Iesaki rakstu: 
Tagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu Saeimas telpās. Nākamajā rītā deputāts tika palaists brīvībā. Kaimiņam kā aktierim izdevās izcila performance – samulsums, bailes, pēc tam varonīga apņēmība, kas atspoguļojās viņa sejā dažādos veidos. Tolaik Kaimiņam un viņa partijai vēl bija daudz fanu, kuri gaidīja elka iznākšanu no cietuma. Tā gan tagad ir tāla pagātne.
Savus atbalstītājus Kaimiņš ir izzaudējis, huligānisku politālēšanos ir atmetis, ir satuvinājies ar valdošās koalīcijas partijām (“Jauno Vienotību”), ir “piejaucēts”. Kaimiņa “labošanās”, iespējams, ir par to, lai viņam par grēkiem (tādiem, par kuriem draud kriminālatbildība) nekas nebūtu. Tā tas no malas izskatījās un izskatās joprojām.
Mazāk publiski bija pamanāms, ka reizē ar Kaimiņu tika aizturēts arī politiķis Atis Zakatistovs un uzņēmējs Viesturs Tamužs, kurus tāpat uz īsu brīdi paturēja apcietinājumā, bet pēc tam palaida brīvībā.
Kādēļ tas notika, un par ko bija stāsts?
Stāsts sākās ar to, ka 2017. gadā tika sākts kriminālprocess sakarā ar pavisam reālām aizdomām, ka šveicietis Rudolfs Meroni ir nelikumīgi finansējis Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu un viņa tolaik veidoto partiju “KPV LV”, izmantojot fiktīvus reklāmas līgumus. Proti, kriminālprocess tika uzsākts par “nelikumīgu partiju finansēšanu, starpniecību partiju finansēšanā un nelikumīga finansējuma pieņemšanu”, jo, citējam, “Rudolfs Meroni, izmantojot savus personīgos un uzņēmuma finanšu līdzekļus, ar citu personu starpniecību, iespējams, veica nelikumīgu vairāku politisko partiju finansēšanu lielā apmērā”.
Arī iemesls, kāpēc Meroni varētu būt gribējis nelikumīgi finansēt “vairākas politiskās partijas”, ir nepārprotami norādīts procesuālajos dokumentos: “Kriminālprocesā tika iegūtas ziņas, ka Šveices advokāts Rudolfs Meroni, kuram LR Ģenerālprokuratūra uzticējusi pārvaldīt Ventspils mēra Aivara Lemberga ģimenei piederošos īpašumus, vēloties ietekmēt politiskos procesus un iespaidot politiskos lēmumus Latvijā, iespējams, ir nelikumīgi finansējis politiskās partijas un atsevišķus politiķus.”
KNAB bija saskatījis visai iespaidīgu summu - 200 000 eiro, kas fiktīvu reklāmu veidā nonāca Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa uzņēmumā “Suņu būda”. Tā nebija vienīgā nauda, kas platā straumē plūda no Rudolfa Meroni kontrolētajiem uzņēmumiem uz politiķu kabatām.
Kā tas gadījās, kā ne, KNAB nevis meklēja, kā ņemt ciet un atmaskot Rūdolfu Meroni, bet uzsāka manipulācijas ar apsūdzībām un kriminālprocesiem, izveidojot atvaru, kurā tika ierautas ar sākotnējo lietu pavisam nesaistītas personas.
Tā kā Meroni Ģenerālprokuratūrai un valdošajai politiskajai elitei bija un, iespējams, pat arī vēl tagad ir “svētā govs”, procesi tika samudžināti tiktāl, ka uz apsūdzēto sola nonāca nevis Meroni un Kaimiņš, bet uzņēmējs Tamužs un “KPV” politiķis Zakatistovs.
Ko sliktu viņi ir vai nav darījuši - to noskaidrot un spriest nācās tiesai. Tad nu beigu galā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa pagājušajā ceturtdienā pilnībā attaisnoja Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru, Saeimas deputātu Ati Zakatistovu un uzņēmēju Viesturu Tamužu.
Apsūdzība bija par krāpšanu, kuras, kā tagad ir izrādījies, nemaz nav bijis. Rakstu lasiet šeit. Zakatistovs saņēmis 2000 eiro mēnesī no Tamuža firmas it kā par fiktīvām konsultācijām. Kriminālprocesa gaitā noskaidrojās, ka konsultācijas tomēr bijušas īstas - Tamuža firmai tās ir bijušas vajadzīgas un vismaz 2000 eiro mēnesī vērtas. Zakatistova izglītība, zināšanas un kompetence tēmā ir bijusi pietiekama. Firma nav cietusi, un krāpšanas nav bijis.
Tā gadās. Neba pirmā reize, kad sākumā izskatās, ka nu tik būs varena lieta, bet pēc tam KNAB no tās izkaļ čiku. Tas jau vairs nav ne interesanti, ne smieklīgi. Tas tikai rāda, cik pavāja profesionalitāte ir bijusi KNAB izmeklētājiem un cik politizēti tendenciozs ir bijis KNAB - skarbais KNAB knābis ir bijis vērsts nepavisam pret tiem, kam vajadzētu knābt.
Lai gan viss ir noskaidrojies, šī ir tikai pirmā tiesas instance. Sazin kā tagad rīkosies prokuratūra? Prokuratūra var turpināt vazāt Tamužu un Zakatistovu pa augstākām tiesas instancēm, pārsūdzot lietu. Ja prokuratūra tā darīs, bezjēdzīgi tiks tērēts tiesu varas laiks un nauda. Žēl, bet nav Latvijā tāda likuma, kas liktu atbildīgajām amatpersonām atmaksāt valstij bezjēdzīgos tiesu procesos izšķērdētu naudu.
Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
