Iesaki rakstu: 
13.Saeimas vēlēšanās par KPV.LV nobalsoja 120 264 balsstiesīgie, kas sastādīja 14,25%, tādējādi dodot 16 vietas.1 KPV premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam pat tika uzticēts izveidot valdību.2 Varētu pat teikt, ka partija nokļuva pie zvaigznēm, bet…
Kā atceramies – valdība netika izveidota. Tomēr KPV iekļuva to partiju skaitā, kuras veidoja koalīciju un ieguva pat trīs ministru amatu vietas.3 Šāds rezultāts jaunam politiskajam spēkam ir vairāk nekā ļoti labs. Tiesa, jau balsojuma laikā par valdības apstiprināšanu pieci KPV deputāti balsoja “Pret”.4
Tādejādi visai loģiski, ka vienas partijas dalītais balsojums par valdības apstiprināšanu, īpaši, ja valdībā ir pašas ministri, novedīs pie frakcijas sadalīšanās. Pirmais KPV deputātu frakciju atstāja Aldis Gobzems, kurš bija partijas Ministru prezidenta amata kandidāts, pēc Valsts prezidenta vēlēšanām partiju pameta Linda Liepiņa, pēc OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadības ievēlēšanas - Karina Sprūde un visbeidzot arī Didzis Šmits. Tādējādi KPV frakcijā palika tikai 12 deputāti. Šajā sakarā jāatzīmē, ka 2019.gada maijā veiktā aptauja uzrādīja, ka KPV atbalsta tikai 1,1% vēlētāju.5
Nav jābūt ģēnijam, lai saprastu, ka KPV nākamās Saeimas vēlēšanās ne tikai nesaņems tādu atbalstu, kāds bija tikko notikušajās, bet vispār ir apšaubāma tās iekļūšana Saeimā. Bet nu, laiks rādīs.
Būtiskākais, ko vēlos pateikt – paanalizēt KPV notikušās aktivitātes, lai mēģinu saprast – vai KPV tagad ir stūrī iedzīta vilka politika un vai drīzumā nesāks skanēt trauksmes zvani ārkārtas vēlēšanām.
KPV Saeimā ievēlēto nesaskaņu un dažādu domstarpību ir bijis tik daudz, ka diezgan droši šai partijai var iedot godpilno 1.vietu par ietekmes zaudēšanu visīsākā laika posmā.
Tas, ka partiju pirmais atstāja tās Ministru prezidenta amata kandidāts, jau bija visnotaļ unikāla lieta. Tik daudzu deputātu aiziešana arī nav biežs gadījums, bet partijas dibinātāja atcelšana no frakcijas priekšsēdētāja biedra amata – tas jau atkal nebijis gadījums. Kautrīga pieminēšana, ka frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs izdots kriminālvajāšanai, jau tad vien tāds sīkums sanāk.
Līdz ar to var uzskatīt, ka visi tā saucamie vadītāji dažādu iemeslu vairs nav noteicēji un vietas tukšas nevar palikt.
Tad nu KPV ir sākušies iekšējie procesi, kuru rezultātā varu savās rokās cenšas iegūt jaunas sejas. Te arī ilgi nebija jāgaida turklāt, notikušās darbības izskatās tik koordinētas, ka tās par sakritībām, varētu nosaukt tika prātā jukušais. Proti, visi trīs partijas "KPV LV" ministri - labklājības ministre Ramona Petraviča, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens un ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro - pārtraukuši darba attiecības ar savu ministriju parlamentārajiem sekretāriem. Darba attiecības uzteiktas Labklājības ministrijas parlamentārajam sekretāram Robertam Spručam, Iekšlietu ministrijas (IeM) parlamentārajam sekretāram Aldim Blumbergam un Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārajam sekretāram Kristam Berganam-Berģim.
