Nu ko mēs, nabaga „Vienotība”, varam pasākt pret šiem briesmīgajiem lobistiem
Jānis Patmalnieks, Vienotība20.12.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ir pagājuši divi gadi kopš 14. Saeima sākusi darbu. Šajā laikā Saeimā saņemts 801 likumprojekts. 104 no tiem nodoti Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, kurā man ir tas gods strādāt. Šī komisija skata likumprojektus, kuri skar enerģētiku, satiksmi, konkurenci, atkritumu apsaimniekošanu un daudzus citus tautsaimniecībai nozīmīgus jautājumus. Neizbēgami jāsaskaras ar daudzām nozares organizācijām un uzņēmējiem, kuru intereses skar likumdošanas izmaiņas.
Laika posmā, kamēr strādāju Eiropas Parlamentā, nācās saskarties ar lobija organizācijām, kuras strādā Eiropā. Latvijas pārstāvjiem tie nāca un skaidroja savu viedokli. Tā bija informācija, kuru ņemt vērā, pieņemot lēmumus par likumprojektiem. Latvijā absolūtā vairākumā gadījumu notiek līdzīgi. Nozares un uzņēmumi piedāvā informāciju Saeimas deputātiem, kuri izvērtē, vai tā ir vērā ņemama.
Lobijs ir informācijas avots un politiķiem ir iespēja izvērtēt šo informāciju, tās aktualitāti un vai iespējamā rīcība atbilst politiskajai pārliecībai. Tā tam būtu jābūt ideālos apstākļos. Tomēr lobijs arī mēdz būt agresīvs un neņem vērā plašāku kontekstu, kādā tiek veiktas likumdošana izmaiņas, kā rezultātā beigās pats ir cietējs. Šādas divas lobija problēmas izgaismojušās nesenajos likumdošanas procesos, kuri saistās ar aviācijas nozares degvielas rezervēm un obligāto civiltiesisko transporta līdzekļu apdrošināšanu jeb OCTA.
Aviācijas nozares degvielas rezervju gadījums
Latvijai ir nepieciešams veidot degvielas rezerves krīzes gadījumiem. Ikviens transportlīdzekļa īpašnieks, pildot degvielu savā transportlīdzeklī, pašlaik maksā 7 centus par degvielas drošības rezervju izveidi. Šajā un nākamajos četros gados šīs rezerves tiks izveidotas un pēc tam šī nodeva ievērojami samazināsies. Tomēr aviācijas nozares lobijs bija panācis, ka uz to šī norma neattiecas, proti, netiek veidotas aviācijas degvielas rezerves un attiecīgi netiek iekasēta arī nodeva par to. Šis jautājums aktualizējās pēc tam, kad Latvija pievienojās Starptautiskajai enerģētikas aģentūrai. Latvija uzņēmās saistības izveidot degvielas rezerves, tai skaitā aviācijas nozarē, kuras varētu laist tirgū krīzes situācijās. Lai izmaksas netiktu pārliktas uz ikvienu autovadītāju, tās būtu jāsedz aviācijas nozarei.
Aviācijas nozares pārstāvjiem šāds risinājums nebija pieņemams. Vispirms tika bloķēts dialogs ministriju līmenī par šādu rezervju izveidi. Tā kā nebija iespējams vienoties ar nozari un virzīt caur Ministru kabinetu šādus grozījumus, tad Ekonomikas ministrija iesniedza priekšlikumu par rezervju izveidi Enerģētikas likumā Saeimā. Tā vietā, lai sadarbotos un risinātu kopīgo problēmu, kā rezerves labāk izveidot, nozare, vai precīzāk sakot – divi aviācijas degvielas tirgotāji, izlēma turpināt iesākto ceļu un cīnīties pret aviācijas nozares degvielas rezervju izveidi.
