Iesaki rakstu: 
Pirms trīs gadiem katra sevi cienoša politiskā partija solīja atrisināt OIK jautājumu enerģētikā, atvieglojot maksāšanas slogu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Kā jau parasti notiek Latvijā, pēc ievēlēšanas dotie solījumi tiek aizmirsti vai arī tiek imitēta kaut kāda darbība jautājumu risināšanā.
Rezultātā tika nedaudz samazināts OIK lielums. Kaut kā palicis neaizskarts OIK jaudas maksājums, kura lielāko daļu saņem Latvenergo un kurš šo savākto naudu atdod valsts budžetā. Skaists slēpts enerģijas nodoklis, kurš pašreizējo elektrības cenu apstākļos būtu jāatceļ, lai samazinātu enerģētisko izmaksu smagumu.
Droši vien Latvenergo vadība būs pret šī nodokļa atcelšanu, aizbildinoties, ka tautai tomēr ir jāmaksā par uzstādītām ģenerējošām jaudām. Tajā pašā laikā Latvijā saražotā enerģija tiek realizēta biržā par konkrētā brīža tirgus cenām. Ceram, ka peļņa būs pieklājīga, ja ir iepirkta gāze par Inčukalna gāzes krātuves iesūknēšanas sezonas sākuma tirgus cenām.
Pašreiz Latvenergo tiek izstrādāta jauna stratēģija nākošam periodam, kurā atkal parādās esošo hidrostaciju rekonstrukcijas pabeigšana un vēju parku celtniecība. Ja nemaldos, tad pēc esošās stratēģijas šī rekonstrukcija bija jāpabeidz 2022. gadā, un arī šajā gadā būtu jāatklāj pirmās vēja stacijas turbīnas.
Tā vietā, lai risinātu šos jautājumus, Latvenergo vadība nodarbojās ar ASV sankciju atcelšanu Krievijas uzņēmumam, kurš veica HES rekonstrukcijas darbus Latvijā. Pagāja divi gadi, un rezultātā Krievijas firma tomēr neveic šos darbus.
Nav arī dzirdēta argumentācija, kāpēc nav realizēts vēja turbīnas pilotprojekts? Vai tiešām neviens nekontrolē Latvenergo vadības darbu? Vai Latvenergo padome akceptē šāda veida bezdarbu un jau gadu nodarbojas ar sev vēlamu valdes locekļu meklēšanu? Vai kāds varētu arī izanalizēt, kad un par kādu cenu, un kādā daudzumā Latvenergo iepirka enerģijas ražošanai dabas gāzi? Vai tautai ir tiesības zināt, ko Latvenergo vadība ir darījusi, lai samazinātu pieaugošos enerģijas tarifus?
Tajā pašā laikā, lai risinātu starpvalstu savienojumu jaudas kapacitātes, Augstsprieguma tīkla jaunā sastāva valde nodarbojas ar vēja parku pieslēgšanas iespēju pētīšanu. Ceru, ka tas notiek uz topošo vēja parku attīstītāju rēķina, jo jau tagad mēs maksājam par Kurzemes loka būvniecības investīcijām, kas galvenokārt ir paredzēts, lai nodrošinātu vēja parku būvniecību. Šī lielās līnijas noslodze ir tikai 10% no pieejamās kapacitātes.
Jaunās valdes priekšsēdētājas galvenais uzdevums ir izlaist obligācijas, bet vai tomēr nebūtu jārisina jaunu savienojumu celtniecība, lai varētu nodrošināt pietiekošas jaudas plūsma Latvijā un samazinātu enerģijas izmaksas? Cerams, ka iegūtais finansējums netiks izmantots arī administratīvās mājas celtniecībai, ko izmisīgi mēģina realizēt valdes loceklis Mārcis Kauliņš (bijušais Bertolda Flika darbinieks nekustāmo īpašumu pārvaldīšanā).
