atbilstošu organizāciju. No valstiskā viedokļa, šāda nepieciešamība šodien objektīvi pastāv. Tādu radīt ir mans mērķis. Būdams tieslietu ministrs, esmu saņēmis lielu sabiedrības uzticību, ko parāda gan cilvēku simti, kas parakstījušies manam atbalstam brīdī, kad ar NA starpniecību tika veikts mēģinājums izbeigt manis uzsāktās reformas tieslietās, atsaucot mani no valdības, gan arī dažādi reitingi, piemēram, sabiedrības uzticēšanās tiesu sistēmai pieaugums. Tāpēc uzskatu, ka šobrīd mans pienākums ir uzsākto darbu turpināt.
Sabiedrībai uz katrām vēlēšanām tiek piedāvāti jauni "projekti", bet vēlētāji ir kļuvuši gudrāki un vairs negrib uzķerties uz pareizi "izskaitļotiem" piedāvājumiem. Reakcija - balso, vai nu par mazāko ļaunumu, vai, protestējot nobalso par partiju, kas joprojām apšauba Latvijas pastāvēšanas pamatus - SC, vai nebalso vispār. Uz 2014.gada vēlēšanām atkal tiek "skaitļoti" "pareizie piedāvājumi" - Repše, Šlesers, u.c. Man nekas nav jāizskaitļo. Es turpināšu darboties politikā atbilstoši saviem vienmēr paustajiem uzskatiem. Vai man tas izdosies - būs atkarīgs no manis paša un no plašas sabiedrības gatavības iesaistīties un atbalstīt. Bet esmu pārliecināts, ka mūsu - tādu, kas vēlas patiesas pārmaiņas un īstus Latvijas laikus - mūsu valstī ir daudz vairāk, nekā mēs dažkārt domājam, un vairāk, nekā mums mēģina iegalvot!
Šīs organizācijas radīšanai būs nepieciešama ikviena mūsu valsts patriota palīdzība. Tos, kuri ir gatavi man palīdzēt, aicinu rakstīt uz e-pastu [email protected].
Visus biedrības biedrus aicinu turpināt iesākto darbu biedrībā - biedrojoties domnīcās un citos pasākumos, jo atbildīga līdzdalība savas valsts nākotnes veidošanā ir atkarīga ne tikai no politiskajām partijām kā varas realizētājām, bet lielā mērā - arī no biedrībām, kurās biedrojoties, cilvēki var nonākt pie jaunām atziņām un tās izplatīt sabiedrībā, tā veidojot sabiedrisko domu, kura savukārt ietekmē politiskos lēmumus.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.