Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad 2013. gada 19. decembrī tika paziņots, ka par AS Norvik bankakontrolpaketes īpašnieku neatklāta apjoma darījumā ir kļuvis „Krievijas Vjatka Bank lielākais īpašnieks un direktoru padomes priekšsēdētājs, kā arī Londonas investīciju fonda G2 Capital Partners vadošais partneris” Grigorijs Guseļņikovs, tika noklusēts, ka darījumā izmantotās naudas slēpts avots ir cits Krievijas uzņēmējs, nesen „Putina draugu” sarakstā iekļautais Pjotrs Kondrašovs (attēlā). Turklāt, pēc visa spriežot, Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija par šo faktisko aizdevumu Guseļņikovam, kuru apliecina Pietiek šodien publicētie dokumenti, ir zinājusi, taču šo faktu ignorējusi.

„Skumjš stāsts. Cilvēks ar aizņemtu naudu iegādājas Latvijā banku, apmāna uzraugu, sāk biznesu, solot Latvijā ieguldīt 100 miljonus, solot attīstīt šeit jaunus maksājumu produktus. Tajā pašā mirklī aizmuguriski kārto darījumus, kas slēpj naudas patiesos īpašniekus,” – tā aizvadītajā nedēļā preses konferencē paziņoja no amata atstādinātais un korupcijā aizdomās turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Kā izrādās, šis Rimšēviča paziņojums nav bijis bez pamata, - to apliecina Pietiek rīcībā nonākušās un šodien publiskotās dokumentu kopijas. Precīzi saprotamas tās būs juristiem, taču to būtība apliecina Rimšēviča izteikuma patiesumu: Guseļņikovs Norvik bankas kontrolpaketi pirms nedaudz vairāk nekā četriem gadiem tiešām ir iegādājies par svešu naudu.

Šie dokumenti vienlaikus liecina arī par to, kā Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) caur pirkstiem un ļoti pretimnākoši ir skatījusies uz bankas iegādē izmantoto naudas līdzekļu patieso izcelsmi. Komisiju tolaik vēl vadīja Kristaps Zakulis, kurš oficiāli neatklātu iemeslu dēļ bija spiests pamest amatu nedaudz vairāk nekā gadu vēlāk un pašlaik ir iekārtojies darbā Luminor bankas valdē.

Pašreizējais FKTK vadītājs Pēters Putniņš, kurš tiek uzskatīts par Rimšēviča „aizbilstamo”, nevēlas atbildēt ne uz vienu no jautājumiem saistībā ar Norvik bankas iegādē izmantoto naudas līdzekļu izcelsmi un tās izvērtēšanu.

Savukārt FKTK preses pārstāve apgalvo vien to, ka „FKTK vērtē katru potenciālo akcionāru pēc tās informācijas, ko tas iesniedz, lai izvērtētu tā līdzekļu avotus, izcelsmi un pietiekamību konkrētajam kredītiestādes pirkšanas darījumam un nākotnes ieguldījumam, ja tas būs nepieciešams”.

FKTK nesniedz atbildi ne uz jautājumu, vai Guseļņikovam iegūstot būtisku ietekmi Norvik bankā, FKTK vispār bija bija informēta par darījumā izmantoto līdzekļu izcelsmi, ne uz jautājumu, vai FKTK bija informēta, ka minētie līdzekļi ir saņemti kā aizdevums no Krievijas izcelsmes uzņēmēja Kondrašova un/vai ar viņu saistītiem uzņēmumiem.

Tāpat FKTK nevēlas atbildēt uz jautājumu, ar kādu argumentāciju FKTK neiebilda pret šāda finansējuma izmantošanu šajā bankas akciju kontrolpaketes iegādes darījumā.

Saistībā ar visiem šiem jautājumiem FKTK skaidrojums ir: „Zinām, ka daļa no jūsu jautājumos ietvertās informācijas jau ir dažādā kontekstā nonāksi publiskajā telpā, taču mēs nevaram izvērtēt un komentēt tās autentiskumu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijai likums liedz publiskot informāciju, kas saistīta ar tirgus dalībnieku uzraudzību, tai skaitā to informāciju, kuru esam ņēmuši vērā, pieņemot lēmumus. Tas attiecas arī uz dokumentiem, kurus mēs ņemam vērā, pieņemot lēmumu par atļauju iegūt būtisku līdzdalību kredītiestādē.”

Tikmēr pats Guseļņikovs nenoliedz savas saites ar Kondrašovu, taču viņa versija ir – Kondrašovs esot „sākotnēji plānojis” iegādāties Norvik akcijas kopā ar viņu, taču „diemžēl” 2014. gada vasarā pārdomājis un nolēmis vilkt darījumu garumā, cenšoties par savu daļu saņemt vairāk akciju, kam Guseļņikovs neesot piekritis.

Ne FKTK, ne Guseļņikovs nevēlas atklāt summu, par kādu 2013. gada decembrī tika nopirkta Norvik bankas kontrolpakete, taču Guseļņikovs finansējuma faktu faktiski atzīst: „Kopējais ieguldījums sastāvēja no dažādām daļām un nāca no abiem avotiem, atbilstoši līgumam ar Kondrašova kungu viņam vajadzēja saņemt 25% no daļām.”

Guseļņikovs gan norāda, ka viņš sekmīgi uzvarējis Kondrašovu Anglijas tiesā, taču nekādas detaļas neatklāj, vien apgalvo, ka „viens no tiesas secinājumiem ir bijis, ka nav tikuši iesaistīti Kondrašova aizdevumi” un ka „tas bija atsevišķs ieguldījums, ko veicis Kondrašovs”.

Taču pašreizējā situācijā īpaši nozīmīgs ir Guseļņikova atzītais, ka „FKTK ir tikusi pilnībā informēta par šo stāstu”, kā arī viņa sniegtā informācija, ka „pašlaik Kondrašovs ir iesniedzis FKTK pieteikumu, lai saņemtu apstiprinājumu kļūšanai par bankas akcionāru”.

Pašlaik Austrijā dzīvojošā uzņēmēja Kondrašova īpašumu vērtību žurnāls Forbes vērtē 1,43 miljardu ASV dolāru apmērā, un tā lielākoties gūta, 2010. gadā pārdodot savu daļu paša privatizētajā Krievijas minerālmēslojuma uzņēmumā Silvinit.

Šā gada janvāra beigās ASV administrācijas publicētajā „Putina sarakstā”, kurā iekļauti 114 administrācijas pārstāvji un 96 oligarhi, kuri visdrīzāk var kļūt par jaunu sankciju objektiem, minēts arī Kondrašova vārds.

Foto

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Foto

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Foto

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Foto

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Foto

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...