Arī Sadales tīkla vadība mūs brīdina, ka būs nepieciešama tarifa pārskate, jo, lūk, privātpersonas masveidā iepērk saules paneļus un esošais tīkls nespēs to izturēt. Tīkla pārbūves nepieciešamību gan izraisa cits enerģijas avots - elektroauto uzlādes stacijas, ko aktīvi sācis izbūvēt Latvenergo. Lai uzbūvētu modernu, jaudīgu staciju ir nepieciešams 110-200kW jaudas. Cerams, ka Sadales tīkls šāda veida pieslēguma izbūves rēķinus piestādīs pasūtītājam, nevis visiem elektrības lietotājiem.
Tātad - nāk 2022. gads! Saeimas vēlēšanu gads! Esam gatavi sagaidīt jaunus solījumus samazināt enerģijas izmaksas? Iespējams, ka šis sauklis vairs netiks izmantots, jo partijas jau ir pierādījušas savu nespēju pārvaldīt enerģijas sektoru. Tas dzīvo savu dzīvi neatkarīgi no partiju solījumiem.
Seko mums 
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Cienījamā Latvijas Republikas valdība! Ņemot vērā pašreizējo stāvokli valsts izglītības sistēmā, mēs, Rīgas Stradiņa universitātes studenti, lūdzam Jūs izskatīt mūsu priekšlikumus. Mēs ierosinām:
Visu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laiku tikai divi politiķi ir saņēmuši reālus sodus. 2007. gadā "Jūrmalgeitas" izmeklēšanas rezultātā Juris Hlevickis tika ieslodzīts uz pieciem gadiem, taču pilnu sodu viņš tā arī nenosēdēja. Pagājušajā gadā Ķekavas vicemērs tika notiesāts par izspiešanu un saņēma četrus gadus.
Demogrāfija mūsdienu pasaulē Latvijai ir svarīga problēma. Latvijas iedzīvotāji pārstāj dzemdēt bērnus, un valdībai vēl nav bijis laika skaidri formulēt šīs problēmas risināšanas iespējas. Tajā pašā laikā valsti pārpludina arābu imigranti. Šī situācija, protams, negatīvi ietekmē latviešu tautu.
Cēli Dombura vārdi KNL: "Informatīvajos karos var uzvarēt tikai gudras nācijas!" Diemžēl mūsu Latvijas un arī Eiropas informatīvajā telpā joprojām valda informatīvā migla Romas kluba un Davosas foruma krāsās. VIENPUSĒJS faktu ATSPOGUĻOJUMS! No piektdienas gaidu, kad mūsu Latvijas informatīvajā telpā, ar to saprotot arī sociālos tīklus, kāds žurnālists vai "viedokļa līderis" sniegs izvērstu, OBJEKTĪVU analīzi par notiekošo. Nesagaidīju! Žēl, jo gudra nācija var kļūt tikai tad, ja tā ir informēta, zinoša un spriestspējīga!
Saeimas Juridiskā komisija šā gada 19. februārī lēma par grozījumiem likumprojektā “Saeimas kārtības rullis”: “Papildināt likumu ar 118.4. pantu šādā redakcijā: “118.4. (1) Ministru kabinets ik pēc diviem gadiem līdz attiecīgā gada 15. septembrim iesniedz Saeimai ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai. Šā ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem.”
Reiz runāju ar kādu Latvijas patriotu, kurš daudz darījis Latvijas labā. Viņš teica: “Vislabākā valsts pārvaldes forma ir absolūta monarhija.” Šķiet, ka, ja runa būtu tikai par valsts pārvaldi, es varētu viņam piekrist, taču, ņemot vērā, ka Latvijas lielākā problēma ir stagnējoša jeb, kā šobrīd redzams, lejupejoša ekonomika, tad esmu pārliecināts, ka ir vēl kāda cita pārvaldes sistēma, kuras nosaukums ir ietverts mūsu valsts oficiālajā nosaukumā. Tā ir Republika.