Jāatzīmē, ka parlamentārais sekretārs atbilstoši attiecīgā Ministru kabineta locekļa kompetencei uztur saikni ar Saeimu un tās komisijām, pārstāv attiecīgo Ministru kabineta locekli likumdošanas procesā Saeimā, piedalās likumprojektu sagatavošanā un izskatīšanā, kā arī veic citus Ministru kabineta locekļa dotos uzdevumus un pilda normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. Visbiežāk par parlamentārajiem sekretāriem ir attiecīgās partijas pārstāvji, turklāt, visnotaļ ietekmīgi, lai varētu realizēt savas funkcijas.
Parlamentārā sekretāru maiņa visbiežāk ir saistīta ar personāliju pārbīdēm partijā, bet konkrētajā gadījumā notikušais liecina par spēku samēra izmainīšanu partijas iekšienē. Tomēr vairāki frakcijas deputāti norādīja, ka nesaskaņas ar ministriem vēl vairāk šķels jau tā sadrumstaloto partiju un saasina iekšējās attiecības.
Daļa partijas biedru neatbalsta šādu ministru attieksmi - muguras uzgriešanu savējiem. Savukārt paši atlaistie arī nejūtas pārāk labi. Proti, Spručs uzskata, ka savus pienākumus pildījis maksimāli labi un neslēpj vilšanos, sakot, ka viņš ticis atlaists, un nav saņēmis nekādu skaidrojumu. “Iespējams, es rīt izstāšos arī no šīs politiskās organizācijas,” LTV sacīja Spručs, atzīstot, ka ir ļoti vīlies.6
Īpašas uzmanības vērts ir arī ekonomikas ministra Ralfa Nemiro 19.jūnijā pieņemtais lēmums atlaist “Latvenergo” padomi. Viņš skaidroja, ka lēmums atlaist “Latvenergo” padomi pieņemts, ņemot vērā trešdien, 19.jūnijā, saņemto dienesta ziņojumu, kas ietver padomes darba izvērtējumu.
“Pieņēmu izšķirīgu lēmumu, izejot no dienesta ziņojuma, kuru saņēmu vakar,” sacīja ministrs, piebilstot, ka ceturtdien sniegs arī skaidrojumu Ministru prezidentam par attiecīgo lēmumu.7
Vienu gan var uzteikt – R.Nemiro lieki laiku nekavē – šodien saņem ziņojumu, rīt atlaiž, bet – vai tas neliecina, ka varbūt pat nav centies iedziļināties jautājuma būtībā? Kā argumenti tika minēti, ka atlaistā “Latvenergo” padome nepietiekami strauji risināja jautājumu par “Sadales tīkla” tarifu samazināšanu, kā arī vairāki uzņēmuma rādītāji varētu būt uzlabojami. Diskutabls jautājums, kas ir strauji vai nestrauji. Tā arī – pat ideālā uzņēmumā būs rādītāji, kurus varēs uzlabot. Tamdēļ nākas nonākt pie secinājuma, ka iemesls vairāk meklējams nevis profesionālajos jautājumos, bet kādos citos.
Pēc iepriekšējās padomes atlaišanas AS “Latvenergo” padomes priekšsēdētāja amatā R.Nemiro iecelis Pāvelu Rebenoku. Jātzīmē, ka Nemiro deklarācijā norādījis, ka viņš ir valdes loceklis SIA "ECB Assets". Tāpat publiska informācija liecina, ka Nemiro ir sadarbības partneris zvērinātu advokātu birojā "Rebenoks&Vilders". Advokātu biroja partneris Pāvels Rebenoks patlaban ir zāļu ražotāja "Olainfarm" padomes priekšsēdētājs.8
Šādi paskatoties, vairs nerodas ne mazākās šaubas, ka R.Nemiro atlaida iepriekšējo padomi, lai tās vietā ieceltu savu draugu.
