Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Savas prezidentūras pēdējā mēnesī pašreizējais valsts prezidents Egils Levits vairākkārt visai pārliecinoši uzstājās, kas daudziem izraisīja pašsaprotamu jautājumu – kur tu biji agrāk? Kāpēc tikai tagad, kad jau ir ievēlēts cits prezidents, tu uzdrošinies runāt to, ko no tevis gaidīja četrus gadus?

Kad 2019. gadā Levitu ievēlēja, viņš solījās būt visas tautas prezidents, kurš būs visu Latvijas pilsoņu prezidents neatkarīgi no tautības, pārliecības, mantiskā statusa. Četrus gadus vēlāk viņš Saeimā ievēlētos deputātus jau dalīja “pareizajos” un “nepareizajos”, ar to it kā pamatojot savu nespēju pārvēlēties.

Negribu ievēlēties ar “nepareizo” balsīm, tāpēc no cīņas par prezidenta krēslu izstājos, Levits deklarēja. Izrādās, ka “nepareizajiem” Saeimā pat esot vairākums. Ja tā, tad lai arī šis vairākums vēlē savu prezidentu. Mani tas neapmierina. Tieši tāds ir viņa argumentācijas loģiskais tulkojums vienkāršā latviešu valodā.

Kāpēc šāda metamorfoze - no visas tautas, visu Latvijas pilsoņu (neatkarīgi no...) prezidenta līdz tautas mazākuma daļas prezidentam ar rekordzemu uzticības reitingu? Kāpēc tagad, kad vairs nav ko zaudēt, pēkšņi parādās drosme runāt un demonstrēt arī kādu noteiktāku pozīciju gan, uzrunājot Saeimu, gan LTV raidījumā “1:1”?

Atbilde ir acīmredzama pašā virspusē. Tieši tāpēc, ka nav vairs ko zaudēt. Jo viss jau ir zaudēts. Tagad pēc cīņas Levits cenšas vismaz savās acīs to vēlreiz no jauna pārspēlēt. Tagad viņš asi norāda uz valdības un Saeimas kļūdām, trūkumiem, uz nu jau leģendāro atpakaļslīdēšanu. Taču kur tu biji agrāk?

Jā, jau pirmajā 14. Saeimas sēdē Levits lietoja šo savu jaunizgudroto terminu - “atpakaļslīdēšana”, kas esot iesākusies iepriekšējās Saeimas laikā. Labi, apsveicam par drosmi norādīt uz nepadarīto un vāji padarīto. Lieliski, bet kāpēc par jaunās valdības vadītāju atkal tiek virzīta tā pati persona, kura vadīja valdību iepriekšējos četrus gadus? Tā pati persona, kuras laikā notika šī “atpakaļslīdēšana”?

Vai tik ne tāpēc, ka atpakaļslīdēšana skāra ne tikai Saeimu un valdību, bet vēl lielākā mērā visu prezidenta institūciju. Turklāt šī atpakaļslīdēšana bija daudz straujāka un redzamāka nekā valsts atpakaļslīdēšana. No visas tautas un visu Latvijas pilsoņu prezidenta uz tautas mazākās daļas prezidentu. No visas tautas prezidenta uz tādu, kurš visu četrgadi centās būt uzticams valdošās koalīcijas prezidents, bet beigu beigās arī tā viņu uzmeta. Brutāli, prasti, bez mazākās nožēlas. Kā izlietotu lupatu.

Lai labāk saprastu Levita politiskās atpakaļslīdēšanas cēloņus un izdarītu attiecīgus secinājumus nākotnei, jāatceras Levita ceļš uz Rīgas pili. Starp iespējamiem prezidenta amata kandidātiem Levits figurē jau sen. Kad tiek runāts par iespējamiem prezidentiem, Levita vārds tiek nosaukts jau vismaz divdesmit gadus. Varbūt ne gluži kā pirmais vai otrais, bet līdzās un pat priekšā tādām personām kā Baiba Rubesa (vairs netiek minēta) un tam pašam Uldim Pīlēnam (beidzot arī piedalījās vēlēšanu cīņā).

Par spīti tam, ka Levits daudzus gadus ir bijis prezidentu “rezervistu” sarakstā un viņu jau 2015. gadā Nacionālā apvienība bija gatava oficiāli nominēt, viņš piekrita kandidēt tikai 2019. gadā. Un arī toreiz (sic!) tikai tad, kad partijas bija apsolījušas nodrošināt viņam visas nepieciešamās balsis. Tikai tad, kad bija 100% garantēta uzvara, Levits bija gatavs iziet arēnā.