Komisijas deputātiem tika iesniegti advokātu atzinumi, kurus agresīvi mēģināja pasniegt par vienīgo patiesību, kā arī viens no maniem kolēģiem, Saeimas deputāts, iesniedza priekšlikumus, kuri izslēgtu aviācijas nozari no degvielas rezervju sistēmas. Priekšlikumus bija sagatavojuši aviācijas degvielas tirgotāji un arī komisijas sēdē tos prezentēja kā savus. Saeima galu galā lēma par šo rezervju izveidi, neskatoties uz nozares iebildumiem, jo šāda sistēma nāks par labu sabiedrībai, proti, Latvijas drošībai un noturībai pret dažādām krīzēm. Alternatīva būtu bijusi izmaksu pārlikšana uz visiem autovadītājiem vai rezervju neveidošana un soda naudas, kuras atkal būtu jāmaksā visiem nodokļu maksātājiem, nevis aviācijas degvielas tirgotājiem.
Likuma pieņemšanas laikā no nozares puses tika demonstrēta nihilistiska attieksme gan pret Latvijas starptautiskajām saistībām, gan arī pret pārējo sabiedrību, kurai būtu jāuzņemas aviācijas nozares degvielas rezervju izveides izmaksas. Šis tikai ilustrē situāciju - vēl arvien daļa sabiedrības uzskata, ka viņus neskar drošības procesi pasaulē un likumi nav saistoši, kā arī tos ar agresīvām metodēm var mēģināt locīt sev par labu.
OCTA gadījums
Nesenie notikumi saistībā ar obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas likumdošanas izmaiņām ilustrē vēl vienu situāciju, kad aktīvs lobijs nevis panāca rezultātu, bet gan gluži pretēji – likumdošanas izmaiņu atlikšanu. Skaidrs, ka tieši apdrošinātājiem par labu nāk plašāks apdrošināmo loks. Tas nāk par labu arī patērētājiem, kuriem ir labāks apdrošināšanas segums pret neparedzamiem negadījumiem. Tomēr ir redzams, ka aktivitāte un ieguldītais darbs neatmaksājas, ja netiek ņemts vērā plašāks konteksts, kādā grozījumi tiek veikti. Šajā gadījumā grozījumi skāra plašu sabiedrības daļu un tā kā netika ieviesta acīmredzama alternatīva ar transportlīdzekļu reģistrācijas pārtraukšanu, tad arī pamatoti tika celti iebildumi par šo ierosinājumu.
Nozare būtu tikai ieguvusi, ja nevis šauri skatītos uz Eiropas Savienības direktīvām un Eiropas Savienības tiesas spriedumiem, kuri paplašina apdrošināmo loku, bet arī ņēmusi vērā plašāku kontekstu, kādā situācija ir risināma. Šādas iespējas bija gan likumprojekta skaņošanas gaitā Ministru kabinetā, gan arī Saeimā. Protams, arī valsts pārvadei vajadzēja daudz atbildīgāk pieiet šim jautājumam.
Tostarp visā grozījumu skatīšanas laikā iztrūka nozares pārstāvju skaidrojums par to, kā šo dažu papildu risku, kad transports ilgāku laika periodu netiek lietots satiksmē, apdrošināšana ietekmēs OCTA cenas. Arī pēc grozījumu spēkā stāšanās nozare nesteidzās ar skaidrojumu, kā grozījumi ietekmēs transporta līdzekļu īpašniekus. Tā vietā pat pēdējā Saeimas komisijas sēdē, kurā tika skatīts likumprojekts par spēkā stāšanās termiņa atlikšanu, nozare turpināja mēģinājumus panākt ātrāku grozījumu spēkā stāšanos.
Šie divi piemēri kalpo kā piemērs, kā nozares lobijam nevajadzētu strādāt. Vēlos uzsvērt, ka ir daudzi pozitīvi nozaru lobiju un politiķu sadarbības gadījumi. Lobija organizācijas un uzņēmumi sniedz valsts pārvaldes un politiķu darbā vērtīgu un noderīgu informāciju, kas ļauj pieņemt Latvijas sabiedrības interesēm atbilstošāko lēmumu. Labo praksi būtu nepieciešams izplatīt, sekmējot, ka aizvien vairāk nozares un uzņēmumu pārstāvju pieturas pie konstruktīvas sadarbības ar Saeimu, ministrijām, valdību.
Seko mums 
Kāds cilvēks man pārsūtīja iekšējās sarakstes vēstuli, rakstītu vēl 2022.gadā, kurā viena no galvenajām “progresīvajām ”ideoloģēm Krista Burāne apspriež un piedāvā kultūrpolitikas plānu Latvijai līdz 2027.gadam.
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
