Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc četrarpus mēnešus ilgas klusēšanas, mēģinājuma izvairīties no administratīvās tiesas, piespiedu atvainošanās par „kļūdu” un Finanšu ministrijas iejaukšanās Ilzes Cīrules (attēlā) vadītais Valsts ieņēmumu dienests (VID) beidzot ir bijis spiests atklāt tam marta vidū pieprasīto informāciju par darbā no jauna pieņemto Finanšu policijas pārvaldes darbinieku kvalifikāciju un izglītību. Pietiekšodien publicē gan dokumentus, kas rāda, cik enerģiski VID mēģināja izvairīties no šīs informācijas atklāšanas, gan VID vadības vēstuli, kurā prasītā informācija beidzot tiek atklāta.

Ņemot vērā publiski izskanējušās aizdomas par Finanšu policijā no jauna pieņemamo darbinieku nepietiekamo kvalifikāciju finanšu noziegumu atklāšanas un apkarošanas jomā, Cīrulei divos „piegājienos” bija pieprasīta informācija par visiem VID Finanšu policijas pārvaldes darbiniekiem, kas pieņemti darbā laikā no pagājušā gada sākuma līdz šā gada 15. martam. Par katru darbā jaunpieņemto darbinieku bija pieprasīts atklāt ne tikai vārdu un uzvārdu, jauno amatu un noteikto amatalgu, bet arī jaunā darbinieka izglītību – kāda, kur un kad iegūta.

Sniedzot pārējo informāciju, ziņas par jauno finanšu policistu izglītību Cīrule sniegt atteicās, aizbildinoties, ka tās esot ziņas par fiziskās personas privāto dzīvi un līdz ar to ierobežotas pieejamības informācija. Šī ir viena no arī iepriekš dažādu iestāžu izmantotajām atrunām, kā pamatot ziņu neatklāšanu par, iespējams, nepietiekami kvalificētu, uz pazīšanās vai cita pamata darbā pieņemtu amatpersonu izglītību.

Pēc šī Cīrules atteikuma saņemšanas Pietiek pārstāvis vērsās administratīvajā tiesā, pieteikumā norādot uz līdzīgu gadījumu jau pirms pieciem gadiem. Tad administratīvā rajona tiesa 2012. gadā norādīja, ka informācijas pieprasītājam nav īpaši jāpamato sava interese par vispārpieejamu informāciju, un to viņam nevar liegt tāpēc, ka šī informācija neattiecas uz pieprasītāju.

Tiesa toreiz norādīja - sabiedrībai ir tiesības vērtēt valsts amatpersonas profesionalitāti un atbilstību ieņemamajam amatam, veidojot viedokli par konkrētās amatpersonas profesionalitāti, arī vadoties no ziņām par minētās amatpersonas izglītību, kas tiek izmantota viņas profesionālajā darbībā. Tādējādi tiek īstenota arī sabiedrības kontrole par valsts pārvaldes profesionalitāti un efektivitāti, kā ori valsts līdzekļu izlietošanas lietderību.

„Ņemot vērā augstākminēto, informācija par valsts amatpersonas izglītību viņas profesionālās darbības jomā nevar tikt uzskatīta par informāciju, kas ir paredzēta ierobežotam personu lokam saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5.panta pirmo daļu un ierobežotas pieejamības informāciju,” toreiz konstatēja tiesa.

Cīrule domāja citādi un pieprasītās informācijas sniegšanu aprīļa sākumā atteica, cita starpā norādot, ka informācijas atteikums apstrīdams administratīvajā rajona tiesā. Taču… sniedzot paskaidrojumus tiesai, kas bija ierosinājusi administratīvo lietu, Cīrule jau rakstīja ko pilnīgi citu - patiesībā informācijas sniegšanas atteikums esot apstrīdams Finanšu ministrijā, tāpēc lieta administratīvajā tiesa neesot skatāma.

Pēcāk VID ģenerāldirektore gan bija spiesta rakstiski atvainoties par šo „kļūdu”, turklāt ar viņu par šo tēmu bija sazinājusies arī Finanšu ministrija. Nu, kad Pietiek pārstāvis jau bija sagatavojis jaunu pieteikumu administratīvajai tiesai un darījis to zināmu VID, ir izrādījies, ka dienesta vadība savu viedokli pēc četrarpus mēnešu ilgas stīvēšanās ir mainījusi un pieprasīto informāciju ir bijusi gatava tomēr sniegt.

Paradoksāli ir tas, ka pēc visiem šiem noklusēšanas mēģinājumiem beidzot publiskotā informācija rāda – nekas īpaši slēpjams VID vadībai nemaz nav bijis, un darbā pieņemtajiem Finanšu policijas darbiniekiem ir bijis visnotaļ adekvāta un atbilstoša iegūtā izglītība un kvalifikācija.

Dokumenti

FotoFoto

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...