Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...
Normunds Staņēvičs*23.04.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Austrumu slimnīcā viena no pamatvērtībām ir cilvēcība. Mēs ticam, ka katrs ārstniecības process sākas ar attieksmi – ar spēju ieklausīties, saprast un būt līdzās. Fokuss uz pacientu un viņa vajadzībām ir mūsu ikdienas darba pamats gan ārstniecībā, gan aprūpē, gan vides un pieredzes pilnveidē. Šī vērtība caurvij arī mūsu attīstības projektus – no jaunām telpām līdz tehnoloģiskiem risinājumiem –, jo mērķis ir viens: lai pacients pie mums ikvienā solī justos vēl drošāk un cilvēcīgāk.
Austrumu slimnīca patlaban piedzīvo vienu no intensīvākajiem un vērienīgākajiem attīstības posmiem savā vēsturē, vienlaikus īstenojot vairākus apjomīgus projektus. Neskatoties uz objektīviem izaicinājumiem – sarežģītām iepirkumu procedūrām, būvniecības nozares noslogotību, globālajiem satricinājumiem, piegādes ķēžu pārrāvumiem, inflāciju un atbilstošu būvmateriālu un darbaspēka izmaksu kāpumu –, slimnīca turpina attīstīties, un rezultāti ir acīmredzami.
Stacionāra "Gaiļezers" 9. un 10. korpusa rekonstrukcijas darbi ir faktiski noslēgušies. Ir izbūvētas jaunas inženiertehniskās sistēmas, izveidoti māsu posteņi, lifti, intensīvās terapijas un operāciju zāļu infrastruktūra. Pašlaik notiek medicīniskā aprīkojuma un mēbeļu izvietošana, kā arī sistēmu testēšana. Rekonstrukcijas noslēgums ļaus uzsākt stacionāra "Latvijas Onkoloģijas centrs" remontdarbus un operāciju zāļu pārbūvi, kuru laikā viss lielais centrs pārcelsies uz izremontēto "Gaiļezera" korpusu – šie būs ne tikai vērienīgi pārbūves darbi, bet arī ārkārtīgi apjomīgs un sarežģīts pārcelšanās process. Pavisam drīz durvis vērs paplašinātais Radioloģijas centrs, un tuvojas noslēgumam iepirkuma procedūra jaunā Plaušu un infekciju slimību korpusa būvniecībai.
Iespaidīgs ir arī iepriekšējo divu gadu laikā Austrumu slimnīcā īstenoto projektu saraksts. Minēšu tikai trīs no kopumā vairāk nekā 20 lielākiem un mazākiem projektiem.
1) 2023. gadā ekspluatācijā tika nodots paplašinātais Ķīmijterapijas dienas stacionārs, kā rezultātā līdz tam esošo 50 guļkrēslu skaits tika palielināts līdz 69 mūsdienu standartiem atbilstošiem, ērtiem un konkrētā ārstniecības profila pacientiem īpaši pielāgotiem guļkrēsliem gaišā un mūsdienīgā vidē.
2) 2024. gadā pabeigts Austrumu slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas Multifunkcionālais korpuss – pirmās slimnīcas telpas arī Baltijas valstu mērogā, kas uzbūvētas atbilstoši visaugstākajiem epidemioloģiskās drošības standartiem. Korpuss 4604,5 kvadrātmetru platībā izvietots trīs stāvos, un tā maksimālā kapacitāte pacientu uzņemšanai pārsniedz 300 vietu, nodrošinot gatavību jebkādai ārkārtējai situācijai.
3) 2024. gadā noslēdzās Austrumu slimnīcas Rehabilitācijas klīnikas renovācijas un modernizācijas projekts stacionārā "Biķernieki", kā rezultātā pacientiem tiek nodrošināti komfortabli atveseļošanās un aprūpes apstākļi un nepieciešamie palīglīdzekļi, ļaujot ātrāk apgūt dzīvei pēc saslimšanas nepieciešamās iemaņas.
