Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

13.Saeimas vēlēšanās par KPV.LV nobalsoja 120 264 balsstiesīgie, kas sastādīja 14,25%, tādējādi dodot 16 vietas.1 KPV premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam pat tika uzticēts izveidot valdību.2 Varētu pat teikt, ka partija nokļuva pie zvaigznēm, bet…

Kā atceramies – valdība netika izveidota. Tomēr KPV iekļuva to partiju skaitā, kuras veidoja koalīciju un ieguva pat trīs ministru amatu vietas.3 Šāds rezultāts jaunam politiskajam spēkam ir vairāk nekā ļoti labs. Tiesa, jau balsojuma laikā par valdības apstiprināšanu pieci KPV deputāti balsoja “Pret”.4

Tādejādi visai loģiski, ka vienas partijas dalītais balsojums par valdības apstiprināšanu, īpaši, ja valdībā ir pašas ministri, novedīs pie frakcijas sadalīšanās. Pirmais KPV deputātu frakciju atstāja Aldis Gobzems, kurš bija partijas Ministru prezidenta amata kandidāts, pēc Valsts prezidenta vēlēšanām partiju pameta Linda Liepiņa, pēc OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadības ievēlēšanas - Karina Sprūde un visbeidzot arī Didzis Šmits. Tādējādi KPV frakcijā palika tikai 12 deputāti. Šajā sakarā jāatzīmē, ka 2019.gada maijā veiktā aptauja uzrādīja, ka KPV atbalsta tikai 1,1% vēlētāju.5

Nav jābūt ģēnijam, lai saprastu, ka KPV nākamās Saeimas vēlēšanās ne tikai nesaņems tādu atbalstu, kāds bija tikko notikušajās, bet vispār ir apšaubāma tās iekļūšana Saeimā. Bet nu, laiks rādīs.

Būtiskākais, ko vēlos pateikt – paanalizēt KPV notikušās aktivitātes, lai mēģinu saprast – vai KPV tagad ir stūrī iedzīta vilka politika un vai drīzumā nesāks skanēt trauksmes zvani ārkārtas vēlēšanām.

KPV Saeimā ievēlēto nesaskaņu un dažādu domstarpību ir bijis tik daudz, ka diezgan droši šai partijai var iedot godpilno 1.vietu par ietekmes zaudēšanu visīsākā laika posmā.

Tas, ka partiju pirmais atstāja tās Ministru prezidenta amata kandidāts, jau bija visnotaļ unikāla lieta. Tik daudzu deputātu aiziešana arī nav biežs gadījums, bet partijas dibinātāja atcelšana no frakcijas priekšsēdētāja biedra amata – tas jau atkal nebijis gadījums. Kautrīga pieminēšana, ka frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs izdots kriminālvajāšanai, jau tad vien tāds sīkums sanāk.

Līdz ar to var uzskatīt, ka visi tā saucamie vadītāji dažādu iemeslu vairs nav noteicēji un vietas tukšas nevar palikt.

Tad nu KPV ir sākušies iekšējie procesi, kuru rezultātā varu savās rokās cenšas iegūt jaunas sejas. Te arī ilgi nebija jāgaida turklāt, notikušās darbības izskatās tik koordinētas, ka tās par sakritībām, varētu nosaukt tika prātā jukušais. Proti, visi trīs partijas "KPV LV" ministri - labklājības ministre Ramona Petraviča, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens un ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro - pārtraukuši darba attiecības ar savu ministriju parlamentārajiem sekretāriem. Darba attiecības uzteiktas Labklājības ministrijas parlamentārajam sekretāram Robertam Spručam, Iekšlietu ministrijas (IeM) parlamentārajam sekretāram Aldim Blumbergam un Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārajam sekretāram Kristam Berganam-Berģim.

Jāatzīmē, ka parlamentārais sekretārs atbilstoši attiecīgā Ministru kabineta locekļa kompetencei uztur saikni ar Saeimu un tās komisijām, pārstāv attiecīgo Ministru kabineta locekli likumdošanas procesā Saeimā, piedalās likumprojektu sagatavošanā un izskatīšanā, kā arī veic citus Ministru kabineta locekļa dotos uzdevumus un pilda normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. Visbiežāk par parlamentārajiem sekretāriem ir attiecīgās partijas pārstāvji, turklāt, visnotaļ ietekmīgi, lai varētu realizēt savas funkcijas.

Parlamentārā sekretāru maiņa visbiežāk ir saistīta ar personāliju pārbīdēm partijā, bet konkrētajā gadījumā notikušais liecina par spēku samēra izmainīšanu partijas iekšienē. Tomēr vairāki frakcijas deputāti norādīja, ka nesaskaņas ar ministriem vēl vairāk šķels jau tā sadrumstaloto partiju un saasina iekšējās attiecības.

Daļa partijas biedru neatbalsta šādu ministru attieksmi - muguras uzgriešanu savējiem. Savukārt paši atlaistie arī nejūtas pārāk labi. Proti, Spručs uzskata, ka savus pienākumus pildījis maksimāli labi un neslēpj vilšanos, sakot, ka viņš ticis atlaists, un nav saņēmis nekādu skaidrojumu. “Iespējams, es rīt izstāšos arī no šīs politiskās organizācijas,” LTV sacīja Spručs, atzīstot, ka ir ļoti vīlies.6

Īpašas uzmanības vērts ir arī ekonomikas ministra Ralfa Nemiro 19.jūnijā pieņemtais lēmums atlaist “Latvenergo” padomi. Viņš skaidroja, ka lēmums atlaist “Latvenergo” padomi pieņemts, ņemot vērā trešdien, 19.jūnijā, saņemto dienesta ziņojumu, kas ietver padomes darba izvērtējumu.

