Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pašvaldības ir valsts pārvaldes sastāvdaļa, kurām ir jāievēro valsts pārvaldes iekārtas likums. Bet vai tās ievēro labas pārvaldības principus, vai pašvaldības darbojas iedzīvotāju interesēs un vai to sniegtie pakalpojumi sabiedrībai ir kvalitatīvi un finansiāli samērīgi?

Par pašvaldības deputātu pirmo reizi tiku ievēlēts 1994. gadā Dagdas pilsētā, kur tolaik dzīvoja 3 288 iedzīvotāju un novada pašreizējās teritorijas pagastos bija 12 445 iedzīvotāji. Pilsētas administrācijā strādāja vien 8 darbinieki, kā teica, “brauca visi vienā Volgā”. Dagdas novada kopējā platība ir 949,7 km2, kas teritorijas platības ziņā ir 17.vietā no 110 Latvijas novadiem. Pilsētas teritorijā darbojās aptuveni desmit rūpnīcu un fabriku, kur strādāja pāri par 1000 darbiniekiem.

Pa 30 valstiskās neatkarības gadiem iedzīvotāju skaits novadā ir samazinājies trīs reizes, bet administrācijā nodarbināto skaits palielinājās gandrīz astoņas reizes. Pēc PMLP datiem uz 01.07.2020. Dagdas novadā bija deklarēti 7 311 iedzīvotāji, pēc CSP datiem uz gada sākumu novadā bija 6 549 iedzīvotāji, bet faktiski novadā, aprēķinot pa iedzīvotāju sociālajām grupām (bērni un skolēni, vecuma pensionāri, invalīdi, reģistrētie bezdarbnieki, nodarbinātie publiskajā sektorā un strādājošie privātajā sektorā), kopā sanāk vien 4500 iedzīvotāju. Ir 21. gadsimts, kas ir digitalizācijas laikmets, un valstī faktiski nepastāv oficiāli ticamu statistikas datu par iedzīvotāju skaitu, par novados esošo uzņēmumu skaitu...

Pa šiem gadiem ir pieredzēts, kā darbā tiek pieņemti radi, draugi, partijas biedri bez jebkādas pieredzes un attiecīgās izglītības, speciāli tiem tika veidotas jaunas štata vienības pašvaldības struktūrās. Pašreiz Dagdas novada administrācijā ir 63 darbinieki, pašvaldības struktūrās kopējais darbavietu skaits 2020.gadā 3. ceturksnī bija 651, - salīdzinājumam novadā privātajā sektorā, novadā reģistrētajos uzņēmumos strādā vien 368 darbinieki. Kopējais nodarbināto skaits novadā bija 1 272.

Ir izveidojušās pašvaldību ķeizarvalstis, valstis valstī, kuru pamata rūpe ir sevis uzturēšana. Dagdas novada pamatbudžeta izdevumi 80% ir attiecināti darba algām un šo darbinieku uzturēšanas tēriņiem. Novads finansiāli atražo pats sevi, tiek pieņemti likumi un noteikumi, kas nodrošinātu viņu eksistenci. Pašvaldības sniegtie pakalpojumi novada iedzīvotājiem ir pārāk dārgi. Pašreiz Dagdas novadā ir vieni no lielākajiem apkures tarifiem valstī fiziskām personām 67,70 eiro/MWh un juridiskām personām 73,14eiro/MWh, ir palielināta cena ūdens un kanalizācijas pakalpojumiem, ir noteikts viens no lielākajiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifiem valstī - 23,5 eiro par 1m³. Tiek mākslīgi veidota nelabvēlīga dzīves vide novada iedzīvotājiem.

Esošajā pašvaldību finansēšanas modelī 61% no Dagdas novada pamatbudžeta ir valsts piešķirtie transfērti, un novads savā budžetā saņem iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu 80% apmērā pēc iedzīvotāju deklarēšanas vietas, kur puse iedzīvotāju, par kuriem pašvaldība saņem IIN daļu, strādā un dzīvo ārpus novada robežām. Ar šādu pašvaldības finansēšanas modeli to nemotivē attīstīties, jo atpaliekošākā pašvaldība jo lielāks valsts atbalsts!

2009. gadā administratīvi teritoriālās reformas mērķis bija izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Pastāvīgo izmaiņu dēļ reforma izgāzās, tika novesta līdz nejēdzībām. Tika veidoti novadi speciāli viena cilvēka vajadzībām. Gandrīz puse novadu neatbilst likuma nosacījumiem par iedzīvotāju skaitu. Bez valsts dotācijām vairums pašvaldību nespēj pastāvīgi realizēt savas autonomās funkcijas. Pēc novadu reformas šobrīd redzams, ka mērķi nav izpildīti.

