Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejai turpinot mēģinājumus slēpt nodokļu maksātāju naudas tēriņus, šīs iestādes administratīvajā tiesā zaudēto lietu skaits ir iesniedzies otrajā desmitā: 21. jūnijā Vējoņa kanceleja zaudējusi jau vienpadsmitajā administratīvajā lietā, šoreiz – saistībā ar kancelejas vadības slēpoto informāciju par pērn darbiniekiem izmaksātajām prēmijām, piemaksām un naudas balvām. Pietiek jau tradicionāli publicē tiesas spriedumu pilnā apmērā.

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2018. gada 21. jūnijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese A. Zariņa,

piedaloties atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts prezidenta kancelejas pārstāvēm Madarai Inkinai un Inesei Kahanovičai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz Lato Lapsas pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai sniegt Lato Lapsam 2017. gada 26. un 29. jūnija, kā arī 2017. gada 8. augusta informācijas pieprasījumos minēto informāciju un pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai atvainoties par pieprasītās informācijas nesniegšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2017. gada 26. un 29. jūnijā pieteicējs Lato Lapsa vērsās Valsts prezidenta kancelejā ar pieprasījumu, lūdzot sniegt šādu informāciju: par katru Valsts prezidenta kancelejas darbinieku, kuram no 2017. gada 1. janvāra līdz 31. maijam ir pārskatīts noteiktā mēneša atalgojuma apmērs un pieņemts lēmums par jaunu mēneša atalgojuma apmēru, norādot katra darbinieka vārdu, uzvārdu, ieņemamo amatu, pirms pieņemtā lēmuma noteikto atalgojumu, pēc pieņemtā lēmuma noteikto atalgojumu, nepieciešamību pārskatīt atalgojumu, personas, kas pieņēmušas attiecīgo lēmumu; par katru personu, kura no 2017. gada 1. jūnija līdz 30. jūnijam no Valsts prezidenta kancelejas ir saņēmusi prēmijas, novērtēšanas prēmijas, naudas balvas vai piemaksas ārpus darba līgumā noteiktā ikmēneša atalgojuma, norādot katras personas vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu, izmaksas lielumu un datumu, prēmijas, naudas balvas vai piemaksas pamatojumu, personu, kura piešķīrusi attiecīgo prēmiju, naudas balvu vai piemaksu.

2017. gada 8. augustā pieteicējs vērsās Valsts prezidenta kancelejā ar pieprasījumu, lūdzot sniegt šādu informāciju: par katru personu, kura no 2017. gada 1. jūlija līdz 31. jūlijam no Valsts prezidenta kancelejas ir saņēmusi vai par kurām minētajā laikā ir pieņemts lēmums par prēmijas, novērtēšanas prēmijas, naudas balvas vai piemaksas ārpus darba līgumā noteiktā ikmēneša atalgojuma noteikšanu, norādot katras personas vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu, izmaksas lielumu un datumu, prēmijas, naudas balvas vai piemaksas pamatojumu, personu, kura piešķīrusi attiecīgo prēmiju, naudas balvu vai piemaksu.

[2] Ar Valsts prezidenta kancelejas 2017. gada 17. jūlija vēstuli Nr. 1207 pieteicējs informēts, ka atbildes uz pieteicēja 2017. gada 26. un 29. jūnija iesniegumiem tiks sniegtas Informācijas atklātības likuma 15. panta pirmās daļas 3. punktā noteiktajos termiņos. Ar Valsts prezidenta kancelejas 2017. gada 1. augusta atbildēm Nr. 1292 un Nr. 1293 atteikts sniegt informāciju uz pieteicēja iesniegumos pieprasīto informāciju. Ar Valsts prezidenta kancelejas 2017. gada 23. augusta atbildi Nr. 1389 atteikts sniegt pieteicēja

2017. gada 8. augusta iesniegumā pieprasīto informāciju. Lēmumos norādīts tālāk minētais.

[2.1] Atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 12. aprīļa noteikumu Nr. 225 “Kārtība, kādā tiek publiskota informācija par amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām” 4. punktam Valsts prezidenta kanceleja tīmekļvietnē publisko informāciju par attiecīgās institūcijas amatpersonu vai darbinieku mēnešalgas apmēru sadalījumā pa amatu grupām.

