Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Nost ar ielikteņiem, laiks profesionāļiem!

Valdis Kalnozols, skolotājs
24.08.2023.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Katastrofāls dzimstības kritums, kas pērn, gada laikā samazinoties par 2000 jaundzimušo, sasniedzis 100 gados zemāko atzīmi, valsts ārējais parāds, kas tuvojas 20 miljardiem eiro jeb aptuveni pusei no iekšzemes kopprodukta un kura apkalpošana mums visiem izmaksā miljonu eiro dienā! Progresējoša atpalicība no Baltijas kaimiņiem. Aizkulišu plāni saistībā ar nodokļu celšanu, kas izraisīs, kā minimums, jaunu emigrācijas vilni. Tā ir tikai daļa no aizvadīto desmitgažu “sasniegumiem”, ar kuriem var “lepoties” Latvija un tās vadītāji.

Nekļūdīšos, ja apgalvošu, ka par lauvas tiesu šo “nopelnu” varam pateikties aizejošajam, caurcaurēm nekompetentajam un vājajam Ministru kabinetam, kas beidzot ir iegājis finiša taisnē, lai, cerams, iezīmētu neveiksmīga politiskā “režīma” beigas un pavērtu durvis likumsakarīgām izmaiņām. Vai tās būs uz labu – tas jau ir cits jautājums. Taču vispirms gribētu pievērst uzmanību dažiem faktoriem, kuru dēļ cita starpā esam tieši tur, kur esam.

Dzejnieki un maluzvejnieki nederēs

Proti, tautsaimniecībai un valsts nākotnei svarīgus lēmumus pieņem cilvēki, pamatā – dažāda ranga ierēdņi, ministri. Tas savukārt liek aizdomāties – kādi un cik nopietni Latvijā vispār ir kritēriji, lai persona nokļūtu ministra vai citā atbildīgā postenī? Kādas kompetences tiek vērtētas, izvēloties ministrus, ministriju ierēdņus, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību vadītājus?

Daudzi jau atbildi uz šo jautājumu zina – kritēriji ir tikai formāli, galvenais ir “pareiza” politiskā piederība, prognozējamība, uzticamība Naudas varas interešu pārstāvjiem un nedaudz veiksmes. Nav būtiska nedz izglītība un kompetence, nedz iepriekšējā darba pieredze. Vakar biji labs grāmatvedis, ārsts vai vienkārši simpātisks cilvēks, bet šodien jau vadi un plāno darbu tūkstošiem cilvēku.

Kliedzoši ministru-katastrofu piemēri tālu nav jāmeklē. Iekšlietas deviņdesmitajos, pašā noziedzības uzplaukuma laikā, vadīja dzejnieks Ģirts Kristovskis, kura ministrēšanai liktenīga bija divkārtēja ieslodzīto izbēgšana no cietumiem. Viļa Krištopana par “profesionāļu valdību” dēvētajā kabinetā noziedzības apkarošanu kūrēja ārsts, kurš absolūta kandidātu vakuuma apstākļos vakantajam ministra krēslam esot pieteicies pats.

2010. gadā Valda Dombrovska valdībā labklājības jomu pārraudzīja agrākā šīs pašas ministrijas preses sekretāre Ilona Jurševska, dāma ar pedagoģes un sabiedrisko attiecību speciālistes diplomiem. Gadu vēlāk “Briseles lācis”, tapinot otro kabinetu, izteicās, ka ministru atlases kritēriji būšot profesionalitāte, pieredze un reputācija, piekabinot klāt arī vēlētāju uzticību.

