Iesaki rakstu: 
Domāju, ne tikai mani vien interesētu atbilde uz jautājumu – ar ko izskaidrojama „galma advokāta” Romualda Vonsoviča pārsteidzošās aktivitātes saistībā ar izsludināto, bet neviena vēl neredzēto grāmatu „Kolaborants”.
Pat grūti saprast, ka tā ir realitāte - Vonsovičs raksta uz visām malām vēstules, brīdinot, ka nav pieļaujams, lai viņam veltītas grāmatas reklāmā tiktu parādīts viņa portrets un pieminēts viņa vārds un uzvārds. Un raksta un rīkojas tik enerģiski, rausta tik dažādus pavedienus, ka "zem" viņa jau ir "pagūlusies" ne tikai nekaitīgā Latvijas Grāmatizdevēju asociācija, bet arī Latvijas radio un Latvijas televīzija...
Mani māc aizdomas - tik liela aktivitāte var būt tikai tad, ja kungam tiešām ir, ko slēpt. Un viņš naktīs tagad nevar gulēt, domādams, kādām lietām kāds ir ticis klāt.
Ko mēs par viņu līdz šim esam zinājuši? Nu, labi, bija viņš kolaborants, konjunktūrists, karjerists - un? Viņa līdzinieki mudž visapkārt gan no tās paaudzes, gan arī no jaunajām.
Ja nekā vairāk arī nebūtu, tad loģiskākā taktika būtu izturēties ar vienaldzību - lai tak pūlas, neko par mani nepierādīs, es ar saviem miljoniem, saviem kontaktiem un savu stāvokli sabiedrībā stāvu tam pāri. Un ar tādu pašu nicinošu nevērību izturēties arī pret tām lietām, kas grāmatā ir uzraktas.
Es pilnīgi spēju iztēloties advokāta runu, kura tajā grāmatā uzrakstīto vismaz pa lielākai daļai iztēlo kā mazsvarīgu. Ziniet, jūs nemaz nezināt, kādas tās lietas bija patiesībā un kā tas viss izskatījās tiesas zālē. Kaut kā tā.
Bet var būt lietas (ar tiem pašiem nāvessodiem vai ar kādu īpaši niknu padomju ideoloģijas sargāšanu, cīņu pret disidentismu), kurām arī šodien nav viegli uzšķaudīt, ja vien ir uzrakts vairāk. Tā reakcija ir tāda, ka ļautiņš notrūcies.
Kaut gan es varbūt pārāk labi par viņu domāju. Varbūt viņš vienkārši ir tādā varas apziņā, ka nevar iedomāties, ka pret viņu jebkādā lietā kāds drīkstētu vērsties. Un tagad vienkārši ir nepārejošā šokā…
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.