Iesaki rakstu: 
Vara katru dienu šokē ar aizvien jauniem un jauniem BEZKOMPROMISA PRETTIESISKUMA APLIECINĀJUMIEM! Tagad ziņas, ka notikušas kratīšanas pie žurnālista Lato Lapsas un pie politikas apskatnieka un publicista Jurģa Liepnieka. Par ko? Varas komentāri neseko! Vai viņu amata brāļi kaut kā uz to reaģēja? Vai skaļi brēca par ceturtās varas neaizskaramību vai kaut ko vismaz līdzīgu? Īpaši nemanīju! Laikam bail muti palaist, jo, kad tuvosies rudenī kampaņošanas laiks, var "nepiedalīt" pie partiju miljoniem vērtā pīrāga, ko pašreizējās varas partijas sev iedalīja jau pirmajās Saeimas sēdēs.
Ļaunajos laikos, kurus tik kaismīgi gadiem kritizēja sorosītu/liberālkomunistu politmafija, būvējot uz šīs kritikas savu JAUNO PASAULES KĀRTĪBU, ķerties klāt žurnālistam vai publicistam BIJA NEIEDOMĀJAMI! Tagad - smuki un cienījami KLUSĒJAM, kā teiktu zināms francūzis - izmantojam savu iespēju paklusēt! BRAVO!
Tikpat neiedomājami savulaik bija kādu atlaist tāpēc, ka viņš likumā pieļaujamā kārtā un veidā (parakstot atklātu vēstuli ar jautājumiem) pauž savu viedokli un iestājas par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem.
Kādu laiku atpakaļ tika atlaista sabiedrībā zināma sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Krapāne, un tikai dažas žurnālistes un soctīklotāji izteica savu sašutumu un nostājās pret jaunā valsts kontroliera Irkļa cūcisko rīcību! Kur pārējie cunftes dalībnieki? Gaida PR kampaņu pakalpojumu līgumiņus, jo vēlēšanas tuvojas?
Aktrise Sigita Pļaviņa tika atlaista no Liepājas teātra, un atkal viņas kolēģu un amata brāļu nodevīgā, kolaboracionistiskā klusēšana! Kur cienījamie mākslinieki - kolēģi? KUR? Un tādu cilvēku ir simtiem, kuru dzīves var sakropļot un iznīcināt tikai tāpēc, ka LĪDZCILVĒKI PAR VIŅIEM NEIESTĀJĀS!
Vai tiešām mūsu dvēselēs ir tik dziļi iesakņots TREKNĀS DZĪVES VERGA SINDROMS, ka, baidoties pazaudēt savus mazās dzīvītes sīkos labumiņus, mēs atļaujam izrēķināties ar mūsu līdzcilvēkiem? Kāpēc mēs piemirstam, ka mēs varam būt NĀKAMIE UPURI?
Jūs taču to redzat - Jūs ar maldiem un viltu pierunāja vakcinēties, tagad ķeras pie Jūsu bērniem, pie skolotājiem un mediķiem! BĒRNUS ARĪ UPURĒSIET, lai nezaudētu savas mazās dzīvītes ar to sīkajiem labumiņiem? SAŅEMAMIES! SAKUŽINAM SAVU PAŠAPZIŅU UN PARĀDĀM, KA MĒS NEESAM VERGI!
Seko mums 
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.