Skan jau skaisti, bet praksē ar “kompetentu profesionāļu valdībām” Latvijā ir nulles līmenis, un tas pats attiecas uz citām augstām amatpersonām, no ministriju ierēdņiem līdz brīvostu valdes locekļiem, kas arī pieskaitāmi uzticamo “šlakai” un Naudas varas interešu pārstāvjiem. Noteicošās ir politiskās saites – protežē statuss zem kāda oligarha vai partijas “jumta” un maksimāla paklausība saviem “maizestēviem”…

Viens no kliedzošākajiem ne tik senas pagātnes piemēriem ir maluzvejnieks Lauris Dripe – cilvēks, kurš savas neieinteresētības dēļ palicis bez augstākās izglītības, toties, būdams viens no t.s. “Šlesera astoņkāja”, pamanījies atrasties īstajā vietā, no kuras gādīgi vīri jaunieti iebīdījuši augstos krēslos gan CSDD, gan citu uzņēmumu padomēs.

Kāds ir risinājums?

Problēmas risinājums sasaucas ar jau iepriekš aprakstīto ideju par tautas vēlētu prezidentu, valsts pārvaldes kārtības maiņu un attiecīgiem grozījumiem tiesību un normatīvajos aktos. Un neizbēgami ATBILDĪBAS pieprasīšanu par amatpersonām noteikto kritēriju ievērošanu. Lai amatpersonas būtu atbildīgas Latvijas valsts un tautas priekšā, motivētas strādāt valsts un tautas, nevis savu “bīdītāju”, Naudas varas pārstāvju, kangaru un valsts izsaimniekotāju interesēs.

Tā būtu kārtība, kurā valsts prezidents tieši uzraudzītu un stingri kontrolētu izpildvaru, lai bez mazākajām atkāpēm tiktu pildīts parlamenta apstiprinātais rīcības plāns, bet valdības sastāvā būtu tikai kompetenti un pieredzējuši profesionāļi.

Ievērojiet! Kamēr Latvijā augstos amatos regulāri nokļūst nepieredzējušas, maz izglītotas un vēl mazāk kompetentas personas, no lauku miesta sīktirgotājas līdz “šofera dēliem” un citiem ielikteņiem, daudzu attīstīto valstu “atslēgas” uzņēmumu vadošajiem darbiniekiem un ministriem nereti ir doktora grāds! Katra darba veikšanai ir vajadzīgas zināšanas un pieredze organizatoriskajā darbā, kas 25 gadu vecumā vienkārši fiziski nav iegūstama.

Pret nekompetenci un ļaunprātību – nulles tolerance!

Vai tas nebūs kas līdzīgs kā ASV? Jā, būs! Un tas nozīmēs tiešu atbildību vēlētāju priekšā par visām neizdarībām pašreizējā balagāna vietā, kad valdības apstiprināšanas mehānisms ir deformēts – premjeru izvirza valsts prezidents (nereti – tādu, kam ir pietiekams Naudas varas interešu pārstāvju atbalsts), apstiprina Saeima, bet valdības vadītāja atbildība sabiedrības priekšā nav nekāda.

Piemēram, par kuru no savām neizdarībām ir atbildējis beidzot aizejošais nespējnieks Kariņš? Pavļuts? Visi izglītības ministri u.c.? Ne par vienu! Kā šo atbildību var pieprasīt sabiedrība? Nekā! Teiksiet – politiskā atbildība? Latvijas situācijā tas nozīmē – NEKĀDA! Jo notiekošais apliecina, ka Naudas vara parūpējas par uzcītīgajiem kalpotājiem, bīdot viņus pa citām karjeras kāpnēm.

Joprojām dzīvojam sistēmā, kad valdība atgādina kolhozu, kur pat pret nekompetenci un ļaunprātību izturas ar visaugstāko toleranci. Daudzi norādīs, ka arī citās valstīs ir ne mazums nekompetentu amatpersonu piemēru, bet atkal – vai mums jāmierina sevi ar domu, ka “citur notiek tikpat glupi” vai tomēr jātiecas pēc augstākajiem mērķiem?

Naudas vara – globālisti, triljonu kontrolētāji – ir radījuši savu sistēmu, kur tai ir visvieglāk realizēt savas intereses. Tā vietā, lai sevi mierinātu, ka dzīvojam labāk nekā tuvējo austrumu diktatūrās, es ierosinātu tiekties uz ambiciozākiem mērķiem, par paraugu ņemot kaut vai Šveici, Singapūru – relatīvi nelielas valstis, kas ir vienas no turīgākajām pasaulē.

