Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim
Iniciatīvas grupa20.03.2017.
Komentāri (48)
Iesaki rakstu: 
Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam nekustamajam īpašumam - mājoklim Latvijā. NĪN vienīgajam mājoklim netiek piemērots Baltijas kaimiņvalstīs, kā arī daudzās ES valstīs, piemēram, Dānijā, Beļģijā, Maltā, Slovākijā, Itālijā, Grieķijā.
Pēc statistikas datiem Latvija ir viena no sociāli nevienlīdzīgākajām, nabadzīgākajām valstīm ES. Pakāpeniska NĪN palielināšana vienīgajam mājoklim Latvijā neatbilst tautas iespējām to samaksāt un tās interesēm dzīvot pašu zemē. Nesamērīgais NĪN veicina cilvēku aizbraukšanu no Latvijas.
Skolotājai Liānai Hiršsonei, kura ar ģimeni dzīvo Rīgā nelielā privātmājā, NĪN vienpadsmit gadu laikā kļuvis 45 reizes lielāks. “Ar skolotājas algu to ir neiespējami nomaksāt,” apliecina Liāna Hiršsone. “Mana un manas ģimenes sociālā drošība ir nopietni apdraudēta, jo nākamgad man būšot jāmaksā 75 reizes vairāk nekā pirms divpadsmit gadiem, proti, 3020 eiro. Ja 2006. gadā NĪN gadā bija aprēķināts 40 eiro apmērā, tad šogad tas jau ir 45 reizes lielāks – 1800 eiro.”
Lai gan portālā manabalss.lv 13 000 Latvijas iedzīvotāju parakstījuši iniciatīvu "Par nekustamā īpašuma atcelšanu vienīgajam īpašumam", politiķi un ierēdņi pašvaldībās un valsts institūcijās nav ņēmuši vērā un vēl arvien nav atrisinājuši īpašumu konfiscējošo nekustamā īpašuma nodokļa taisnīgu regulējumu. Saeima, Ministru kabinets, Valsts zemes dienests un pašvaldības runā tikai par budžeta, nevis Latvijas iedzīvotāju vajadzībām, līdz ar to turpinās iedzīvotāju māju konfiscēšana.
Iniciatīvas autoriem NĪN piemērošanas politika izraisījusi nepieciešamību rīkot Tautas sapulci, vēršoties pie Saeimas, Ministru kabineta un Pašvaldību savienības ar prasību atcelt konfiscējošo NĪN vienīgajam īpašumam un pārtraukt pašreizējo NĪN aprēķina un piemērošanas kārtību visās pašvaldībās.
Salīdzinot Baltijas valstu praksi nekustamo īpašumu nodokļu jautājumā, pašlaik Latvija saviem iedzīvotājiem piemēro visaugstāko nekustamā īpašuma nodokli.
Arvien pieaugošais nekustamā īpašuma nodokļa slogs kļūst finansiāli nepanesams visiem Latvijas iedzīvotājiem, sevišķi tiem, kuru mājoklis atrodas Rīgā, Pierīgā vai Jūrmalā. Politiķi un ierēdņi valsts un pašvaldību institūcijās nav izrādījuši politisko gribu, lai atrisinātu nekustamā īpašuma nodokļa problēmu. Nesamērīgi turpina pieaugt finansiālais slogs, radot risku Latvijas iedzīvotājiem zaudēt savu nekustamo īpašumu, pašvaldībām to konfiscējot.
Ņemot vērā nekustamā īpašuma nodokļa konfiscējošo raksturu un tā reālās, neizbēgamās sekas, iniciatīvas "Par nekustamā īpašuma atcelšanu vienīgajam īpašumam" autori un viņu atbalstītāji aicina Latvijas iedzīvotājus uz Tautas sapulci, lai solidarizētos un pieprasītu NĪN nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim.
Papildu informācija: Liāna Hiršsone, tālr. 2673986
Seko mums 
Latvijas izaugsmes un labklājības atslēgvārds ir konkurētspēja, bet galvenais valsts konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte. Latvijā produktivitāte uz vienu nodarbināto veido tikai aptuveni 60% no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa. Viens no mūsu būtiskākajiem izaicinājumiem, saskaroties ar riskiem, ko rada ģeopolitiskā nestabilitāte, sabiedrības novecošanās, straujais tehnoloģiju progress un nepieciešamība palielināt ar klimata pārmaiņām saistītus ieguldījumus, ir ievērojami kāpināt produktivitātes un konkurētspējas pieaugumu.
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