[2.2]  Pieteicēja pieprasītā informācija nav publiski pieejama, un šādas ziņas ir sniedzamas normatīvajos aktos noteiktā kārtībā. Ziņu par personas atlīdzību nodošana pieteicējam ir datu apstrāde Fizisko personu datu aizsardzības likuma 2. panta 3. un 4. punkta izpratnē.

[2.3] No informācijas pieprasījuma nav skaidrs, kā iesniedzējs plāno nodrošināt labas pārvaldības principus un nodrošināt tiesiskumu valsts pārvaldē un kāda loma šo mērķu īstenošanā ir konkrētu fizisko personu datiem. Pieteicējs nav norādījis pamatojumu tam, kā pieprasītās informācijas nesniegšanas gadījumā tiktu aizskartas pieteicēja tiesības vai tiesiskās intereses. Kancelejas rīcībā nav informācijas, vai pieteicējs ir pārzinis Fizisko personu datu aizsardzības likuma izpratnē un reģistrējis datu apstrādi Datu valsts inspekcijā.

[2.4]  Iestāde pieteicējam ir ilgstoši izsniegusi visu viņa pieprasīto informāciju. Pieteicējs saņemto informāciju ir publicējis tīmekļvietnē pietiek.com, kā arī nodevis publicēšanai trešajām personām. Pieteicēja publicētā informācija nav neitrāla, ir sagrozīta un maldinoša. Publikācijās norādītas konkrētas amatpersonas un darbinieki, apšaubīts to darbs un darba rezultāti. Pēc publikācijām darbinieku vārdi publiski izskanējuši negatīvā gaismā, pamatojoties uz pieteicēja subjektīvu vērtējumu.

[2.5] Pieteicējam izsniegtie amatpersonu un darbinieku personas dati ir atrodami vairākās meklētājprogrammās, un pie publikācijām ir pievienoti negatīvi privātpersonu komentāri, kas aizskar Valsts prezidenta kancelejas cieņu un reputāciju. Darbinieki Valsts prezidenta kancelejai ir norādījuši, ka tiek pārkāpta viņu privātās dzīves neaizskaramība un lūdza pārtraukt turpmāku personas datu apstrādi.

[2.6] Pieprasītā informācija neveicina sabiedriski nozīmīgu diskusiju. Pieteicēja rīcība ar sniegto informāciju nav bijusi godprātīga. Hdz ar to turpmāka nodarbināto personu datu izsniegšana nav pieļaujama. Lietā nodarbināto tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību pārkāpums būtu būtiskāks nekā pieteicēja tiesību uz vārda brīvību īstenošanas ierobežojums.

[3] Administratīvajā rajona tiesā 2017. gada 1. augustā saņemts pieteicēja pieteikums par Valsts prezidenta kancelejas rīcības, pagarinot atbildes sniegšanas termiņu, atzīšanu par prettiesisku, pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai atvainoties par prettiesisko rīcību, kā arī pienākuma uzlikšanu sniegt pieprasīto informāciju.

Ievērojot, ka Valsts prezidenta kanceleja 2017. gada 1. augustā, tas ir, pēc pieteikuma iesniegšanas tiesā, ir sniegusi pieteicējam atbildi pēc būtības, atsakot sniegt pieprasīto informāciju, tiesa, atbilstoši pieteicēja interesēm, ierosinājusi lietu par pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai sniegt pieteicējam 2017. gada 26. un 29. jūnija informācijas pieprasījumos minēto informāciju, pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai atvainoties par pieprasītās informācijas nesniegšanu.

Administratīvajā rajona tiesā 2017. gada 5. septembrī saņemts pieteicēja pieteikums par pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai sniegt pieteicējam 2017. gada 8. augusta informācijas pieprasījumā minēto informāciju un morālā kaitējuma atlīdzināšanu - Valsts prezidenta kancelejas atvainošanos par pieprasītās informācijas nesniegšanu. Pieteikumos norādīti tālāk minētie argumenti.

[3.1] Pieprasītā informācija pieteicējam ir nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus.

[3.2] Valsts prezidenta kancelejas rīcība, nesniedzot pieprasīto informāciju, ir nepamatota un prettiesiska.

