Iesaki rakstu: 
21. martā laikraksta Ludzas Zeme redakcijai draudēja sociālajos tīklos aizdedzināt redakciju, tāpēc par to redakcija vērsās policijā ar iesniegumu. Apmēram 20 cilvēki atbalstīja agresīvos draudus, pievienojot atbilstošu vērtējumu komentāram.
Cits gadījums - tāpat 21. martā Ludzas Zemes laikraksta redakcijā ieradās kāds pavecs vīrietis, agresīvi uzvedās, runāja krieviski. Viņš kliedza, ka ukraiņu bēgļi izkrāpuši no viņa 500 eiro. Vīrietis draudēja, ka ņemšot benzīnu un iešot meklēt šos ukraiņu bēgļus, lai viņus aizdedzinātu.
Nav izslēgts, ka Krievijas labā strādājoši provokatori uzdodas par ukraiņu bēgļiem, lai noskaņotu vietējos iedzīvotājus pret Ukrainas brīvības cīnītājiem. Redakcija par šo incidentu ziņoja policijai. Tika uzrakstīts iesniegums.
Tāpat redakcija 21. martā uzzināja, ka naktī no piektdienas uz sestdienu kāds nelietis uzlīmējis uz redakcijas loga (attēlā norādīts ar bultu) jaunpieņemto Krievijas fašistu svastiku “Z” burta veidā – liela izmēra baltā krāsā. Šī zīme faktiski nozīmē draudus tiem, kuri nosoda Krievijas agresiju Ukrainā, ko pašlaik aktīvi dara izdevums. Zīmi nobildēja un noņēma policija, ko dežūras gaitā policisti ieraudzīja ap plkst. 8.00 no rīta.
Aizdomas par šo uzlīmi krīt uz “Z” burta un sprāgstvielu cienītāju Valentīnu, ar kuru vienā ēkā diemžēl atrodas Ludzas Zeme redakcija. Viņa veikals tirgo preces makšķerniekiem, medniekiem, kā arī pārdod pirotehniku. Taču nav izslēgts, ka, līmējot Z burtu, darbojās citi putinisti un tie, kuri ieinteresēti eskalēt situāciju sabiedrībā un iebiedēt presi.
Ludzas Zemes darbinieks saņēmis rupjus telefonzvanus un draudu SMS un vēstules ar prasību aizvākties no Ludzas saistībā ar savu profesionālo darbību un nostāju Ukrainas jautājumā, par ko arī redakcija ir vērsusies policijā ar iesniegumiem. Arī vēl viena žurnāliste un redaktore tiek aicinātas atstāt Ludzu un braukt dzīvot citur.
* laikraksta Ludzas Zeme galvenā redaktore
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