Kā redzams no iepriekšējā uzskaitījuma, kas nebūt nav pilnīgs un ietver tikai lielākos projektus, apgalvot, ka valsts slimnīcu infrastruktūras attīstībā nekas nenotiek, ir vismaz pārspīlēti. Protams, tik apjomīga mehānisma darbībā viss nenotiek vienā dienā. Šķēršļi ceļā ir neizbēgami, un tie nereti nav atkarīgi no slimnīcas. Kopš tika plānotas patlaban realizējamo projektu izmaksas, pasaule ir būtiski mainījusies: beigusies pandēmija, notikušas intensīvas inflācijas svārstības, sācies karš Ukrainā, mainījies parlaments un valdības, kā arī kopējais ekonomiskais klimats. Vairāku projektu īstenošanas termiņi ir īpaši saspringti – piemēram, jauns slimnīcas korpuss jāizveido piecu gadu laikā, sākot ar projektēšanu un beidzot ar aprīkojuma izvietošanu. Tiekoties ar Eiropas slimnīcu vadītājiem, esam secinājuši, ka tādi līdzvērtīga mēroga projekti citviet tiek īstenoti 8–10 gadu laikā. Šajā kontekstā vismaz esam starp pirmajiem…
Būvniecības iepirkumu process demokrātiskā sabiedrībā ir pakļauts augstiem caurskatāmības un tiesiskuma standartiem, tostarp nodrošinot iespēju konkursa prasības un rezultātus apstrīdēt. No likuma viedokļa pārsūdzība ir tiesiski pieejama visiem pretendentiem, arī tādiem, kuri objektīvi neatbilst konkrētajām kvalifikācijas prasībām. Šādas tiesības ir būtisks demokrātiskas valsts elements, kas veicina iepirkumu procesa uzraudzību, taču praksē tas var radīt un rada kavējumus projektu īstenošanā.
Ar šo es vēlos uzsvērt – projekti tiek virzīti pakāpeniski, mērķtiecīgi un profesionāli. Mēs apzināmies riskus un uz tiem reaģējam. Nevienā brīdī slimnīca nav pazaudējusi finansējumu savas neizdarības vai kļūdu dēļ – šādi apgalvojumi neatbilst patiesībai. Visas izmaiņas finansējuma apjomā ir bijušas saistītas ar ārējiem apstākļiem, kas jau sākotnēji identificēti kā potenciālie riski. Tos lieliski apzinās arī Veselības ministrija un ministrs, izprotot izaicinājumus, ar kuriem saskaramies, un palīdzot ar vienotu redzējumu rast risinājumus, par ko sakām lielu paldies, jo tikai kopā varam sasniegt rezultātu. Mēs virzāmies uz priekšu ar atbildību un rūpību, analizējot katru soli, lai nodrošinātu pacientiem augstāko aprūpes kvalitāti. Vai tas ir vienkārši? Nē. Vai tas ir jādara? Viennozīmīgi – jā.
2024.gadā Austrumu slimnīcā tika stacionēti 62 200 pacientu – par 2300 vairāk nekā gadu iepriekš. Slimnīca strādā ar pilnu jaudu, pieprasījums pēc pakalpojumiem turpina augt, un rekordkāpums pacientu plūsmā vērojams arī šogad: ja šajās tendencēs nekas nemainīsies, ir liela iespēja, ka 2025. gadu pabeigsim pat ar 100 000 pacientu! Tāpēc jaunas, modernas, mūsdienu prasībām atbilstošas telpas un aprīkojums nav luksuss, bet pamatnosacījums kvalitatīvai ārstniecībai.
Protams, iespējams diskutēt par slimnīcu pārvaldības modeli un tā pilnveidi, taču attīstības nepieciešamība nav apspriežama. Pašlaik, kad slimnīcām uzticēti valsts un Eiropas Savienības resursi, mums jāstrādā ar vislielāko atbildību. Austrumu slimnīca būs vieta, kur pacienti saņems mūsdienīgu aprūpi, bet personāls – profesionālu un cienīgu darba vidi. Tas ir mūsu mērķis, un mēs uz to ejam.
Šai diskusijai ir arī cilvēciska puse. Nepamatoti un tendenciozi apgalvojumi publiskajā telpā sarūgtina daudzos Austrumu slimnīcas darbiniekus, kuri ik dienas ar pilnu atdevi strādā, lai šie projekti virzītos uz priekšu. Mūsu kolēģi iegulda milzu darbu, lai pacientiem būtu pieejama kvalitatīva ārstēšana un moderni apstākļi. Tieši tāpēc ir īpaši sāpīgi, ja kāds apzināti mēģina ietekmēt slimnīcas reputāciju, radot sabiedrībā neuzticību, balstoties uz šaurām personiskām interesēm un mētājoties ar personiskiem apvainojumiem. Šāda retorika neveicina kopēja mērķa sasniegšanu, bet grauj uzticību un cieņu veselības aprūpē.
Man kā slimnīcas vadītājam svarīgākais ir nodrošināt pacientiem drošu, pieejamu un kvalitatīvu ārstniecību, bet kolēģiem – profesionālu un atbalstošu darba vidi. Tā ir mūsu ikdiena, un mēs šo darbu darām ar pārliecību. Un darīsim arī turpmāk.
* Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs
Seko mums 
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.