[3.3] Valsts prezidenta kancelejas 2017. gada 17. jūlija atbildes vēstule Nr. 1207, ar kuru pieteicējs informēts par atbildes sniegšanas termiņa pagarināšanu, pamatota ar Informācijas atklātības likuma 15. panta pirmās daļas 3.punktu. Informācijas atklātības likuma 15. panta pirmajai daļai nav 3. punkta, savukārt panta trešā daļa neattiecas uz iesnieguma izskatīšanas termiņu. Valsts prezidenta kancelejas rīcība, pagarinot informācijas izsniegšanas termiņu, pamatojoties uz tādu Informācijas atklātības likuma pantu un tā daļu, kas nav attiecināmi uz informācijas sniegšanas termiņa pagarināšanu, ir nepamatota un prettiesiska.

[4] Valsts prezidenta kanceleja tiesā iesniedza paskaidrojumu, kurā norāda, ka pieteicēja pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz atteikuma lēmumos norādīto. Paskaidrojumos papildus norādīts tālāk minētais.

[4.1] Pieteicējs nav sniedzis pamatojumu, kā izpaudies Valsts prezidenta kancelejas 2017. gada 1. augusta lēmuma Nr. 1292 prettiesiskums.

[4.2] Kopš 2015. gada jūlija līdz 2017. gada augustam pieteicējs ir vērsies Valsts prezidenta kancelejā ar 101 dažāda satura pieprasījumiem un iesniegumiem saistībā ar tās budžeta līdzekļa izlietojumu, kancelejas darbinieku darba izpildes novērtējuma analīzi, Valsts prezidenta darbību un citiem jautājumiem. No minētajiem 56 pieprasījumi un iesniegumi saņemti kopš 2017. gada janvāra.

[4.3] Laika posmā no 2016. gada janvāra līdz 2017. gada maijam Valsts prezidenta kanceleja iesniedzējam ir pa mēnešiem sniegusi informāciju par katru tās amatpersonai un darbiniekam piešķirto prēmiju, piemaksu vai naudas balvu, norādot konkrētās personas vārdu, uzvārdu, atlīdzības apmēru un piešķiršanas pamatojumu. Pieteicēja rīcībā nonāca liels apjoms informācijas, kas saturēja Valsts prezidenta kancelejas nodarbināto personas datus, kuri nebija publiski pieejami. Pieprasījumi tika pamatoti ar vēlmi veicināt tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus.

[4.4] Pieteicējs bez datu subjektu piekrišanas, pārkāpjot Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7. un 9. panta noteikumus, to datus publicēja internēta vietnē pietiek.com. Kancelejas darbinieku dati ir pieejami vairākās internēta meklētājprogrammās.

[4.5] Pieteicējs izsniegtos datus ir izmantojis atbilstoši saviem personīgiem ieskatiem, publiskajā telpā sniedzot sagrozītu, tendenciozu un izteikti negatīvu informāciju. Interneta vietnē pietiek.com publicētā informācija ir nepatiesa un par faktiem, kas nepastāv. Pieteicējs publikācijās sniedz subjektīvu vērtējošu viedokli, dodot tendenciozu un aplamu priekšstatu tālāk atspoguļotajam informācijas faktiskajam izklāstam. Regulāras, maldinošas un tendenciozas publikācijas rada daļai internēta vietnes sekotāju pārliecību, ka Valsts prezidenta kancelejā nodarbinātajām personām izmaksātā atlīdzība un tās apmērs ir prettiesisks, nelikumīgs un nesamērīgs budžeta līdzekļu izlietojums. Pieprasītā informācija ir izmantota ļaunprātīgi un pretēji tās izmantošanas mērķim.

[4.6] Interneta vietnē ir publicētas vairāk nekā 39 publikācijas, pie kurām pievienoti vairāk nekā 1000 neidentificējamu personu komentāri. Komentāri ir naidīgi, homofobiski, nodarbināto dzimumu aizskaroši, tajos ir izteikti draudi nodarbināto dzīvībai un veselībai. Pieteicējs mērķtiecīgi ir veicinājis attiecīgo personu negatīvo reakciju.

[4.7] Minētās publikācijas ir raisījušas debates publiskajā telpā par Valsts prezidenta kancelejas veikto valsts budžeta līdzekļu izmaksu likumību un lietderību. Publicējot neitrālu un nesagrozītu informāciju, korekti izmantojot saņemtos datus, debašu saturs būtu būtiski atšķirīgs un nebūtu vērsts uz pieteicēja personīgā viedokļa un pārliecības tiražēšanu.

[4.8] Interneta vietne pietiek.com nav reģistrēta atbilstoši likuma „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 9. pantā noteiktajai kārtībai. Izmantojot iestādes sniegto informāciju, pieteicējs nenodrošina masu informācijas līdzekļa funkcijas vārda brīvības jomā, sniedzot sabiedrībai patiesu un objektīvu informāciju.