Pieņēmu izšķirīgu lēmumu, izejot no dienesta ziņojuma, kuru saņēmu vakar,” sacīja ministrs, piebilstot, ka ceturtdien sniegs arī skaidrojumu Ministru prezidentam par attiecīgo lēmumu.7

Vienu gan var uzteikt – R.Nemiro lieki laiku nekavē – šodien saņem ziņojumu, rīt atlaiž, bet – vai tas neliecina, ka varbūt pat nav centies iedziļināties jautājuma būtībā? Kā argumenti tika minēti, ka atlaistā “Latvenergo” padome nepietiekami strauji risināja jautājumu par “Sadales tīkla” tarifu samazināšanu, kā arī vairāki uzņēmuma rādītāji varētu būt uzlabojami. Diskutabls jautājums, kas ir strauji vai nestrauji. Tā arī – pat ideālā uzņēmumā būs rādītāji, kurus varēs uzlabot. Tamdēļ nākas nonākt pie secinājuma, ka iemesls vairāk meklējams nevis profesionālajos jautājumos, bet kādos citos.

Pēc iepriekšējās padomes atlaišanas AS “Latvenergo” padomes priekšsēdētāja amatā R.Nemiro iecelis Pāvelu Rebenoku. Jātzīmē, ka Nemiro deklarācijā norādījis, ka viņš ir valdes loceklis SIA "ECB Assets". Tāpat publiska informācija liecina, ka Nemiro ir sadarbības partneris zvērinātu advokātu birojā "Rebenoks&Vilders". Advokātu biroja partneris Pāvels Rebenoks patlaban ir zāļu ražotāja "Olainfarm" padomes priekšsēdētājs.8

Šādi paskatoties, vairs nerodas ne mazākās šaubas, ka R.Nemiro atlaida iepriekšējo padomi, lai tās vietā ieceltu savu draugu.

Nedrīkst arī nepieminēt kā premjera, tā arī pārējo politisko spēku pārstāvju paustais par notikušo. Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) lēmumi par AS “Latvenergo” padomes maiņu ir nepārdomāti un sasteigti, kā arī neatbilst labas pārvaldības principiem, šādu viedokli sociālajā tīklā “Twitter” paudis premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Viņaprāt, šiem lēmumiem trūkst pamatojuma. “Pieprasu ministra paskaidrojumus,” raksta Kariņš.9

Viss iepriekš minētais parāda, ka KPV faktiski ir partija, kura zaudējusi visu savu vēlētāju atbalstu, pielaista pie varas un ļoti labi apzinās, ka nākamoreiz šādas iespējas nebūs. Tamdēļ notiek spēle uz visu banku. Proti, maksimāli iegūt kādu informāciju vai izveidot aizmetņus, kuri varētu nākotnē noderēt.

Tiesa, nav izslēgta iespējamība, ka vēlāk KPV būs tikai plika izkārtne, bet faktiski visu “dienas kārtību” noteiks cits politisks spēks. Respektīvi – vairāk sanāk stūrī iedzīta vilka politika, kuru nosacīti pieļaus, līdz zināmai robežai, arī pārējie politiskie spēki. Jāapzinās, ka KPV izslēgšana no valdības pašlaik nav vienkārša iespējama, jo tādā gadījumā valdība kritīs.

Arī pārējās koalīcijas partijas saprot, ka KPV faktiski ir norakstāmi, bet, ar detonatoru rokās. Proti, bez viņiem nav iespējams nodrošināt koalīcijai vairākumu. Tādējādi KPV tiks pieļauts uzvesties daudz brīvāk nekā citos gadījumos, ja vien nesapratīs, ka ārkārtas vēlēšanas ir daudz izdevīgāk rīkot, jo tad Saeimas sastāvs noteikti būs citādāks.

Ja nonāks līdz ārkārtas vai pienāks kārtējās Saeimas vēlēšanas, tad pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas nav šaubu, ka KPV atradīsies ļoti dziļā bezdibenī.

1 https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectionResults

2 https://www.apollo.lv/6462291/prezidents-izveidot-valdibu-uztic-gobzemam

3 https://lvportals.lv/norises/301537-apstiprinata-jauna-valdiba-2019

4 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-ar-61-balsi-apstiprina-karina-valdibu.a306979/

5 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saskanai-lielakais-kritums-attistibaipar-apsteidz-jauno-vienotibu.a318237/

6 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/visi-kpv-lv-ministri-partraukusi-darba-attiecibas-ar-saviem-parlamentarajiem-sekretariem.a322122/

7 http://www.la.lv/nemiro-pastasta-kas-tiesi-vinam-nepatika-latvenergo-padomes-darba

8 https://www.apollo.lv/6504171/potenciala-ekonomikas-ministra-paradsaistibas-47-320-eiro

9 https://ritakafija.lv/2019/06/20/premjers-latvenergo-padomes-maina-ir-nepardomata-un-sasteiga/

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...