Lai mums izdodas kopīgi sasniegt, ka Latvijā ir profesionālākie un pieredzējušākie vadītāji, kuri ir motivēti mūsu valsts un tautas, nevis Naudas varas un tās kalpu-valsts izsaimniekotāju labklājībā.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilzt. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Palasieties mūsu kārtējo "analītisko" muldamgabalu, bet neprasiet, kā mēs aizsargājam Satversmi!

Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā...

Foto

Latviešu valoda - bez izņēmuma, arī gausiem

Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu....

Foto

Šie „Progresīvie” ir sabojājušies, dodiet man citus!

Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar...

Foto

Ja reiz tēvoči man „lūdz”, es nevaru atteikt – protams, LMT un „Tet” vajag apvienot!

Telekomunikāciju, informācijas tehnoloģiju un mediju nozarei ir nozīmīga un strauji pieaugoša...

Foto

Aicinājums pievienoties “Austošajai Saulei”

Šis ir nopietnākais raksts, ko es esmu rakstījusi, jo mēs – latviešu tauta, valsts Latvija – vairs nevaram atļauties turpināt šo mūs...

Foto

Viena diena Igora Kligača dzīvē, jeb Murkšķa diena, jeb "Vai gribi būt miljonārs?”, jeb teiksma par Igora karapulku

Materiālā ir izmantota produktu izvietošana. Darbojošās personas: Kurzemes...

Foto

Neviens nav paveicis tik daudz kā mūsu vienreizējais un neatkārtojamais Kaspars Briškens pirmajā gadā satiksmes ministra amatā!

Kaspars Briškens uzsver, ka pirmajā gadā satiksmes ministra amatā...

Foto

Godīgajiem nodokļu maksātājiem šis ir vēl viens rūgts piliens

Rosinājums samazināt iedzīvotāju iemaksas pensiju 2. līmenī ir nopietns signāls, kas liecina par bīstamu procesu politiķu pieejā...

Foto

Kas ir līdzatbildīgi pie savilktās cilpas valsts budžeta kaklā

"Rīgas cilpa" valsts budžeta kaklā? Ir rezultāts un atbildes, ja sarežģītam jautājumam pieķeras ciparu zinātājs-finansists Andris Kulbergs....

Foto

Nacionālā apvienība nāk palīgā stutēt Evikas Siliņas valdību

Nacionālā apvienība (NA) lēmusi izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam, jo viņš nespējot vadīt nozari, pieņemt lēmumus un...

Foto

Vai sākusies panika ES elitē?

Mario Dragi brīdina par ES sabrukumu, ja nenotiks radikālas pārmaiņas. Cik var saprast no vēstījuma, tad Mario Dragi uztraucas, ka ES...

Foto

Meklējam atbildes uz jautājumiem, kuri nomoka režisoru Elmāru Seņkovu

Režisora Alvja Hermaņa kolēģis, režisors Elmārs Seņkovs savā “Facebook” lapā saistībā ar Hermaņa ierakstu par raidījuma “Kultūršoks”...

Foto

Kā pārlaist gaidāmo apokalipsi

Kā jau esmu minējis iepriekš, zinātne nepielūdzami saka, ka globālās sasilšanas dēļ šajā gadsimtā cilvēce ies bojā. Daži indivīdi droši vien izdzīvos,...

Foto

LTV un citi kultūras darbinieki tika uzdzīti palmas galotnē, lai visiem būtu redzamas viņu sarkanās pakaļas

Pa tam laikam Latvijas Televīzija uzbliezusi vēl vienu anonīmu vēstuli,...

Foto

1940.gadā prezidents Ulmanis arī “veiksmīgi nokomunicēja” Latvijai “draudzīga” karaspēka ienākšanu

Pie katrām nebūšanām, kas uzpeld politiskajā dienaskārtībā, par ieradumu kļuvis piesaukt neveiksmīgu komunikāciju. Respektīvi, nav svarīgi,...

