Noslepkavotā Bunkus sūdzība pazuda FKTK gaiteņos jeb Purgailes siltās saites ar bankām
Pietiek lasītājs07.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Apmēram gadu pirms noslepkavošanas advokāts Mārtiņš Bunkus vērsies Finanšu kapitāla un tirgus komisijā (FKTK) saistībā ar aizdomām par LPB bank (tolaik – „Latvijas Pasta banka”) iespējamo saistību ar naudas atmazgāšanu bankā, bet šī sūdzība "pazudusi" jeb "iestrēgusi" FKTK gaiteņos, - tā apliecinājuši vairāki savstarpēji nesaistīti avoti.
Kā tāda iestrēgšana vispār iespējama? Tas, ko neizdarīja iepriekš FKTK vadība un neizdarīja arī jaunā, skaistā iestādes izkārtne Santa Purgaile, parāda, ka izslavētais nozares “kapitālais remonts” tāda tapešu pārlīmēšana vien ir.
Kas ir šī S. Purgaile, kuras kandidatūru Saeimas Budžeta un finanšu komisija apstiprināja Latvijas Bankas prezidenta vietnieces amatam un kura tik viegli tika iecelta no siltām vietām bankā (pēdējā no tām – „Citadele”) uzreiz banku uzrauga vagara amatā? Un šobrīd bez konkursa varbūt pat iekļūs Latvijas Bankas vadībā?
Spriežot pēc pašas CV ESMA lapā, S. Purgailei ir gana daudz prestižu “pričindāļu”, lai būtu slavas spozmē, piemēram, īpašā mirklī gozēties uz „Nasdaq Marketsite” ekrāna Ņujorkā. Viņai ir skaista adrese prestižajā Amatas novadā, blonds smaids, „Turības” un Vallenbergu institūta izglītība papildināta pat Latvijas Universitātē.
Un vēl kāds ne mazsvarīgs faktors augstam amatam – otrā pusīte. Komplimentārā intervijā „Santā” pēc kļūšanas par FKTK vadītāju S. Purgaile atzinusi: “Godīgi sakot, jāatklāj – ja nebūtu mana vīra, tad varbūt es arī nebūtu šajā amatā.”
Viņa kādā intervijā arī atzinusi: „Iespējams, ka es esmu kaut kāds instruments šobrīd, lai viņi [politiķi] realizētu kaut kādus savus plānus. To ir brīžiem ļoti grūti pieņemt un būt tajā visā.”
Par Purgailes nepiemērotību FKTK amatam vīpsnāja savstarpēji pretēji kritiķi, piemēram, Jurģis Liepnieks Tviterī izteicās: “FKTK vadītāja amata konkursā uzvar Santa Purgaile. Tas ir apmēram tā kā Giels LTV valdes konkursā. Droši vien jauka meitene, tikai par nekompetenci izmesta gan no „SEB”, gan „Citadeles” un bez nekādas pieredzes tāda līmeņa darbam.”
Savukārt sabiedrība par atklātību „Delna” pauda: “Ilgstošā Santas Purgailes nodarbinātība privātajā banku sektorā un nesenais augstais amats tajā rada risku, ka kandidātes darbība komisijas priekšsēdētājas amatā varētu būt vairāk privāto banku, nevis sabiedrības interesēs.”
Citā publikācijā „Delna” vēl papildināja skarbo viedokli: “Sanāk tā, ka kandidāte vakar iestājās par banku interesēm, bet pavisam drīz viņa, iespējams, uzraudzīs bankas. Šīs vakardienas intereses un attiecības vēl ir ļoti siltas un tiešas. Ir jāpaiet kādam laikam, un jāļauj šīm saitēm, tā teikt, atdzist.”
Ja vien „Delna” ar šo citātu nepauda “it kā kritiku” valdības interesēs (lai kaut kāda kritika būtu, bet gan jau S. Purgaili ieslidinās amatā tāpat), tad tagad „Delnai” būtu laiks papētīt, ko S. Purgaile ir nedarījusi, lai M. Bunkus iesniegums tiktu sadzirdēts. Un vēl svarīgāk – lai saprastu, cik un vai viņa ir piemērota būt par otro galvu Latvijas Bankā.
Te gan viena pikanta nianse. Pilsētas leģenda vēsta, ka patiesībā, brīdī, kad S. Purgaile tika virzīta uz FKTK vadītāja amatu, viņa no „Citadeles” jau bija atlaista par neatbilstību ieņemamajam amatam. To gan viņa kautri noklusēja.
Kļūdu kandidātes izpētē pieļāva premjera birojs, kas par S. Purgailes spējām interesējās pie „Citadeles” padomes locekļa Klāva Vaska, kurš savukārt nezināja viņas atlaišanas faktu. Uz tādu kļūdu pamata S. Purgaile no faktiska bezdarbnieka kļuva par FKTK vadītāju.
Šķiet pavisam jocīgi, ka laikā, kamēr Jēkabs Straume un Ilze Znotiņa „vingro” pa konkursiem, kurus apšauba Jānis Bordāns, tikmēr banku izbrāķētā S. Purgaile no FKTK bez konkursa nokļūst Latvijas bankas vadībā. Viens likums, viena taisnība visiem?
https://delna.lv/lv/2019/09/23/vai-valdiba-izvedis-santu-purgaili-caur-rotejosajam-durvim/
https://www.esma.europa.eu/sites/default/files/lv_cv_purgaile.pdf
Seko mums 
Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
