Iesaki rakstu: 
Nav noslēpums, ka nauda nesmird un tāpēc Kremlis vienmēr spēs atrast kangarus, respektīvi, cilvēkus ar zemu morāli, bet ar ļoti augstu divkosības un mantkārības līmeni, ar kuriem vārīt ziepes un „draudzēties”.
Labā ziņa ir tā, ka nemēdz būt sliktā bez labā un otrādi. Dabā visam ir jābūt līdzsvarā, tāpēc runājot par Krievijas cauruļvada Nord Stream II būvniecību Baltijas jūrā, brīdī, kad celtniecības darbi tik tikko ir sākušies Otrā pasaules kara ķīmisko ieroču izgāztuvē, Eiropas Komisijas prezidents Franss Timmermans ir nācis klajā ar publisku paziņojumu, norādot, ka patiesībā Eiropas Savienībai nav vajadzīga Kremļa cītīgi būvētā gāzes caurule, lai nodrošinātu Eiropas valstu energoapgādi.
Viņš uzsvēra, ka Eiropas Komisija nekad nav uzskatījusi, ka šis Kremļa ģeopolitiskais projekts būtu jārealizē dzīvē. Bet, tā kā attiecīgais gāzes vads vienalga tiek vilkts no Krievijas uz Vāciju, tad tam būtu jānotiek, ievērojot visus Eiropas Savienības noteikumus un regulas, ignorējot Krievijas viedokli.
Timmermans precizēja, ka saskaņā ar Eiropas Savienības noteikumiem Kremļa gāzesvads nedrīkst apdraudēt bloka energoapgādes drošību.
Izskatās, ka arī Zviedrijā kāds ir sarosījies, norādot, ka Eiropas Savienībai vajadzētu izstrādāt instrumentu, ar ko ietekmēt tādus projektus kā Nord Stream II. Tikai tas ir noticis daudz par vēlu, jo caurule jau atrodas netālu Bornholmas salas, draudot izraisīt ekoloģisko katastrofu Baltijas jūrā, uzarot jūras dibenu, uz kura atrodas kaudze ar izmestiem ķīmiskiem ieročiem.
Neskatoties uz to, krievi turpina attīstīt toksisko energoapgādes projektu, riskējot ne ar savu, bet ar Zviedrijas un Dānijas ekoloģiju. Dažu pēdējo dienu laikā ir kļuvis skaidrs, ka Kremlim ir nospļauties uz iespējamo katastrofu, bet pārējie, proti, eiropieši, kuri palīdzēja Putinam šī projekta celtniecībā, ignorējot Kremļa pastrādātos noziegumus pret cilvēci Gruzijā un Ukrainā, vairs pat īsti neko nevar izdarīt, lai apturētu šo procesu.
Arvien vairāk un vairāk mediji izplata ziņas par to, ka krievu kuģi, kas iesaistīti Nord Stream II būvniecībā, neievēro Eiropas Savienības likumus, sistemātiski šķērsojot Vācijas dabas liegumu robežas, tādejādi nodarot postu vietējai faunai, it sevišķi putniem, kas tur ziemo. Vietējie zaļie vācieši jau ir izteikuši savu neapmierinātību, bet ar to nepietiks, lai apturētu miljardiem „vērto” Kremļa projektu.
Kādas izredzes ir putniem, ja runa ir par lielu naudu viena otra vācieša un komjaunieša kabatās. Teiksim tā, putnu tramdīšana tas vēl būtu nekas, bet brīdī, kad kāds no kuģa-trublicēja divpadsmit enkuriem sadragās kādu no lādiņiem, kas gandrīz 80 gadus ir gulējis klusi jūras dibenā, gaidot to dienu, kad piepildīt tam paredzēto likteni, būs par vēlu vāciešiem, dāņiem vai zviedriem sūdzēties par saindēto ūdeni, beigtajiem roņiem jūras krastā vai vēl ļaunāk – viltus dzintara apdedzinātām ekstremitātēm! Kremlis zina, ka šie nav nekādi pekstiņi, ja reiz ir apgādājis savu kuģu komandas ar pretindes ampulām.
Ir viena nianse, par kuru daudzi aizmirst, runājot par Nord Stream II, proti, vēl pirms darbu uzsākšanas Baltijas jūrā dāņi uzstāja, ka cauruļvads ir jāieklāj Baltijas jūrā pa nosprausto maršrutu, izmantojot kuģi, kas ir spējīgs noturēt sevi pareizajā pozīcijā tikai ar dzenskrūvju palīdzību.A pakšuzņēmējam Allseas bija tāds kuģis, bet izbija, jo šī kompānija pārtrauca sadarbību ar Kremli šī projekta realizēšanā Krievijas Federācijai uzlikto sankciju dēļ.
Tagad šo cauruli Baltijas jūras dibenā ieklāj kuģis, kas ik pa laikam izmet un paceļ kādu no 12 enkuriem, lai sevi noturētu vajadzīgajā pozīcijā. Sanāk, ka jūras dibens burtiski tiek dauzīts ar 12 vairākas tonnas smagiem „āmuriem”. Un, jā, jūras dibens uz dullo ar kuģa enkuriem tiek dauzīts tieši tur, kur PSRS reiz izkaisīja Hitlera un savus ķīmiskos ieročus.
Helsinku komisija 1994. gadā paziņoja, ka Baltijas jūrā ir izgāztas 40 000 tonnas ķīmisko ieroču. Lielākā daļa, 34 000 tonnas no tiem tika izgāztas ziemeļaustrums no Bornholmas salas, līdz turienei tagad ir nonācis krievu gāzes caurules nepabeigtais gals.
2020.gada oktobrī žurnāls Science of the Total Environment, atsaucoties uz skandināvu pētniekiem un zinātniekiem, publicēja rakstu, kurā teikts, ka patiesībā Baltijas jūrā varētu būt „apglabātas” līdz pat 50 000 tonnu ķīmisko ieroču, to skaitā 15 000 tonnas „ķīmijas”, ar ko bija paredzēts indēt cilvēkus kara laikā.
Sanāk, ka jebkurā brīdī jebkurš no 12 kuģa enkuriem var sadragāt kādu no izmestajiem ķīmisko ieroču konteineriem, vai arī mums var paveikties, un netiks aizskarts neviens no tiem.
P.S. It kā Vācijā strādā žurnālisti ar izteikti augstu ētiku, bet šajā jautājumā visi klusē kā partizāni! Varbūt tāpēc, ka daļa no Baltijas jūrā nogremdētajiem ķīmiskajiem ieročiem ir nākuši tieši no trešā reiha, bet trešais reihs Merkeles Vācijā ir tabu tēma.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