Nedrīkst arī nepieminēt kā premjera, tā arī pārējo politisko spēku pārstāvju paustais par notikušo. Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) lēmumi par AS “Latvenergo” padomes maiņu ir nepārdomāti un sasteigti, kā arī neatbilst labas pārvaldības principiem, šādu viedokli sociālajā tīklā “Twitter” paudis premjers Krišjānis Kariņš (JV).
Viņaprāt, šiem lēmumiem trūkst pamatojuma. “Pieprasu ministra paskaidrojumus,” raksta Kariņš.9
Viss iepriekš minētais parāda, ka KPV faktiski ir partija, kura zaudējusi visu savu vēlētāju atbalstu, pielaista pie varas un ļoti labi apzinās, ka nākamoreiz šādas iespējas nebūs. Tamdēļ notiek spēle uz visu banku. Proti, maksimāli iegūt kādu informāciju vai izveidot aizmetņus, kuri varētu nākotnē noderēt.
Tiesa, nav izslēgta iespējamība, ka vēlāk KPV būs tikai plika izkārtne, bet faktiski visu “dienas kārtību” noteiks cits politisks spēks. Respektīvi – vairāk sanāk stūrī iedzīta vilka politika, kuru nosacīti pieļaus, līdz zināmai robežai, arī pārējie politiskie spēki. Jāapzinās, ka KPV izslēgšana no valdības pašlaik nav vienkārša iespējama, jo tādā gadījumā valdība kritīs.
Arī pārējās koalīcijas partijas saprot, ka KPV faktiski ir norakstāmi, bet, ar detonatoru rokās. Proti, bez viņiem nav iespējams nodrošināt koalīcijai vairākumu. Tādējādi KPV tiks pieļauts uzvesties daudz brīvāk nekā citos gadījumos, ja vien nesapratīs, ka ārkārtas vēlēšanas ir daudz izdevīgāk rīkot, jo tad Saeimas sastāvs noteikti būs citādāks.
Ja nonāks līdz ārkārtas vai pienāks kārtējās Saeimas vēlēšanas, tad pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas nav šaubu, ka KPV atradīsies ļoti dziļā bezdibenī.
1 https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectionResults
2 https://www.apollo.lv/6462291/prezidents-izveidot-valdibu-uztic-gobzemam
3 https://lvportals.lv/norises/301537-apstiprinata-jauna-valdiba-2019
4 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-ar-61-balsi-apstiprina-karina-valdibu.a306979/
5 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saskanai-lielakais-kritums-attistibaipar-apsteidz-jauno-vienotibu.a318237/
6 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/visi-kpv-lv-ministri-partraukusi-darba-attiecibas-ar-saviem-parlamentarajiem-sekretariem.a322122/
7 http://www.la.lv/nemiro-pastasta-kas-tiesi-vinam-nepatika-latvenergo-padomes-darba
8 https://www.apollo.lv/6504171/potenciala-ekonomikas-ministra-paradsaistibas-47-320-eiro
9 https://ritakafija.lv/2019/06/20/premjers-latvenergo-padomes-maina-ir-nepardomata-un-sasteiga/
Seko mums 
Kādā senāku laiku dziesmā vai pat kinematogrāfiskā tēlā (atmiņa diemžēl vairs nav saglabājusi precīzākas ziņas par konkrētu avotu) – dzimtene alegoriski salīdzināta ar pamātes tēlu. Vai šis salīdzinājums patiešām ir absurds? Uzkrītoši pieaugošs empātijas deficīts pārvaldē (bet ne tikai), absurdā un nesamērīgā nodokļu nasta, uz tās rēķina pārmērīgi uzblīdusī un dāsni atalgotā birokrātija, ārišķīga eksaltācija un vienlaikus – neadekvāti augsts pašnovērtējums, tiesiskais nihilisms tur, kur tas nekādā gadījumā nedrīkstētu būt, un tamdēļ – nereti veselajam saprātam gluži vienkārši nepieņemama netaisnība – daudziem padarījusi dzīvi gluži vai nepanesamu. 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
