Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nule vairākas nozaru asociācijas izsludinājušas iepirkumus apmācību jomā vairāku simtu tūkstošu un pat gandrīz miljona eiro vērtībā. Konkursu nolikumi ir gandrīz identiski, turklāt tie paver iespēju ļaut iepirkumos uzvarēt vēlamajam pretendentam, kā arī nerada pārliecību par iespēju tajos iegādāties kvalitatīvus apmācību kursus, bet īsie pieteikšanās termiņa rada aizdomas, ka uzvarētāji jau ir iepriekš zināmi.

Apmācību iepirkumus ar dažu dienu intervālu izsludinājušas četras nozaru asociācijas. Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija konkursu par apmācībām 25 000 eiro apmērā izsludināja 3.jūnijā, bet Latvijas Datortehnoloģiju asociācija tajā pašā dienā izvietoja sludinājumu par apmācību konkursu 980 tūkstošu eiro vērtībā.

Latvijas pārtikas uzņēmumu federācija savu 360 tūkstošu eiro vērto apmācību iepirkumu izsludināja 9.jūnijā, bet Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācija 6.jūnijā nāca klajā ar teju identisku iepirkumu arī 980 tūkstošu eiro apmērā.

Pieteikumus šiem iepirkumiem var iesniegt pāris nedēļu laikā - attiecīgi līdz 18.jūnijam, 20.jūnijam, 25. un 27.jūnijam. Visiem šiem iepirkumiem finansētājs ir viens - Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kas darbinieku apmācību organizēšanai paredzēto ES finansējumu uzticējusi nozaru asociācijām.

Šie iepirkumi uzmanību piesaista jau pirmām kārtām iespaidīgo summu dēļ, jo parasti apmācību konkursi līdzīgi pirmajam no šiem iepirkumiem ir vien pārdesmit tūkstošu eiro vērtībā. Turklāt šie iepirkumi pēc satura ir ļoti līdzīgi - divi lielākie ir pilnīgi identiski, pārējiem atkārtojas detaļas.

Aizdomīgākais ir fakts, ka visos šajos iepirkumos pretendentiem netiek izvirzītas gandrīz nekādas prasības. Tajos var piedalīties jebkurš, kuram ir trīs gadu darba pieredze mācību kursu tematikā, un obligāti pat netiek prasīta pieredze apmācību veikšanā.

Diviem lielākajiem iepirkumiem savukārt ir īpatna prasība par bankas garantiju 10 000 eiro apmērā, un abos šajos iepirkumos ir paredzēts, ka pasūtītājs noteiktos apstākļos var šo garantiju ieturēt. Šādas garantijas prasīšana apmācību iepirkumos līdz šim Latvijā nav piemērota, apliecina Pietiek informācijas avoti.

Turklāt šie lielie milzīgie iepirkumi ir sadalīti tikai 2 – 4 daļās, un iespējams piedalīties ir tikai uz visu daļu kopumā, kas nozīmē, ka pretendentam ir jāpiedalās uz milzīgu apjomu un nav iespējas piedalīties šaura spektra ekspertiem.

Īpaši riskanti šie iepirkumi šķiet arī tādēļ, ka, sākot no šā gada 1.janvāra, uz asociācijām un citām organizācijām, kas nav valsts iestādes, neattiecas Publisko iepirkumu likums.

Tā kā šīs asociācijas ir Eiropas Savienības finansējuma saņēmējas, tad tām ir jāvadās tikai pēc Ministru kabineta noteikumiem, kas atļauj daudz brīvāku pretendenta izvēli, kā arī tādu iespēju, ka pretendents savā piedāvājumā norāda, ka tas nav galīgais piedāvājums, līdz ar to ir iespējamas vēl papildu sarunas.

„Tas rada ļoti labu iespēju ar „vēlamo” pretendentu šajā sarunu procedūrā vienoties par tādu cenu, kas ir zemāka nekā pārējiem,” aizdomas pauž biznesa konsultāciju un mācību centra LatConsul pārstāve Aija Lokenbaha. „Kādas tad būtu mūsu iespējas piedalīties šajos iepirkumos un īstenot kaut vai kādu daļu no tiem, ja likumiski nepastāv iespēja apstrīdēt šo iepirkumu nolikumus un asociācijām, kas ieguvušas ES finansējumu, ir pilnīgi brīvas rokas?”

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, kas darbinieku apmācību organizēšanai paredzēto ES finansējumu uzticējusi nozaru asociācijām, gan pauž oficiālu uzskatu, ka šajos iepirkumos nekā aizdomīga neesot un visi riski esot izvērtēti un novērsti.

Kā skaidro LIAA pārstāve Vineta Vilistere Lāce, saskaņā ar noteikumiem apmācību projektus īsteno asociācijas, kuras pārstāv apstrādes rūpniecības, informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju, zinātniskās pētniecības, radošās industrijas, transporta un sakaru, izmitināšanas vai automobiļu tirdzniecības un remonta nozares saimnieciskās darbības veicējus. Biedrībai jābūt reģistrētai vismaz trīs gadus un tās biedru apgrozījumam - ne mazākam kā 142,29 miljoniem eiro.

„Asociācija pirms iepirkuma procedūras uzsākšanas iesniedz LIAA iepirkuma tehnisko specifikāciju par apmācību kursiem, kuru LIAA izvērtē un saskaņo. Tāpat LIAA pārbauda un saskaņo katru asociācijas veikto iepirkuma procedūru. LIAA veic ne tikai iepirkuma dokumentācijas pārbaudi, bet arī projektu fizisko kontroli mācību norises vietā. Ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms apmācību sākuma asociācija iesniedz mācību plānu, norādot tajā uzņēmumus, kuri apmācīsies, apmācību sniedzējus, norises laikus, mācību materiālus. Pārbaudes netiek pieteiktas un saskaņotas ar asociāciju, uzņēmumiem jābūt gataviem, ka jebkurā brīdī var ierasties LIAA pārbaude. Asociācijām un projekta partneriem ir jānodrošina atsevišķu ar projekta īstenošanu saistīto saimniecisko darījumu ieņēmumu un izdevumu grāmatvedības uzskaite,” Eiropas miljonu izlietošanas uzraudzīšanu skaidro LIAA pārstāve.

Lai nepieļautu fiktīvu naudas izlietošanu, pieprasot maksājumu, asociācijai jāiesniedz dokumenti, kas apliecina notikušās apmācības - līgums ar apmācību sniedzēju, kam pievienota detalizēta tāme, nodošanas-pieņemšanas akts, kurā iekļauts apmācīto personu vārds, uzvārds, personas kods un vecums, kursa nosaukums, pasniedzēja vārds, uzvārds un stundu skaits, adrese u.c., kā arī visi saņemtie pakalpojumi atbilstoši noslēgtajam pakalpojumu līgumam, piemēram - zināšanu līmeņa noteikšana, sertifikācija, sagatavotie mācību materiāli.

Tāpat jāiesniedz līgumi par telpu vai iekārtu nomu, rīkojumi par komandējumiem, darba līgumi ar projekta vadītājiem u.c. dokumenti, kas apliecina radušās izmaksas, kā arī apstiprināta bankas konta apgrozījuma izdruka par projekta realizācijas periodu.

„Līdz ar to, var teikt, ka riski, ka šie apmācību iepirkumi varētu būt fiktīvi, ir samazināti līdz minimumam,” LIAA uzskatu pauž tās pārstāve.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...