No KNAB "paklusām" atlaista izmeklētāja; birojs noliedz, ka iemesls bijis zādzība no lietām
PIETIEK01.04.2012.
Komentāri (19)
Iesaki rakstu: 
Marta beigās no darba Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) bez lieka trokšņa atbrīvota kāda izmeklētāja, un, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, tas noticis pēc tam, kad atklājies: notikusi materiālu zādzība no biroja lietvedībā esošiem kriminālprocesiem, iespējams, operatīvās informācijas nesankcionēta noplūde. KNAB apstiprina izmeklētājas aiziešanu, bet noliedz, ka notikusi nesankcionēta piekļuve lietām un nodarīts kāds kaitējums.
Pēc informētu avotu Pietiek stāstītā, KNAB izmeklētājai no darba bijis jāaiziet pēkšņi, kad atklājies, ka viņa piekļuvusi kolēģu izmeklēto lietu materiāliem. Saskaņā ar oficiāli neapstiprinātu informāciju konstatēta zādzība, un pastāv aizdomas par operatīvās informācijas nesankcionētu nopludināšanu.
Pietiek ir zināms izmeklētājas vārds, un KNAB viņas identitāti apstiprināja, vienlaikus noliedzot neoficiāli izskanējušo informāciju par viņas aiziešanas iemesliem. Arī dienesta pārbaudei neesot bijis pamata.
"Izmeklētāja ir aizgājusi no darba pēc pašas vēlēšanās. Pieņēmumam par zagšanu principā nav nekāda pamata, arī ar kaitējuma nodarīšanu aiziešanai nav saistīta. Arī dienesta pārbaudei nebija pamata," Pietiek informēja KNAB preses sekretārs Andris Vitenburgs.
Ar KNAB priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku Pietiek sazināties neizdevās - viņš uz tālruņa zvaniem neatbildēja tāpat kā viņa vietniece Juta Strīķe. Otrs KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks sazvanīts apstiprināja konkrētās izmeklētājas aiziešanas faktu, bet atteicās no jebkādiem komentāriem par tā iemesliem, jo konkrētā darbiniece nav strādājusi viņa pakļautībā un "nebūtu korekti man komentēt".
Runa ir par gados jaunu izmeklētāju, kura KNAB strādājusi neilgu laiku, viņas karjera tiesībsargājošajās iestādēs ir bijusi neilga - nedaudz vairāk kā pusotrs gads. Iepriekš sieviete strādājusi Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē par inspektori. Saskaņā ar KNAB mājaslapā pieejamajiem biroja darbinieku algu sarakstiem izmeklētājas mēnešalga bijusi mazāka par 400 latiem. Pēdējais pieejamais algu saraksts, kurā minēts viņas vārds, ir par šā gada februāri.
Neoficiāli izskan versija, ka KNAB vadība izvēlējusies gadījumu nepubliskot un izmeklēšanu neuzsākt, lai biroju nesatricinātu jauns skandāls par informācijas noplūdi. Pērnajā rudenī KNAB jau satricināja šāds skandāls - tā dēvētā "Jaundžeikara lieta". Tās izmeklēšanā noskaidrots, ka KNAB izmeklētāja Zanda Liniņa ar sava vīra uzņēmēja starpniecību varētu būt Aināram Šleseram pietuvinātajam kādreizējam iekšlietu ministram Dzintaram Jaundžeikaram nopludinājusi KNAB operatīvo informāciju. Arī toreiz izmeklēšanu uzsāka Drošības policija, nevis KNAB.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
