Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pustukšas krēslu rindas un zaudējumi, kas nosegti no līdzekļiem, kuri nākuši no Ventspils arestēto uzņēmumu biznesa, - tā beidzies Ģenerālprokuratūras ieceltā “arestētās mantas glabātāja” Rūdolfa Meroni untums ar privātā mūzikas festivāla rīkošanu viņa privātajā Francijas chateau.


Pats nekustamais īpašums ar nosaukumu “Val de Mercy” atrodas R. Meroni īpašumā kopš deviņdesmitajiem gadiem, un tas nav iegādāts no Ventspilī arestētās mantas, taču tā nestie zaudējumi gan tiek segti visos iespējamos veidos.

Ieguldījums izrādījies fantastiski neveiksmīgs: kā rādīja Pietiek jau publicētā R. Meroni nodokļu deklarācija, nekādus ieņēmumus vai peļņu viņam nedod ne šis Francijas nekustamais īpašums, ne to pārvaldošā firma E.A.R.L. Domaines du Chateaux de Val de Mercy, ne vīnkopības firmele Grands Vins du Val de Mercy.

Sliktā pieredze ar Francijas īpašumu nav kavējusi tajā mēģināt rīkot brīvdabas mūzikas festivālu ar nosaukumu “festi'Val de Mercy”. Kā rāda internetā atrodamā informācija, šāds festivāls noticis 2014. un 2015. gadā (par agrākiem ziņas nav atrodamas), bet pēdējā reize bijusi 2016. gada 22. - 24. jūlijā, kad galvenajā koncertā ar uzstājies 40 mūziķu lielais Orchestre Les Solistes Français diriģenta Pola Ružjē vadībā, kas izpildīja Mocarta trešo vijoļkoncertu un vienu no simfonijām.

Visas reizes privātais festivāls izgāzies: nedaudzajās publiskotajās bildēs un pat 2016. gada festivāla oficiālajā bukletā redzamas neaizpildītas skatītāju rindas un tukši krēsli, neraugoties uz brīnišķīgo vasaras laiku un biļešu cenām diapazonā no 15 līdz 20 eiro. Nav atrodama neviena mūzikas apskatnieka recenzija, fotogalerija, video vai kaut pašu rīkotāju izsūtīta preses relīze.

2016. gada 11. aprīlī, acīmredzot prognozējot priekšā stāvošus zaudējumus jūlijā, R. Meroni regulāri pielietotais starpniekkantoris SIA Airtech (tas pats, kurš katru mēnesi maksāja naudu deputāta Artusa Kaimiņa “Suņubūdai”, bet iepriekš finansēja Ventspils domes bijušo opozīcijas deputātu Vladislavu Šafranski) aizskaitījis 300 tūkstošus eiro uz E.A.R.L. Domaines du Chateaux de Val de Mercy kontu. Pārskaitījums veikts no Airtech konta Nr. LV61NDEA0000083072291 Nordea bankā, un tam kā pamats ir uzrādīts “aizdevuma līgums”.

Savukārt mēnesi pirms festivāla - 27. jūnijā - no SIA MS Konsultanti veikts tiešs pārskaitījums 30 tūkstošu eiro apjomā uz festi'Val de Mercy kontu Credit Industriel et Commercial bankā, turklāt šoreiz pārskaitītāji nav pat papūlējušies sagatavot kādu fiktīvu “aizdevuma līguma” pamatu: kā naudas transfēra pamatojums norādīts... pats “transfērs”.

Iepriekšējā gadā MS Konsultanti pārskaitījuši E.A.R.L. Domaines du Chateaux de Val de Mercy 200 tūkstošus eiro, tātad kopsummām pa gadiem ir tendence pieaugt.

Abām šīm starpniekfirmām savs bizness nav un nekad nav bijis: to eksistences pamats visus gadus ir bijusi naudas saņemšana no reālām kompānijām (pārsvarā - ar Ventspils kriminālprocesos arestētajiem aktīviem saistītie ostas uzņēmumi) un pārskaitīšana tālāk vajadzīgajiem cilvēkiem vai uzņēmumiem.

Airtech “finansiālās darbības” kopš 2011. gada, kad to griesti bija ap 300 tūkstošiem latu, pieauga līdz vairāk nekā 3 miljoniem latu 2013. gadā, lai 2014. gadā kristos uz “nieka” 800 tūkstošiem eiro, toties 2015. gadā atkal novērojams pieaugums par miljonu eiro. Lielāko daļu no šīs naudas iemaksājusi A/S Ventbunkers, bet kaut kas ienācis arī no A/S Latvijas Naftas Tranzīts. Daļu no šādi iegūtās naudas Airtech tālāk aizskaita MS Konsultantu rīcībā.

Jāpiezīmē, ka tieši šogad visa šī shēmošana pēkšņi un negaidīti sākusi bremzēties: uz 7. aprīli SIA Airtech bija uzkrājies 70,9 tūkstošu eiro parāds (VID dati). Bet R. Meroni jau precīzi gadu nav atbildējis uz žurnālistu jautājumiem par to, vai visām šīm gadiem ilgajām darbībām ir iespējams arī kāds legāls, nekrimināls izskaidrojums, kas nebūtu saistīts ar arestētās mantas izzagšanu.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFoto

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...