Vietnē īpaši ir uzsvērts, ka tā ir reģistrēta Islandē, lai izvairītos no pienākuma dzēst konkrētas publikācijas vai komentārus. Interneta vietnē netiek ievērots aizliegums publicēt informāciju, kura aizskar fizisko un juridisko personu godu un cieņu vai ceļ neslavu, kā arī nav norādītas atbildīgās personas par negatīvo komentāru dzēšanu.

[4.9] Starp amatpersonām, par kurām ir publiski pieejamas ziņas, pieteicējam izsniegtā informācija ietvēra ziņas par darbiniekiem, kuri nav nedz politiskie darbinieki, ne arī sabiedrībā zināmas personas, un tie bauda daudz augstāku privātās dzīves aizsardzības līmeni.

[4.10] Pieteicējs nav sniedzis garantijas attiecībā uz personas datu pienācīgu drošību un konfidencialitāti, tostarp nepieļaujot neatļautu piekļuvi personas datiem vai to neatļautu izmantošanu, kā arī to, kādā veidā daru subjekti varēs realizēt tiesības uz savu personas datu dzēšanu un apstrādes neturpināšanu.

[4.11] Valsts prezidenta kanceleja nav tiesīga veikt tās amatpersonu un darbinieku datu apstrādi, apkopojot un nododot datus, kas saistīti ar darbinieku un amatpersonu atlīdzību trešajām personām, ja tam nav tiesiska pamata. Valsts prezidenta kancelejas nodarbinātie ne tikai lūdza to pārtraukt izsniegt pieteicējam personas datus, bet arī rakstveidā apliecināja, ka nepiekrīt savu personas datu apstrādei, ja nepastāv kāds no normatīvajos aktos noteiktajiem personas datu apstrādes pamatiem.

[4.12] Turpinot pieteicējam izsniegt Valsts prezidenta kancelejā nodarbināto personas datus, tā nevar nodrošināt Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteikto pienākumu izpildi.

[4.13] 2017. gada 17. jūlija vēstules Nr. 1207, ar kuru pieteicējs informēts par lēmuma pieņemšanas termiņu, pamatojumā pieļauta pārrakstīšanās kļūda, norādot Informācijas atklātības likuma 15. panta pirmās daļas 3. punktu, nevis 14. panta pirmās daļas 3. punktu.

[5] Tiesas sēdē atbildētājas pārstāves pieteikumu neatzina, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā, paskaidrojumos norādīto apsvērumu pamata. Pieteicējs uz tiesas sēdi neieradās, lūdza lietu izskatīt bez viņa klātbūtnes.

Motīvu daļa

[6] Pieteicējs lūdz izsniegt informāciju par Valsts prezidenta kancelejas darbinieku un amatpersonu mēnešalgu par laiku no 2017. gada 1. janvāra līdz 31. maijam, kā arī par izmaksātajām un noteiktajām piemaksām, prēmijām, naudas balvām 2017. gada jūnijā un jūlijā. Pieteicējs lūdz norādīt personas vārdu, uzvārdu, amatu, atalgojuma un prēmijas apmēru, piešķiršanas pamatojumu, lēmuma datumu, personu, kas pieņēmusi lēmumu par atlīdzinājuma un prēmijas piešķiršanu.

Iestāde atteica izsniegt pieprasīto informāciju, pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma 8. pantu, proti, tā ir par personas privāto dzīvi. No iestādes atbildes vienlaikus izriet, ka iestādes tīmekļa vietnē ir publiski pieejama informācija par darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām, bet vārdi, uzvārdi, amats un cita pieprasītā informācija tajā nav publicēta.

Lietā noskaidrojams, vai pieteicēja pieprasītā informācija ir vispārpieejama vai ierobežotas pieejamības. Ja tā ir ierobežotas pieejamības, vai tās izsniegšana ir samērīga.

[7] Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3. panta devītā daļa paredzēja, ka valsts vai pašvaldības institūcija tās mājaslapā internētā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā publisko informāciju par amatpersonu (darbinieku), izņemot šā likuma 9. un 10. pantā minētās amatpersonas (darbiniekus), atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām. Plašāku informāciju par amatpersonas (darbinieka), kā arī šā likuma 9. un 10. pantā minēto amatpersonu (darbinieku) atlīdzību sniedz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā (tiesību norma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2017. gada 31. decembrim).

