Iesaki rakstu: 
Šauru grupu interešu aizstāvība, ko vairākkārtēji ir realizējis vides aizsardzības un reģionālo lietu (VARAM) ministrs Artūrs Toms Plešs būtiski kavē Rīgas, kā arī citu pašvaldību attīstību un Latvijas izaugsmi. Tāda ministra darbība ir klaja kaitniecība, tāpēc Progresīvie aicina Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam pieprasīt ministra demisiju.
Rīgai secen ies desmitiem miljonu investīciju
Savā līdzšinējā darbā A. T. Plešs ("Latvijas attīstībai") ir pieņēmis vairākus neviennozīmīgus lēmumus, taču pēdējais VARAM lēmums apturēt tik nozīmīgu plānošanas dokumentu kā Rīgas teritorijas plānojums noteikti apstādinās desmitiem miljonu investīciju piesaisti Latvijas galvaspilsētai.
Progresīvo valdes loceklis Mārtiņš Kossovičs uzsver, ka šobrīd VARAM ministrs, skaidri lobējot azartspēļu biznesa intereses, pārsniedz ministram dotās pilnvaras.
"Ja ministram bija iebildumi pret atsevišķām Rīgas Teritorijas plānojuma daļām, tad A. T. Plešs varēja izvēlēties apstiprināt izstrādāto plānu, aicinot Rīgas pašvaldību koriģēt tikai viņa neapmierinātību izraisošās sadaļas. Tomēr ministrs izvēlējās apstādināt svarīgo plānošanas dokumentu pilnībā uz vairākiem gadiem. Tādējādi būtiski kavējot Rīgas attīstību uz daudziem gadiem."
Rīgas domes deputāts uzskata, ka galvenie ministra iebildumi par azartspēļu ierobežošanu Rīgā ir nepieņemami, jo šī biznesa darbības būtiska ierobežošana ir jaunās pārmaiņu koalīcijas skaidra politiskā apņemšanās.
VARAM turpina aizstāvēt dabasgāzei izdevīgu skatījumu
Progresīvie norāda, ka VARAM A. T. Pleša vadībā joprojām turpina aizkavēt Rīgas sagatavoto noteikumu saskaņošanu, ar kuriem tiktu ierobežota jaunu dabasgāzes individuālās apkures sistēmu uzstādīšana (sākot no 2030.gada) un citos veidos samazināts piesārņojums no apkures iekārtām. Neskatoties uz to, ka visas atbildes no pašvaldības puses tiek laikus sniegtas, VARAM puse turpina nesamērīgi aizstāvēt dabasgāzes interesēm izdevīgu skatījumu un līdz pēdējam brīdim kavējas ar atzinumu sniegšanu ieilgušās sarakstēs, apliecinot, ka šī nav pirmā un vienīgā reize, kad ministrs A. T. Plešs rīkojas kādas šaurākas grupas interesēs.
"Jebkāda Krievijas gāzes interešu lobēšana šobrīd ir nepieņemama. Diemžēl VARAM, kas ir atbildīga arī par klimata politiku, A.T. Pleša vadībā aicina "nejaukt kopā" energoneatkarības, klimata un gaisa piesārņojuma tēmas, joprojām netieši aizstāv dabasgāzi kā videi draudzīgu kurināmo. Ir nepieņemami, ka aktīvākās pašvaldības tiek kavētas izpildīt tos vides politikas mērķus, ar kuriem valdība pati tikt galā nespēj," komentē Edmunds Cepurītis, Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs.
"Būtiski, ka bezdarbības rezultātā arvien vairāk tiek apdraudēts Latvijas tēls kā valstij, kam rūp vides aizsardzība. To parāda jaunākais Klimata pārmaiņu snieguma indekss (Climate Change Performance Index 2022), kurā Latvija pret iepriekšējo vērtējumu noslīdējusi par 13 vietām zemāk (no 13. uz 26. vietu). Šādi vides politikas trūkumi arvien biežāk ietekmēs spēju piesaistīt zaļās investīcijas," uzsver Edmunds Cepurītis.
Latvijai būs jāmaksā 15 miljonu eiro sods
Pārāk vājas atkritumu šķirošanas dēļ Latvija būs spiesta šogad samaksāt 15 miljonus eiro ES budžetā par pārmērīgi lieliem nepārstrādātajiem izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumiem. Taču joprojām nav pieņemti nepieciešamie grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas noteikti paaugstinātas Dabas resursu nodokļa likmes nepārstrādājamam plastmasas iepakojumam.
2021. gada beigās vides organizāciju nosodījumu izraisījis lēmums kā VARAM valsts sekretāra vietnieka amatam klimata politikas jautājumos apstiprināt Dagni Dumbrovski, kas iepriekš aktīvi iestājies par jaunāku mežu ciršanas atļaušanu Latvijā. Iepriekš šos plānus novērsa sabiedrības spiediens un VARAM iebildumi.
Ņemot vērā ministra A. T. Pleša vēlmi prioritizēt sabiedrībai kaitīgu šauru biznesa interešu aizstāvību, Progresīvie pieprasa ministra Artūra Toma Pleša demisiju.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
