Iesaki rakstu: 
Aizvadītajā nedēļā notikusi kratīšana Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas un nodokļu policijas vecākās izmeklētājas Initas Lūres dzīvesvietā Tukumā, - saskaņā ar drošu informācijas avotu sniegtajām ziņām notikušais varētu būt saistīts gan ar viņas dzīvesbiedra Jāņa Ozola „radošo darbību” nodokļu jomā, gan arī ar pašas I. Lūres rīcību.
Kā apliecina notikušā aculiecinieki (Pietiek ir zināma arī precīzā adrese, kur notikusi kratīšana), pati VID izmeklētāja kratīšanas sākumā dzīvesvietā nemaz nav atradusies un pēcāk tur ieradusies vēl cita publiski zināma VID izmeklētāja pavadībā (viņa vārds Pietiek ir zināms).
Kratīšanu, kā zināms Pietiek, ir veikuši Aigara Prusaka vadītās VID Iekšējās drošības pārvaldes darbinieki, atbalstu sniedzot arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniekiem. Vai kratīšana veikta arī I. Lūres darbavietā, nav droši zināms.
Pietiek zināms, ka pamata iemesls kratīšanai bijis tas, ka I. Lūres līdzšinējais neoficiālais dzīvesbiedrs (viņas amatpersonas deklarācijā nav uzrādīts) Jānis Ozols pārāk aizrāvies ar „radošu darbību” nodokļu jomā un dzīvesbiedre zaudējusi VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes priekšnieka Kaspara Podiņa (attēlā kopā ar VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi) protekciju.
Kratīšana notikusi nepilnus divus mēnešus pēc tam, kad Pietiek publicēja kāda informēta lasītāja rakstu, kurā saistībā ar I. Lūri bija sniegta šāda informācija:
„Viena no šādiem īpaši aizsargājamiem “savējiem” darbiniekiem, kas bez jebkādām ierunām izpilda priekšniecībai nepieciešamo, ir izmeklētāja Inita Lūre, uz kuras interešu konfliktiem un korupcijas riskiem savulaik vairākkārt uzmanību vērsa tieši Gita Plaude, tomēr K.Podiņam kopā ar Innu Kuzminu izdevās īstenot “glābšanas operāciju”, kuras rezultātā I.Lūre tā brīža nodaļas vadītājas amatu gan zaudēja, bet darbu dienestā turpina līdz šim brīdim.
G.Plaudes I.Lūres sakarā atklātie pārkāpumi bija pārāk nopietni, lai varētu pilnībā tos ignorēt, jo I.Lūres ilggadīgais dzīvesbiedrs un bērnu tēvs, diez vai dzīvesbiedrei nezinot, ilgstoši izvairījies no nodokļu nomaksas savā ar profesionālo darbību saistītā jomā (velosipēdu veikals Tukumā), un fiziskas personas audita rezultāti ir gana iespaidīgi, par ko rosināts kriminālprocess, bet tas, tā kā pierādījumi ir pārāk nopietni un “neizdzēšami” un pārāk daudz par to informētu personu, un valstij izkrāptās summas pārāk liekas, ir “uzlikts uz bremzēm”, lai iestātos noilgums.
Lai vai kā, I.Lūre arī ir viena no tām amatpersonām, kas ar K.Podiņa svētību savulaik piedzīvoja pēkšņu karjeras kāpumu, jo no izmeklētājas, kas atradās dekrēta atvaļinājumā, atgriezās pa taisno uz norotētā Māra Kaminska vadītājas vietu. M.Kaminska rotāciju gan ietekmējuši kādi citi spēki, jo K.Podiņam šis šī brīža Latvijas Pasta drošības vadītājs bija pietiekami lojāls.
Runā, ka abus vieno ciešas saites ministriju ietvaros, iespējams, ka tās pašas, kas nodrošināja M.Kaminskim šī brīža izdevīgo vietu, jo uz rotācijas rezultātā piedāvāto amatu ārpus VID M.Kaminskis nedevās, bet dalība Latvijas Pasta konkursā bija formāla - zvans no Satiksmes ministrijas, ka pārējie kandidāti jāuzklausa formāli.
Pilsētā runā, ka K.Podiņa īpašā attieksme pret I.Lūri un uzticēšanās viņai kā “savam cilvēkam” saistīta ar I.Lūres brālēnu A.Lagzdiņu, kurš ilgus gadus bija K.Podiņam lojāls operatīvais darbinieks, un abas amatpersonas arī bieži kopā dodas medībās.
Tomēr K.Podiņš arī I.Lūres vietā atrada cilvēku, kuru no laukiem pa taisno iecelt lielā sev būtiskā amatā - tā bija izmeklētāja Ieva Kļava, kam ar I.Lūri un M.Kaminski ciešas korporatīvās saites. Arī par I.Kļavas riskiem vairākkārt informēja G.Plaude, taču K.Podiņš šādus riskus nekad nav gribējis saskatīt, bet izdarīja visu, lai G.Plaude vairs netraucētu ar tādiem iebildumiem.”
Seko mums 
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