Šādai pārspīlētai piesardzībai, acīmredzamam drosmes trūkumam jau pirms prezidenta vēlēšanām vajadzēja radīt trauksmi sabiedrībā. Gļēvulība valsts pirmajai amatpersonai ir milzu trūkums, kas nevar neietekmēt viņa darbību. Gļēvulības kritērijs prezidenta izvēlē nākotnē obligāti jāņem vērā.

Šī gļēvulība atklājās jau pavisam drīz. Tad, kad viņam kā valsts prezidentam bija jāparaksta pirmais īsti nopietnais Saeimas pieņemtais likums. Tas 2019. gada novembrī bija “likums par 2020. gada valsts budžetu”. Likumā bija iestrādāta nelikumīga norma, kura bija pretrunā ar citu Saeimas pieņemto likumu par medicīnas darbinieku atalgojumu.

Pirms Saeima pieņēma 2020. gada budžetu, Levits intervijā LNT uz šo pretrunu norādīja un aicināja Saeimu kļūdu labot. Saeima Levita aicinājumu atklāti noignorēja, bet Levits, it kā nekas nebūtu noticis, likumu parakstīja. Tās, manuprāt, arī bija tās krustceles, kurās Levits nogriezās pa ceļu, pa kuru sākās slīdēšana lejup. Prezidents ar to apliecināja, ka ir politiski tukša vieta, netur spiedienu un nav cīnītājs. Viegli pakļaujas citiem.

Pēc pirmās padošanās tālāk jau viss aizgāja kā parasti tādos gadījumos. Levits kļuva par valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa un valdošās koalīcijas piedēkli. Par robotu, kurš apzīmogo citu pieņemtos lēmumus. Ordeņu dalīšana pēc svara un vairumā bija šīs politikas likumsakarīgs rezultāts. Jo straujāk krita paša reitings, jo vairāk bija jāpērk viedokļu līderu “mīlestība”. Maksājot ar ordeņiem, kuri Levita laikā devalvējās par mazvērtīgiem bļembukiem.

Var jautāt - kas tad galu galā noraka Levita prezidenta potenciālu, jo gaidas no viņa prezidentūras tālu pārsniedza reālos sasniegumus? Ne viens vien norāda uz viņa biroju, kurā ne pēdējo lomu spēlēja Latvijas Suslovs - Sarmīte Ēlerte.

Tiem, kuriem Suslova vārds neko nenozīmē, paskaidrošu, ka Brežņeva laikos Mihails Suslovs bija PSKP CK sekretārs ideoloģiskos jautājumos (otrais cilvēks valstī) un noteica PSRS ideoloģisko kursu. Tieši viņa laikā sākās strauja PSRS “atpakaļslīdēšana”, kas noveda pie Gorbačova “perestroikas” un PSRS sabrukuma. Tas gan Latvijai bija kā debesu dāvana, bet ne par to šoreiz runa.

Nav nekāda pamata neticēt Levita labajiem nodomiem, kad viņš stājās amatā. Droši vien viņš patiešām gribēja būt visas tautas prezidents. Kurš gan negribētu tāds būt. Bet, kā redzam no viņa tālākās darbības, viņš bija (ir) vājš, nenoturīgs, viegli ietekmējams cilvēks. Savukārt Ēlerte ir īsta knīpstanga. Stingra, nelokāma un tendēta pakļaut sev citus. Šādā rakstura īpašību kombinācijā nav grūti prognozēt, kurš šajā tandēmā būs zemtupeļnieks un kurš turēs kurpi uz otra kakla. Tā arī notika.

Šodien tā jau ir pagātne, tāpēc svarīgāk, lai Levita kļūdas nepieļauj jaunais prezidents. Ņemot vērā Edgara Rinkēviča pieredzi, esot biroja vadītājam Valda Zatlera prezidentūras laikā, jādomā, viņš šīs kļūdas būs ņēmis vērā. Nepadosies Saeimas un valdošās koalīcijas spiedienam cerībā uz balsīm nākamajās vēlēšanās. Neļaus savā birojā ieperināties pārmēru ambiciozām personām ar mesiānisku pārliecību. Nesāks cilvēkus šķirot pareizajos un nepareizajos.

Mums, parastajiem cilvēkiem, šāda šķirošana ir piedodama, bet valsts prezidentam ir jāstāv tam pāri. Pāri sīkajiem partiju un ideoloģisko cīņu kašķiem. Toties jābūt ar un par valsti, par tautu.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...