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3. panta devītā daļa paredz, ka valsts vai pašvaldības institūcija tās mājaslapā internētā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā publisko informāciju par:

1) amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām;

2) šā likuma 15. panta vienpadsmitajā daļā minētajām speciālajām piemaksām, norādot to apmēru un būtisko funkciju vai stratēģiski svarīgo mērķi, kura ietvaros šī piemaksa noteikta (tiesību norma redakcijā, kas spēkā no 2018. gada 1. janvāra).

No minētajām tiesību normām izriet, ka publiskojama un attiecīgi arī vispārpieejama bija un ir informācija par amatpersonu un darbinieku atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas (mēnešalga, piemaksas, prēmijas, naudas balvas) apmēru sadalījumā pa amatu grupām. No pieteicēja norādītā izriet, ka viņam ir aktuāla ne vien informācija par darba samaksas noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām, bet arī informācija par konkrētai amatpersonai un darbiniekam izmaksāto darba samaksu, kā arī par piemaksu, prēmiju, naudas balvu izmaksu pamatojumu.

[8] Valsts pārvaldes iekārtas likuma 92. panta otrā daļa paredzēja, ka iestādes amatpersonām izmaksāto atalgojumu katru mēnesi publicē iestādes mājaslapā internētā, norādot vārdu, uzvārdu, amatu un izmaksātā atalgojuma summu, ja likums nenosaka citādi {tiesību norma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2017. gada 31. decembrim).

Tiesa secina, ka pieteicēja pieprasītā informācija par darba samaksu daļā, kas attiecas uz amatpersonām, bija publiskojama saskaņā ar tajā laikā spēkā esošo tiesisko regulējumu. Pieteicēja pieprasītā informācijā daļā par amatpersonām bija vispārpieejama. Iestādes piedāvātā pieeja vērtēt, kā un kam pieteicējs izsniegto informāciju ir izmantojis iepriekš, ir izmantojama, lemjot par ierobežotas pieejamības informācijas izsniegšanu. Vispārpieejamas informācijas gadījumā šāds vērtējums nav veicams, informācija ir izsniedzama.

Tiesai nav pamata secināt, ka pieprasītā informācija šajā daļā faktiski ir vai bija publiskota iestādes tīmekļa vietnē. Kā to norādīja iestādes pārstāves tiesas sēdē, kā tas izriet no pārsūdzētā lēmuma, iestādes tīmekļa vietnē bija publiski pieejama informācija par darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām, nekonkretizējot personas, kurām atalgojums izmaksājams.

[9] Lietā noskaidrojams, vai izsniedzama ari informācija par iestādes darbiniekiem. Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7. panta 5. punkts paredz, ka personas datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja likumā nav noteikts citādi un ja ir vismaz viens no šādiem nosacījumiem, proti, datu apstrāde nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības interešu ievērošanu vai realizētu publiskās varas uzdevumus, kuru veikšanai personas dati ir nodoti pārzinim vai pārraidīti trešajai personai.

Augstākā tiesa līdzīgā lietā ir atzinusi, ka sabiedrības tiesības zināt valsts budžeta līdzekļu izlietojumu valsts darbinieku un amatpersonu algām un prēmijām nevar nodrošināt, saņemot kopsavilkumu pa amatu grupām un neuzzinot katras personas individuālos ienākumus. Valsts budžeta līdzekļu izlietojumam jābūt pamatotam un, lai to varētu konstatēt, tam ir jābūt pārskatāmam. Par valsts līdzekļiem nodarbinātas personas datu, kas ir sabiedrības leģitīmas intereses lokā, aizsardzība ir mazāka, nekā tā ir privāti nodarbinātai personai. Turklāt, valsts iestādē strādājošie darbinieki, kuriem nav valsts amatpersonas statusa, valsts amatpersonas deklarācijas neaizpilda, taču tas nenozīmē, ka sabiedrības interese par darbiniekiem izmaksātajiem valsts finanšu līdzekļiem tāpēc ir mazāka. Šī interese ir tikpat leģitīma kā attiecībā uz valsts amatpersonām (sk. Augstākās tiesas 2010.gada 1.jūlija sprieduma lietā Nr. SKA-347/2010 20.punktu). Minētās tēzes ir atkārtotas arī citā līdzīgā lietā, kurā informāciju pieprasīja arī šīs lietas pieteicējs (sk.. Augstākās tiesas 2018. gada 28. maija sprieduma lietā Nr. SKA-208/2018 8. punktu).