Foto

Vai mēs varam justies droši?

Sestdien, 2024.gada 7. septembrī Latvijā ielidojušais Krievijas drons bijis "Shahed" tipa, kurš aprīkots ar sprāgstvielām, pirmdien preses konferencē apliecināja Nacionālo bruņoto...

Foto

"AirBaltic" sāgas politiskie mērķi

Pašlaik sabiedrību uztrauc AirBaltic jautājums. Tas nav pārsteidzoši, jo laikā, kad AirBaltic finanšu stāvoklis būtiski pasliktinājās (COVID-19, Krievijas karš Ukrainā), situācija tika...

Foto

Siliņa, "Vienotība" un "Progresīvie", nonākuši finanšu sprukās, kāro lāpīt budžetu šodien uz nākotnes pensiju rēķina

Pašreizējo nodokļu pārskatīšanas scenāriji pašlaik izskatās pēc nebeidzama un slikta meksikāņu...

Foto

Andra Šuvajeva kaunīgie trīs tūkstoši kā politiskās sakāves atzīšana

Kā mēdz teikt gudri cilvēki: tas, ko politiķi nepasaka, bieži vien ir svarīgāks par to, ko viņi...

Foto

Par "Rail Baltica" nākotni varam būt droši. Naudas apgūšanas speciālistu Latvijā netrūkst

Maldinošais sadūmojums izkliedējies. Skatienam pavērusies skaidra aina. Beidzot arī satiksmes ministrs Kaspars Briškens atzinis:...

Foto

Vēl jau kaut ko var dabūt...

Noklausījos Jāņa Dombura vadīto „Kas notiek Latvijā”: 1) airBaltic vērtība ir 50 lidmašīnas, kuras tas šobrīd nomā un uz tām...

Foto

Atmaskojošais septembris

Vēl nav noklusis skandāls ap airBaltic pamatkapitāla samazināšanu, kad jauns pārsteigums. Proti, tuvākajās desmitgadēs ātrvilciens Rīgā neienāks, Lidosta tiks savienota ar Eiropas platuma sliežu ceļu ar...

Foto

Ko brīnāties, aborigēni? Bija 571 miljons eiro jūsu naudas – pļurkš, un izbija!

Šī gada 30. augustā Ministru kabinets skatīja jautājumus par Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic gatavošanos sākotnējam...

Foto

Iesniegums Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei: kā nonācāt pie vēsturiski kropla, netaisnīga un greiza uzskata, ka krievu okupanti ir mazākumtautība?

Uzskatu, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Kariņš uzskatāmi nodemonstrēja, ka pat uzticama kalpošana NEATMAKSĀJAS

Es uzreiz gribu atvainoties par šo karikatūru, taču “Kariņa ēra”, kas nu ir noslēgusies ar viņa mandāta nolikšanu,...

Foto

Es izlasīju rakstu, un tagad man viss skaidrs par visiem šiem kaitinošajiem stendzeniekiem, liepniekiem un lapsām: viņiem ir menopauze

Nesen uzrunāju vienu no saviem mīļākajiem rakstītājiem...

Foto

Skats uz pasauli no „villas” Horvātijā

Es te šonedēļ aizlidoju uz Horvātiju, jo gribējās paburāt ar kaut kādu nedārgu tupeli. Tas kā mazs apartamets, brauc, kur...

Foto

Bet, protams, valsts propagandas vadoņi ir pelnījuši 10 000 eiro algas!

Otrdien, 27. augustā, kultūras ministre Agnese Lāce tikās ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP)...

Foto

Nevajag zagt vai korumpēties – vajag strādāt sabiedriskā medija valdē!

Lietus periodā Āfrikā zvēri līksmi grauž sazaļojušo zāli un augļus. Grauž, dej un vicina astes. Kad...

Foto

Krievija ir jāizslēdz no ANO DP pastāvīgo dalībvalstu sastāva

Izdevība Latvijai veicināt starptautiskā miera un drošības uzturēšanu ar Apvienoto Nāciju Organizācijas un tās Drošības padomes reālu...