Iesaki rakstu: 
Nodrošinājuma valsts aģentūra (NVA), kurai uzticēts pārvaldīt iepriekš Šveices jurista Rūdolfa Meroni „apsaimniekoto” mantu, demonstrē matemātikas nepārzināšanu sākumskolas līmenī, kā arī pieļauj tādas kļūdas, kuras pat ar tiesas lēmumu nav iespējams izlabot. Latvijas valstij par NVA paviršību draud tiesvedība Eiropas cilvēktiesību tiesā, kā arī pienākums no nodokļu maksātāju līdzekļiem izmaksāt kompensāciju par pieļautajām kļūdām aprēķinos.
Kā jau ziņots, 2015.gadā tika pasludināts spriedums kādā krimināllietā, divas personas atzīstot par vainīgām noziegumā, kas pastrādāts 2011.gadā. 2019.gada 30.jūlijā spriedums stājās likumīgā spēkā, un trīs mēnešus vēlāk vairāk nekā kuriozu aprēķinu par saviem sniegtajiem pakalpojumiem tiesai iesniedza NVA.
Aprēķins iesniegts tiesā četrus gadus pēc sprieduma pasludināšanas, Nodrošinājuma valsts aģentūrai norādot, ka 2015.gadā, kad lietā tika pasludināts spriedums, tai neesot bijuši zināmi 2011.gada izdevumi.
Aprēķinā skaidri un gaiši norādīts, ka 2011.gada 15.jūnijā un 20.jūnijā – katrā no šīm diennaktīm - Nodrošinājuma valsts aģentūrā ir strādāts 40 stundas. 15.jūnijā NVA automašīna 37 no šīm 40 stundām esot braukusi bez šofera, bet 20.jūnijā braukusi bez šofera visas 40 stundas.
Uz apsūdzēto iesniegumu skaidrot, kā diennaktī iespējams atrast 40 stundas, NVA atbildējusi, ka ieviesusies aritmētiska kļūda un transportlīdzekļa nobraukums norādīts kilometros, lai gan pareizi bija jānorāda stundās. Tomēr aprēķina oriģinālā vārdi „kilometri” vai „attālums” nav atrodami, turklāt konfiscētā manta no konfiscēšanas vietas uz glabāšanas vietu bija jāpārvieto
Iestāde apgalvo, ka 20.jūnijā tā šādā veidā esot pārvadājusi divdesmit 25 litru tilpuma plastmasas kannas, bet 15.jūnijā tā pati NVA automašīna 40 stundās pārvedusi Rīgas robežās simt astoņas 25 litru tilpuma plastmasas kannas. Tas dienā NVA izmaksājis ne vairāk un ne mazāk kā 1 217,98 EUR, kopsummā par abu dienu 80 stundām – 2 435,96 EUR.
Papildus tam interesanti, ka par lietisko pierādījumu glabāšanu visa gada garumā, arī vasaras mēnešos, tiek pieprasīta samaksa kā par mantu glabāšanu apkurināmās telpās.
Par šo 128 plastmasas kannu glabāšanu arī vasarā apkurinātās NVA telpās iznīcināšanas izdevumi tiek prasīti līdz 2019.gada 30.jūlijam – līdz brīdim, kad spriedums stājās likumīgā spēkā, taču no pieteikumam pievienotajiem lietisko pierādījumu iznīcināšanas aktiem redzams, ka šķidrums no simt divdesmit astoņām 25 litru tilpuma kannām izliets tikai laika posmā no 2019.gada 26.augusta līdz 3.septembrim, spējot dienā tam patērēt ne vairāk kā 20 minūtes un nespējot izliet vairāk nekā 500 litrus, kā arī nespējot norādīt, kur šis šķidrums tiek izliets.
Neskatoties uz faktu, ka katru dienu tikuši izlieti 500 litri šķidruma (izņemot 3.septembri, kad saskaņā ar oficiālajiem dokumentiem 5 minūšu laikā no kannām tikuši izlieti 200 litri šķidruma), katrā aktā, sākot no 27.augusta, tiek norādīts, ka šķidrums tiek liets ārā no 108 plastmasas kannām, kaut gan katrā iepriekšējā aktā tiek norādīts, ka faktiski 20 kannas ir tikušas iztukšotas un sabojātas.
Rezultātā no notiesātajiem četrus gadus pēc sprieduma pasludināšanas krimināllietā ir piedzīti kopsummā 6 210,88 EUR, kas pamatots ar 2019.gada 10.septembra Nodrošinājuma valsts aģentūras izdevumu aprēķinu Nr.2554-KL-2019, kuru nav parakstījusi neviena Nodrošinājuma valsts aģentūras amatpersona vai darbinieks.
“Informējam, ka aģentūra 2021.gada 13.janvārī precizēto izdevumu aprēķinu par summu EUR 3 882.08 (trīs tūkstoši astoņi simti astoņdesmit divi eiro un 8 centi) ir nosūtījusi Rīgas rajona tiesai,” atbildē apsūdzētajiem skaidro NVA, aizmirstot piebilst, ka patiesībā tiesai nav nekādu iespēju šo precizēto aprēķinu izskatīt, jo to neparedz nedz krimināllikums, nedz kriminālprocesa likums. Līdz ar to NVA skaidri nodemonstrējusi, ka nepārzina likumus un ka tās pieļautās rupjās kļūdas nav nekādi iespējams mainīt Latvijas ietvaros.
Līdz ar to vienīgais veids, kā apsūdzētajiem, kuriem nepamatoti tiek pieprasīts maksāt par diennaktī neesošām stundām, iespējams panākt taisnīgumu, ir Eiropas cilvēktiesību tiesa, kurā tiesāšanās Latvijai izmaksās vēl lielāku summu nekā tikai zaudējumu atlīdzināšana.
Var tikai minēt, kādās un cik dārgās tiesvedībās NVA nostādīs Latvijas valsti, pārvaldot arestēto Lemberga mantu. Ne velti mantas iepriekšējais apsaimniekotājs Rūdolfs Meroni jau ir sācis ņirgāties par iestādes neprofesionalitāti.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