No Augstākās tiesas sniegtajām atziņām izriet, ka sabiedrības tiesībām uzzināt informāciju par iestādes amatpersonu un darbinieku darba samaksu ir piešķirama priekšroka salīdzinājumā ar iestādes amatpersonu un darbinieku tiesībām uz privāto dzīvi. Turklāt izšķirošs nav apstāklis, vai informāciju pieprasa prese.

Salīdzinājumam - vācu tiesību literatūrā norādīts, ka iestādes darbinieku un amatpersonu vārdi, uzvārdi, ieņemamais amats, pienākumu apraksts ir vispārpieejama informācija. Šāda informācija nav uzskatāma par tādu, kas attiecas uz fiziskās personas privāto dzīvi. Attiecīgi minētās informācijas publicēšanai nav nepieciešama personas piekrišana, kā tas būtu gadījumā, ja tiktu izpausta informācija par personas privāto dzīvi. Minētie dati ir vispārpieejama informācija, tie nodrošina iestādes caurskatāmību arī no tajā strādājošā personāla aspekta (Schoch, Informationsfreiheitsgesetz, Kommentar, 2016, § 5, Rn. 97-101).

No Augstākās tiesas nolēmumos norādītā neizriet, ka līdz šim tiesa automātiski iestādes darbinieku un amatpersonu vārdus, uzvārdus, ieņemamos amatus, pienākuma aprakstus atzītu par vispārpieejamu informāciju, tomēr tas nemaina gala secinājumu, ka minētā informācija un arī informācija par iestādes darbinieku un amatpersonu darba samaksu ir izsniedzama, ja vien nav konstatējami kādi papildu apstākļi (piemēram, draudi valsts drošībai). Iestādes norāde, ka pieteicējs publicē iegūto informāciju, sagrozot faktus, interpretējot tos iestādes darbiniekiem nepatīkamā veidā, nav pietiekama informācijas izsniegšanas ierobežošanai.

[10] Valsts prezidenta kancelejas 2017. gada 12. janvāra rīkojuma Nr. 2017-1/001 pielikuma “Latvijas Valsts prezidenta kancelejas ierobežotas pieejamības informācijas un ierobežotas pieejamības informāciju saturošu dokumentu saraksts 2017. gadam” 29. punktā minēts, ka informācija Latvijas Valsts prezidenta kancelejas iekšējai lietošanai ir Latvijas Valsts prezidenta kancelejas darbinieku darba algas izmaksu saraksti, ja tie satur papildu datus bez kancelejas darbinieka un amatpersonas vārda, uzvārda, amata nosaukumu un atalgojuma {lietas 2. sējuma 130. lapa).

No minētās tiesību normas izriet, ka arī iestāde 2017. gadā informāciju par tās amatpersonu un arī darbinieku atalgojumu daļā, kas attiecas uz personas vārdu, uzvārdu, amata nosaukumu un konkrēto atalgojuma apmēru, neuzskatīja par ierobežotas pieejamības informāciju. Atbilstoši šādai pieejai iestāde arī tiesību normas ir tulkojusi un piemērojusi līdz 2017. gada jūnijam. Iestādes līdzšinējā rīcība, izsniedzot pieteicējam identiska satura informāciju par amatpersonām un darbiniekiem izmaksātajām piemaksām, prēmijām, naudas balvām par laiku no 2016. gada janvāra līdz 2017. gada maijam, nevērtējot tās izsniegšanas pamatotību, liecina, ka iestāde pieteicēja pieprasīto informāciju ir uzskatījusi par tādu, kas ir izsniedzama un kuras izsniegšana neaizskar iestādes amatpersonu un darbinieku tiesības uz privāto dzīvi (lietas 2. sējuma 42.-90. lapa). Turklāt tā kā iestāde jau iepriekš ir izsniegusi pieteicējam informāciju par tās darbinieku un amatpersonu vārdiem, uzvārdiem, amatiem, personu, kas pieņem lēmumu par prēmiju piešķiršanu, tad šī informācija jebkurā gadījumā nevarētu tikt uzskatīta par ierobežotas pieejamības, jo iestāde to jau ir publiskojusi.