Latvijā pašvaldībām, salīdzinot ar ES valstīm, ir trešais lielākais finansējums pret valsts IKP. Pašlaik novadu darbībai un funkcionalitātei nav noteiktas sistēmas, un tās patstāvīgi darbojas savas kompetences vai nekompetences ietvaros. Budžeta finansējums tiek piešķirts novadā esošām struktūrām, neizvērtējot to lietderību, kādā apmērā un kvalitātē tās sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem.

Pašvaldību teritoriālā reforma sadalīja bijušos rajonus divās vai pat vairākās daļās, un daudzas štata vienības dubultojās, ja ne trīskāršojās, bet iedzīvotāju skaits pašvaldībās jau nepalielinājās. Darba apjoms dažkārt pašvaldību struktūrvienības ir 10 reizes mazāks, salīdzinot ar privāto sektoru, bet atalgojums ir divas reizes lielāks. Ir pašvaldības, kuras ir pārgājušas uz četru darba dienu nedēļā.

Pašvaldību struktūrās 2020/3.ceturksnī bija 137 tūkstoši darbavietu, liecina CSP dati, kas, salīdzinot ar ES vidējo pašvaldības darbavietu skaitu attiecībā pret iedzīvotāju skaitu, ir 1,8 reizes lielāks un 2,4 reizes lielāks attiecībā pret darbaspējīgo izdzīvotāju skaitu. Pašvaldības, salīdzinot ar valsts IKP, tā novirza pārāk daudz darbaspēka prom no tautsaimnieciskās darbības. Pašlaik darbavietas pašvaldību iestādēs ir slēptais bezdarbs, cits “simtlatnieku” paveids.

Pašvaldību pašreizējais pastāvēšanas modelis ir viens no ekonomiskajiem ļaunumiem valstī, kura procesa darbība samazina iedzīvotāju skaitu reģionos, likvidē mazo uzņēmējdarbību, rezultātā tiek slēgtas skolas un slimnīcas. Pašvaldības nav pelnoša struktūra, to uztur privātā sektora nodokļu maksātāji. Latvijā ir vieni no lielākajiem darbaspēka nodokļiem Eiropā, kur ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu 80% apmērā (ar 2021. gadu 75%) tiek finansētas pašvaldības.

Samazinot pašvaldībās nodarbināto skaitu līdz ES vidējām līmenim un tos integrējot privātajā sektorā, varētu atrisināt esošo darbaspēka trūkumu tautsaimniecības sektorā, arī mazināt darbaspēka nodokļus, nosakot IIN pirmo likmi 12% apmērā. Fiskālais efekts varētu būt ap 700 miljoniem eiro gadā.

Par šādu naudu varētu būtiski palielināt sociālos pabalstus, celt minimālo pensiju, vidējo vecuma pensiju varētu noteikt 400 eiro apmērā.

Pašreiz veidotajai administratīvi teritoriālajai reformai jānodrošina kopējo pašvaldības sistēmas izmaksu efektivitāte. Jāveido vienots publisko pakalpojumu palīdzības dienests pirmā līmeņa konsultāciju sniegšanai par visiem valsts un pašvaldību pakalpojumiem. Jānodrošina visās pašvaldībās vienoto Klientu apkalpošanas centru darbība, tajos jābūt iedzīvotājiem pieejamiem visiem valsts un pašvaldību noteiktajiem pakalpojumiem - kā CSSD, VID, Zemesgrāmata, būvvalde, dzimtsarakstu ieraksti un citi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jaunajā pašvaldību modelī būtu jānoteic konkrēti pakalpojumu sniegšanas kritēriji attiecībā pret novadā esošo ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu, kuri ir nodarbināti novada teritorijā esošo uzņēmumu struktūrvienībās.

Jāmaina arī pašvaldību budžetu finansēšanas kartība, deleģējot pašvaldībām visu uzņēmumu ienākuma nodokļus, kā arī pārdalot iedzīvotāju ienākumu nodokli gan pēc deklarētās dzīvesvietas, gan arī vietas, kur cilvēks strādā. Pašvaldībām ir jāizlieto līdzekļi iespējami efektīvākajā veidā.

Pašvaldībām vajadzētu sekmēt labi apmaksātu darba vietu vairošanu, tādējādi liekot pamatus iedzīvotāju labklājības un demogrāfiskās situācijas uzlabošanai.

Pašvaldībām jābūt finansiāli pašpietiekamām, un tām jādarbojas visu iedzīvotāju interesēs.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...