Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Finanšu ministra Arvila Ašeradena spējas “karināt uz ausīm makaronus” sabiedrībai ir apbrīnojamas. Taču partijā Jaunā vienotība norēķini skaidrā naudā ir ierasta prakse kopš 2011.gada.

Sanita Stelpe-Segliņa (attēlā), Jaunās vienotības (JV) esošā ģenerālsekretāra pienākumu izpildītāja, kopš 2011.gada organizē JV partijas nozīmīgākos pasākumus un vēlēšanas. Sanita Stelpe-Segliņa nāk no politiskās partijas Pilsoniskā savienība, kurā plecu pie pleca darbojās kopā ar Rolandu Irkli un Arvilu Ašeredanu, bet 2011.gadā visi kopā iekļāvās partijā Vienotība. Sanita Stelpe-Segliņa 2023.gadā iecelta Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa amatā uzraudzīt vēlēšanas. Rolands Irklis 2021.gadā iecelts par valsts kontrolieri. Arvils Ašeradens 2022.gadā kļuvis par finanšu ministru.

JV partijas pasākumi saistīti ar izdevumiem par ēdināšanu, telpām, materiāliem un daudz ko citu. Kopš 2011.gada ar lielu daļu piegādātāju Sanita Stelpe-Segliņa vienmēr norēķinājās skaidrā naudā, bez rēķiniem vai čekiem. Ja piegādātājs uzstāja uz rēķinu, tad Sanita Stelpe-Segliņa pieprasīja izrakstīt rēķinu par simbolisku summu, bet lielāko daļu samaksāja skaidrā naudā. Norēķināšanās notika uz vietas pasākumos un partijas birojā Rīgā, Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī. Atsevišķas reizes norēķini notika Rolanda Irkļa un citu partijas biedru klātbūtnē.

Ja žurnālisti šobrīd pavaicātu Sanitai Stelpei-Segliņai uzrādīt rēķinus un to apmaksu apliecinošus dokumentus (bankas pārskaitījumus) par JV pasākumu izmaksām, tad atklātos pārsteidzoša aina – šādu rēķinu un pārskaitījumu nav vai arī tie ir par tik niecīgām summām, kas neatbilst reālajam tirgum.

2024.gada 10.martā TV3 raidījums „Nekā personīga” ziņo, ka JV partijā biedriem ilgstoši maksātas aplokšņu algas:

https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/bijusais-vienotiba-biroja-darbinieks-vaino-partiju-aploksnu-algu-maksasana/

2024.gada 11.martā TVNET publikācijā Arvils Ašeradens ziņo, ka JV partijā veikta izmeklēšana, bet neviens nezinot, kur radusies nauda aploksnē:

https://www.tvnet.lv/7976748/noskaties-bijusais-darbinieks-vienotibas-biroja-vismaz-kampara-laika-maksatas-aploksnu-algas

Finanšu ministra spējas “karināt uz ausīm makaronus” sabiedrībai ir apbrīnojamas. Diemžēl JV partijā norēķini skaidrā naudā ir ierasta prakse kopš 2011.gada.

JV pārraudzībā nonākušas ietekmīgākās kontroles iestādes valstī – Finanšu ministrija, Valsts kontrole, Valsts ieņēmumu dienests un citas. Pat Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kā to nosaka biroja likuma 2.pants, ir pakļauts ministru prezidentam un izpilda tā norādījumus, un kopš 2019.gada šis amats ir JV rokās. Ja domājat, ka KNAB kaut ko uzsāks par minēto, tad ļoti maldāties.

Diemžēl pie mums izveidojusies neticams paradokss. Pret tiem, kas ziņo par JV amatpersonu likumpārkāpumiem, ātri tiek uzsāktas dažādas pārbaudes un pat kriminālprocesi, kas kļuvuši par populāru JV instrumentu dažādu jautājumu risināšanai. Turpretī attiecīgās JV amatpersonas nonāk augstos amatos valsts pārvaldē ar dāsnu atalgojumu.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...