No spēkā esošajām tiesību normām par strīdus periodu, tiesību literatūrā norādītā izriet, ka iestādes amatpersonu un darbinieku vārdi, uzvārdi, ieņemamais amats, pienākumu apraksts, izmaksājamās darba samaksas (mēnešalga, piemaksas, prēmijas, naudas balvas) apmēru ir vai nu vispārpieejama informācija vai tāda informācija, kuras izsniegšana sabiedrībai ir attaisnojama un samērīga.

[11] Pašreiz spēkā esošais tiesiskais regulējums liecina, ka pieteicēja pieprasītā informācija no 2018. gada 1. janvāra ir vispārpieejama informācija.

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma trešā panta 9.1 daļa paredz, ka papildus šā panta devītajā daļā noteiktajam cita informācija par amatpersonai (darbiniekam) izmaksāto darba samaksas apmēru ir pieejama valsts un pašvaldības institūcijas mājaslapā internētā Ministru kabineta noteiktajā apjomā. Lai aizsargātu amatpersonu (darbinieku) tiesības uz privāto dzīvi vai valsts drošību, Ministru kabinets ir ari tiesīgs noteikt informāciju par izmaksāto darba samaksas apmēru un attiecīgo amatpersonu (darbinieku), kura valsts un pašvaldības institūcijas mājaslapā internētā netiek publiskota.

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma trešā panta 9.2 daļa paredz, lai nodrošinātu Satversmes 100. pantā nostiprināto cilvēktiesību uz vārda brīvību, tai skaitā informācijas atklātību, ievērošanu un efektīvu īstenošanu iespējami ērti privātpersonām, visu valsts un pašvaldību strādājošo atlīdzība ir pilnīgi atklāta sabiedrībai šādā kārtībā:

1) institūcijas visām amatpersonām un visiem darbiniekiem aprēķināto atalgojumu un citas naudas summas, kas viņiem pienākas, katru mēnesi publicē institūcijas mājaslapā internētā, norādot vārdu, uzvārdu, amatu un aprēķināto summu, ja likums nenosaka citādi;

2) informācija par institūcijas amatpersonām un darbiniekiem aprēķināto atalgojumu un naudas summām, kas viņiem pienākas, iestādes mājaslapā internetā atrodas ne mazāk kā astoņus gadus. Ja institūciju likvidē, tās publicētās informācijas pieejamību līdz noteiktā termiņa beigām turpina uzturēt augstākas iestādes mājaslapā internētā;

3) Ministru kabinets nosaka tādas valsts pārvaldes iestādes, kā arī to amatpersonas un darbiniekus, kuru atalgojums un naudas summas, kas viņiem pienākas, nav publicējamas valsts drošības apsvērumu dēļ. kā ari gala termiņu, kura notecējuma beigās šī informācija kļūst atklāti vispārpieejama Latvijas Nacionālajā arhīvā.

Pašreizējais tiesiskais regulējums paredz pieteicēja pieprasītās informācijas izsniegšanu gan par amatpersonām, gan darbiniekiem, gan par mēnešalgu, gan piemaksām, prēmijām un naudas balvām. Arī likumdevējs, samērojot iestādes amatpersonu un darbinieku tiesības uz privāto dzīvi, ir atzinis, ka sabiedrības tiesības zināt par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu attaisno iestādes amatpersonu un darbinieku privātās dzīves ierobežojumu.

Informācija daļā par darba samaksas piešķiršanas pamatojumu arī neietver citus nepubliskojamus datus par personas privāto dzīvi, kā tas būtu, piemēram, sociālo garantiju gadījumā. Darba samaksas piešķiršana ir saistīta ar amatpersonas un darbinieka amata aprakstā norādīto pienākumu, kā ari papildu pienākumu izpildi (Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta pirmā daļa, 16. pants). Vienlaikus, ja iestāde tomēr secina, ka kādā no gadījumiem darba samaksas piešķiršanas pamatojums ietiecas kādas personas privātajā dzīvē, kas nebūtu publiskojama, tad informācija par darba samaksas piešķiršanas pamatojumu nav izsniedzama, ciktāl tā skar kādas personas privāto dzīvi.

