Normāls biznesa darījums? Tiesnesim Latkovskim tā vis nešķiet: turpinām pārpublicēt slepenos tiesu nolēmumus par konfiskācijām
PIETIEK08.12.2022.
Komentāri (0)
„Esiet gatavi! Jums jebkurā mirklī „tiesiski” var atņemt visu! Tāds ir jaunais „bezkompromisa tiesiskums”! Un neceriet, ka ar jums tā negadīsies! Tā var gadīties ar burtiski ikvienu! Atņems – un viss!” – ar šādu brīdinājumu nezināmu personu izveidota interneta vietne komunisms.com ir sākusi publicēt līdz šim no Latvijas sabiedrības slēptos tiesu nolēmumus par mantas konfiskāciju. Ņemot vērā problēmas nopietnību, šos nolēmumus turpina pārpublicēt pietiek.com, - arī turpmāk to darīsim regulāri reizi nedēļā.
Fiziskajai personai, Uzbekistānas pilsonim, bija atvērts norēķinu konts Latvijas kredītiestādē, un šajā kontā atradās minētajai personai piederošie naudas līdzekļi vairāk nekā 4 miljonu euro apmērā. Valsts policijas amatpersona 2020. gada februārī uz Finanšu izlūkošanas dienesta ziņojuma pamata saistībā ar aizdomām, ka attiecīgās fiziskās personas bankas konts ticis izmantots iespējamai naudas līdzekļu legalizācijas īstenošanai un ārvalstu amatpersonu kukuļošanai, lemj bankas kontā esošos naudas līdzekļus arestēt, bet jautājums par arestēto naudas līdzekļu konfiskāciju tiek nodots izskatīšanai tiesā.
Tiesas lēmumā tiek detalizēti aprakstīti bankas kontā saņemtās naudas izcelsmes apstākļi. Proti, Uzbekistānas un Dienvidkorejas kopuzņēmums savam sadarbības partnerim (ģenerāluzņēmējam) pasūtīja visai ievērojami liela objekta būvniecību 34 miljonu ASV dolāru vērtībā. Šis darījums it kā nevienam nešķiet nedz aizdomīgs, nedz noziedzīgs. Mūsu valsts tiesību aizsardzības iestādēm nesaprotamu iemeslu dēļ “aizdomīgs” šķiet darījums starp vienu komersantu (ģenerāluzņēmēju) un citu komersantu (apakšuzņēmēju), kura ietvaros ģenerāluzņēmējs ir maksājis naudu savam apakšuzņēmējam. Un vēl aizdomīgāks viņiem šķiet darījums starp apakšuzņēmēju un fizisko personu, kura ietvaros apakšuzņēmējs pārskaitīja fiziskajai personai aizdevumu.
Un, kas ir svarīgi – fiziskā persona bija tieši saistīta (bija patiesais labuma guvējs) gan ģenerāluzņēmēja, gan apakšuzņēmēja uzņēmumos. Tātad juridiskā persona, kura īsteno īpaši liela apmēra komercdarbību vismaz 34 miljonu apmērā, savu pilnīgi godīgi nopelnīto naudu ieskaita sev radniecīga uzņēmuma bankas kontā, no kura šī nauda secīgi tiek aizdota uzņēmuma faktiskajam īpašniekam. Un kas šajā situācijā ir aizdomīgs, neparasts vai noziedzīgs?
Tiesa, izskatot Valsts policijas pieteikumu šajā lietā, secināja, ka fiziskās personas bankas kontā esošajai naudai “visticamāk ir noziedzīga izcelsme”, tāpēc arī šie daži miljoni uz tiesas lēmuma pamata tika novirzīti Latvijas valsts budžeta caurumu lāpīšanai.
Cilvēkam, kurš nav ieguvis atbilstošu darba pieredzi nedz Finanšu izlūkošanas dienestā, nedz Valsts policijā vai tiesā, laikam ir grūti saprast, kāds sakars iespējamai naudas atmazgāšanai un iespējamai valsts amatpersonu kukuļošanai ir ar darījumiem, kuri vispār nav saistīti ar publiskajiem iepirkumiem, valsts pasūtījumiem un valsts amatpersonām adresētiem maksājumiem vai skaidrās naudas operācijām. Lai to saprastu, laikam ir vajadzīga īpaša kompetence un zināšanas, bez kurām šis gadījums no malas izskatās pēc elementāra valsts īstenota reketa.
Lietas Nr. 16870000220
Tiesnesis: Aivars Latkovskis
Izmeklētājs: Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Otrās pārvaldes Pirmās nodaļas galvenais inspektors Aivis Skrupskis