Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pagājušās nedēļas sākumā izsprāga vietējas nozīmes sensācija: notikusi kratīšana pie sabiedriskajā un publicistikas jomā pazīstamiem personāžiem – Jurģa Liepnieka un Lato Lapsas. Attiecībā par Lato, kurš drošībniekus ir čakarējis un pazemojis jau gadiem ilgi, it kā nebūtu ko brīnīties, bet kas tad jauns lēcies Jurģim? Un te nu samanīju, ka šova rīkotāji ar suņiem un citām ekstrām nav vis slepenie specdienesti, bet gan VID. Tas pats VID, kurš gadiem ilgi nespēj izskaidrot, kā viņu pašu hierarhijas virspuses darbinieki saņem desmitiem tūkstošu dāvinājumus no saviem pensionētajiem vecākiem, kā ar drūmu regularitāti tūkstošu lielus vinnestus saņem viņu kolēģi un kā gadu gadiem viņu struktūrā zeļ un plaukst naudas savākšanas un uz augšu nodošanas konveijers.

Pa tam lāgam pienāca arī ziņa, ka Vācijas aizejošā kanclere (biedrene) Merkeles kdze strauji dodas iepriekš neanonsētā vizītē uz Maskavu. Bet visus šos vietējos un eiropeiskos jaunumus noslāpēja ģeopolitiskā sensācija: Kabulas režīma zibenīgā dezintegrācija. It kā pagalam nesaistīti notikumi, kuriem, manuprāt, tomēr ir izsekojama līdzība un pat cēloņsakarība.

Maza atkāpe par Jurģi un Lato. Ar abiem esmu pazīstams kādus 25+ gadus, mūsu attiecības ir oscilējušas starp ļoti labām līdz dažādas pakāpes naidīgām, un pēdējā laikā tās ir nostabilizējušās pie nulles. Tā vietā, lai justu ļaunu prieciņu, izbrīnīts sapratu, ka esmu saniknots. Notiek neslēpta, rupja izrēķināšanās ar režīmam nedraudzīgiem publicistiem, kuri nekvalificējas uz konformistiem izdāļātajiem ordeņiem.

No tautas sapulcēm un barikādēm esam nodzīvojušies līdz stāvoklim, kad valsts augstākā vara turas tikai uz svešas naudas izdalīšanu un pārdalīšanu, jebkurai ideoloģijai deģenerējoties par visaptverošu korupciju. Tādā shēmā "ielādēt" pasūtījumu uz procesu uzsākšanu, kratīšanām utt. jau ir tikai tehnikas jautājums.

Arī Vācijā, kad ir runa par krievu naudas taisnīgu saņemšanu un pārdali, ikkatra ideoloģija ir "aizmirsta", un ciniski tiek nodoti gan ukraiņi, gan poļi, gan tā saucamās eiropeiskās vērtības.

Reiz astoņdesmito gadu otrajā pusē, kad lielas pārmaiņas mūsu dzīvē jau bija skaidri jūtamas, bet nebija nekādas skaidrības, kas tieši notiks un kā tas iegriezīsies, kāds vecs gudrs grāmatvedis man teica: pagaidi, kad apvienosies Vācijas. Un kas tad būs? Nu, tad ar sovjetiem būs cauri un būs vietā kaut kas cits.

Tā arī notika. Padomija formāli sabruka gadu pēc VDR iekļaušanas Rietumvācijā, un mēs iznirām citā realitātē. Un kādu divdesmit gadu laikā nonācām situācijā, kas dažos parametros analoģiska amerikāņu un afgāņu priekšnieku simbiozei: vieni dod naudu it kā pareizas ideoloģijas veicināšanai un ekonomikas stutēšanai, otri dzīvo pilnīgā izolācijā no savas valsts iedzīvotājiem un apbrīnojami ciniskā bezkaunībā pārdala milzu summas.

Odesa, Hamburga, Rīga, piedziedājums no "Latviešu jūrniekiem" (1976. gada "Mikrofona" aptaujas 5. vietas ieguvējas) manās ausīs šobrīd džinkst kā Kabula, Berlīne, Rīga. Kabulas izkurtējušais korumpantu režīms sagāžas dažu dienu, ja ne stundu laikā no brīža, kad kļūst zināms, ka procesa pasūtītājs izvāc pseidovaldību atbalstošos spēkus,

Berlīnes nekronētā karaliene, bijusī austrumvācu komjauniešu aktīviste, brauc uz Muskaviju diņģēties par savu pensiju vai citu kādu leknu atalgojumu par eiropeisko principu nodevību (nez, vai šamā dabūs amatu Gazpromā, vai tomēr būs kā kolēģim, ekskancleram Gerhardam Šrēderam tai pašā Rosneft), bet Rīgā turpinās simtu un simtu tūkstošu dalīšana saviem PRistiemfondistiem un visādiem tur NVOistiem, kuru nosaukt par vienkārši bezkaunīgu zagšanu neļauj tikai valodas izjūta.

Afganistānas notikumu pēdējo 20 gadu vēsture līdzīgi kā savā ziņā arī Latvijas pēdējie trīs gadu desmiti rāda vienu un to pašu: lai cik ideoloģiski pamatoti būtu motīvi ienest pārmaiņas kādā sistēmā no ārpuses, nenopelnītas naudas iepludināšana neizbēgami deģenerē šādu sistēmu līdz koruptīvam midzenim.

Kabulas krišana un it sevišķi tās ātrums iezīmē jauna laika sākumu, līdzīgi kā Berlīnes mūra pēkšņā nobrucināšana 1989. gada rudenī. Mēs vēl nezinām, kas būs, bet tā, kā bija, vairs nebūs nekad.

Manā saprašanā paliek trīs institūcijas, kuras mums jānotur par katru cenu, ja gribam sevi saglabāt kā tautu cauri šai neizbēgamajai ģeopolitiskajai turbulencei. Un tās ir: 1. latviska skola; 2. dziesmu svētki; 3. Zemessardze.

Pārpublicēts no aprinkis.lv

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...