[12] Pieteicējs lūdz atlīdzināt nodarīto morālo kaitējumu un uzlikt par pienākumu iestādei atvainoties pieteicējam par prettiesisko rīcību, neievērojot likuma normas.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 92. pantu ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību. Administratīvā procesa likuma 94.panta ceturtā daļa noteic, ka atlīdzināšanas pienākumu attiecīgais publisko tiesību subjekts var izpildīt, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja pirms zaudējuma vai kaitējuma nodarīšanas, vai, ja tas nav vai nav pilnībā iespējams, vai nav adekvāti, samaksājot atbilstīgu atlīdzinājumu naudā.

Konkrētajā gadījumā pieteicēja tiesības tiks īstenotas, izsniedzot pieprasīto informāciju. Iepriekšējā stāvokļa atjaunošana ir atbilstīgs atlīdzinājums. Pieteicējs pieteikumā nav norādījis, kādas nenovēršams sekas būtu radījusi informācijas savlaicīga nesniegšana, arī tiesa tādas nesaskata. Līdzīgās lietās ar pieteicēja piedalīšanos iepriekšējā stāvokļa atjaunošana ir atzīta par atbilstīgu atlīdzinājumu.

[13] Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmā daļa paredz, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmo daļu, 246.-251. pantu, 255. panta pirmo daļu un 289.-291. pantu, Informācijas atklātības likuma 15. panta otro daļu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda

Apmierināt Lato Lapsas pieteikumu daļā.

Uzlikt pienākumu Valsts prezidenta kancelejai viena mēneša laikā no šī sprieduma spēkā stāšanās dienas izsniegt Lato Lapsam 2017. gada 26. un 29. jūnija, kā arī 2017. gada 8. augusta informācijas pieprasījumos minēto informāciju.

Noraidīt Lato Lapsas pieteikumu daļā par morālā kaitējuma atlīdzinājumu - pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai atvainoties par pieprasītās informācijas nesniegšanu.

Piespriest no Latvijas Republikas par labu Lato Lapsam viņa samaksāto valsts nodevu 60 euro.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) A. Zariņa

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Zapad un Zupa

Foto„Kā tu sagaidi, ka viņi tev uzbruks? - Heigens domīgi jautāja. Maikls nopūtās. - Dons man pateica. Ar kāda tuvu stāvoša cilvēka starpniecību. Bardzīni tēmē uz mani caur kādu tuvu vīru, kuru es, pēc viņa ieceres, neturēšu aizdomās.” (Mario Pjuzo Krustēvs)
Lasīt visu...

21

Ilgtspējības zīlētāji jeb kurus rādīt pāvestam

FotoZinātnē ir metodoloģiskā prasība katra laikmeta iztirzājumā ņemt vērā toreiz lietoto valodu. Laikmetu izdosies pareizi izprast tikai tad, ja respektēs tajā lietoto valodu. Valoda raksturo notikumu idejisko tendētību, laikmeta intelektuālo un morālo atmosfēru, ārējo notikumu vienotību ar tolaik dzīvojošo cilvēku iekšējo pasauli – prāta interesēm, vērtējumiem, kognitīvo piesātinātību.
Lasīt visu...

21

VK ziņojums par AS "Sadales tīkls" tarifiem apliecina Ašeradena mazspēju

FotoLatvijas Reģionu apvienība (LRA) vairākkārt uzsvērusi, ka AS "Sadales tīkls" (ST) sadales tarifi ir neadekvāti augsti, turklāt tie nav pamatoti. To, par ko LRA runā jau kopš pagājušā gada, ir apstiprinājusi arī Valsts kontrole (VK) savā ziņojumā. Revīzijā konstatēts, ka, lai gan ST elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi aprēķināti atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktajai metodikai, nevar apgalvot, ka tarifos ir pilnībā nodrošinātas likumā noteiktās pakalpojuma lietotāju intereses.
Lasīt visu...

15

Tāda ir mana latviskā politiskā humora izjūta

FotoIepriekšējo reizi rakstīju, ka nācijai ir problēmas un nav, par ko balsot. Kā kārtīgs pilsonis atkal esmu mainījis viedokli, jābalso par visām partijām uzreiz!
Lasīt visu...

12

„Anša vērtības" tomēr iekļūst Saeimā

FotoPēc karstākās vasaras Latvijas vēsturē kā sniegs uz galvas uzkrita šī gada 13.septembrī Saeimā iesniegtais „Amnestijas likuma” likumprojekts, kur piedāvāts atbrīvot no kriminālatbildības personas, kuras 2009.gada janvārī, sava „izmisuma” vadītas, veica „revolūciju”, pēc kā „netaisnīgi” sodītas.
Lasīt visu...