Iesaki rakstu: 
Decembra pašā sākumā apcerīgi un mazliet skumīgās noskaņās atvadījāmies no LNT ziņām. Arī man bija tāda kā savāda sajūta – nu kā var beigties kaut kas tāds, kas šķities vienmēr klātesošs? Nozīmīgās pārmaiņas Latvijas mediju telpā gan bija izziņotas jau kādu brīdi iepriekš ar sekojošo neizbēgamo ņemšanos par to, kā tā drīkst, vai vispār drīkst un kur skatās policija NEPLP!
Teikšu atklāti, man personīgi šī aiziešana nāk kā neliels atvieglojums. Galu galā jau gadiem ilgi mums, nelielajai un ne pārāk maksātspējīgai latviešu auditorijai, katru vakaru bija veselas trīs atsevišķi producētas TV ziņu programmas, un ekonomiski man šī situācija šķitās absurda. Beidzot šī sirrealitāte ir beigusies, lai arī atgriešanās realitātē mēdz būt skarba.
Mazu privāto masu mediju biznesa modelis vairs nebija iespējams apstākļos, kad pats princips – masu mediju monopols – vairs nav spēkā, ir beigts un pagalam. Gan komercija, gan politika vairs nav atkarīga tikai no masu medijiem vien, to loma pēdējo desmit gadu laikā ir strauji marginalizējusies.
Raksturīgi, ka LNT dibinātājs un līderis Andrejs Ēķis kompāniju pārdeva skandināviem īsi pēc 2010. un 2011. gada vēlēšanu batālijām. Modelis bija sevi izsmēlis. Ja reiz politika vairs nav pilnībā atkarīga no TV, nav arī ekonomiska pamata ziņu dienesta uzturēšanai. Skandināvi pamocījās, pamocījās un visu saimniecību pārdeva amerikāņiem. Tie galu galā apskatījās, par ko naudiņa ienāk, par ko iziet, un izdarīja secinājumus. Bez mūsu lokālās apcerības un gaišajām skumjām – čiks, un nost!
Tā kā es neesmu ticis prom no darbiem pavisam, manos pienākumos joprojām ietilpst ziņu lasīšana un klausīšanās, plus iknedēļas atmaskojošo TV raidījumu trīs sērijas svētdienas vakaros. Atšķirībā no vairākuma publikas, kas to dara brīvprātīgi, man par šo aumež grūti izciešamo nodarbi maksā, bet svētdienas vakars tomēr sačakarēts. Turpmāk vakari būs vieglāki, un gan jau arī TV3 nepaliks šai formātā un grafikā mūžīgi.
Protams, pašiem žurnālistiem no visa tā prieka maz. Galu galā tieši LNT ziņās strādāja spēcīga komanda, neapšaubāmi augstas klases profesionāļi, ar kuriem sadarbība veidojās skaidri un veiksmīgi. Tagad TV saimniecības sakratīšanas rezultātā būs attiecīgas pārmaiņas arī darba tirgū.
Atliek cerēt, ka pie laba papildinājuma tiks gan tie mediji, kas šobrīd iepeldējuši jaunu modeļu un formātu meklējumos, gan firmas un kantori, kas darbojas pī ār, public affairs, komunikāciju stratēģiju un citās visnotaļ smalkās imateriālās jomās. Krietnā daļā no šīm anštaltēm skapītī mēdz būt ducis dažādu smaržinātu tēju, ko piedāvāt apmeklētāja izvēlei, bet no duča it kā skolotu darbinieku nav neviena paša, kurš prastu salikt komatus trīs rindkopu tekstiņā.
Tā kā jaunajā, komunikatīvo platformu laikmetā vairs nav jātērē ārprātīgas summas savu ziņu izplatīšanai, akcents no izmaksām apraidē pāries uz izmaksām satura ražošanā. Nevis viens reklāmas rullītis miljons reižu pirms un pēc ziņām, bet miljons tieši virzītu ziņu pa taisno patērētājam.
Reiz tālajā 1995. gadā, brīdi pirms banku krīzes sprādziena, kādam savam draugam teicu, ka viss ir cauri. Beigas. Uz ko atbildē saņēmu maksimu, kura derēs arī šodien: īstu beigu nemaz nav, ikkatras beigas ir kaut kā cita sākums. Vienmēr.
Pārpublicēts no aprinkis.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
